Prokopčukai 11.vieta Eiropas čempionāta 10 000 metru distancē

Jeļena Prokopčuka

FOTO: Reuters/ScanPix

Latvijas garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka otrdien izcīnīja 11.vietu Šveices pilsētā Cīrihē notiekošā Eiropas čempionāta vieglatlētikā 10 000 metru distancē.

Par Eiropas čempioni pirmo reizi tika kronēta 40 gadus vecā Lielbritānijas pārstāve Džoanna Peivija, kura finišu sasniedza pēc 32 minūtēm un 22,39 sekundēm.

Zīmīgi, ka tādejādi Peivija kļuvusi par visu laiku vecāko sievieti, kura triumfējusi Eiropas čempionātā.

Tikmēr goda pjedestāla pārējos pakāpienus aizņēma divas Francijas skrējējas - Klemansa Kalvī un Laila Trabī.

Savukārt Prokopčuka, kura Eiropas čempionātā startēja pēc astoņu gadu pārtraukuma, no uzvarētājas atpalika par nepilnām 12 sekundēm.

Distances lielāko daļu Latvijas pārstāve turējās starp skrējiena līderēm, turklāt pēc septiņiem kilometriem atradās skrējiena vadībā. Tomēr turpinājumā sportistes palielināja tempu, bet Peivija Eiropas čempiones godu izrāva tikai pēdējā aplī.

Prokopčuka pirmo reizi Eiropas spēcīgāko atlētu salidojumā piedalījās jau 1998.gadā.

Savukārt Latvijas tāllēcēja Aiga Grabuste otrdien kā vienīgā no pašmāju pārstāvēm sasniedza Eiropas čempionāta pamatsacensības.

Grabuste jau ar pirmo mēģinājumu aizlēca 6,51 metru attālumā, kas bija tikai par 14 centimetriem tuvāk nekā kvalifikācijas normatīvs. Tomēr to viņa izpildīja ar savu trešo lēcienu, kad spēja aizlēkt 6,65 metru tālumā, kvalificējoties pamatsacensībām.

Tikmēr neveiksmīgs starts bija abām pārējām Latvijas tāllēcējām Laumai un Mārai Grīvām.

L.Grīva vienīgajā ieskaitītajā mēģinājumā spēja aizlēkt vien 6,14 metrus tālu, kamēr viņas māsa vispār netika pie ieskaitīta rezultāta.

Tikmēr priekšsacīkstēs labāko rezultātu uzrādīja francūziete Elojsī Lesēra, kurai labākajā mēģinājumā aizlēca 6,72 metrus tālu.

Pamatsacensības tāllēkšanā iecerēts aizvadīt trešdien.

Jau vēstīts, ka Latvijas sprinteris Ronalds Arājs otrdien sasniedza Eiropas čempionāta 100 metru pusfinālu.

Arājs savā skrējienā 100 metrus veica 10,41 sekundē, kas starp astoņiem atlētiem viņam deva piekto vietu, paliekot vienas simtdaļas attālumā no automātiskas kvalificēšanās pusfinālam.

Tiesa, Arājs tik un tā sasniedza savu šīs sezonas labāko rezultātu.

Līdz ar to latvietim nācās gaidīt pārējo skrējienu rezultātus, lai iekļūtu starp tiem četriem sportistiem, kuri arī nodrošina vietu pusfinālā. Vēlāk izrādījās, ka ar Arāja uzrādīto laiku bija gana, lai kvalificētos pusfinālam, bet par priekšsacīkšu ātrāko sprinteri kļuva francūzis Žimijs Viko, kurš distanci veica 10,06 sekundēs.

Pusfināli tiks aizvadīti trešdien.

Arājs iepriekšējā Eiropas čempionātā pirms diviem gadiem sasniedza sacensību finālu, bet šoreiz uz meistarsacīkstēm ir devies pat bez izpildīta normatīva un drīzumā gatavojas pārorientēties uz bobslejista karjeru.

Savukārt Dmitrijs Jurkevičs otrdien nespēja pārvarēt 800 metru skrējiena priekšsacīkstes un iekļūt pusfinālā.

Savā priekšskrējienā viņš distanci veica vienā minūtē un 50,12 sekundēs, kas deva septīto labāko rezultātu. Pusfinālā iekļūst katra skrējiena trīs labākie sportisti, kā arī četri nākamie labāko rezultātu īpašnieki, bet Jurkevičs cerības uz pusfinālu zaudēja jau pirms priekšsacīkšu noslēguma.

Kā zināms, talantīgā Latvijas skrējēja Gunta Latiševa-Čudare otrdien nespēja pārvarēt Eiropas čempionāta priekšsacīkšu sacensības 400 metru skrējienā.

Savā priekšskrējienā Latiševa-Čudare 400 metrus veica 53,37 sekundēs, kas ir viņas šīs sezonas labākais rezultāts. Tiesa, tas starp septiņām skrējiena dalībniecēm deva vien sesto vietu, neizcīnot tiesības iekļūt nākamajā kārtā, bet kopējā ieskaitē viņai 21.vieta.

Par latvietes skrējiena uzvarētāju kļuva spāniete Indira Terrero, kura distanci veica 51,62 sekundēs. Nākamajā kārtā automātiski iekļuva šī skrējiena labākās trīs skrējējas, kā arī tam kvalificēsies nākamo četru labāko rezultātu īpašnieces.

Jau vēstīts, ka Latvijas šķēpmetējas Sinta Ozoliņa un Madara Palameika, kā arī 400 metru barjerotās distances skrējējs Jānis Baltušs otrdien pārvarēja Eiropas čempionāta priekšsacīkstes.

Tikmēr vēl viena šķēpmetēja Līna Mūze sev neveiksmīgās sezonas nozīmīgākajās sacensībās palika 19.vietā, Agata Strausa 1500 metros ieņēma 22.vietu, bet lodes grūdējs Māris Urtāns samierinājās ar pēdējo, 23.vietu.

Eiropas čempionāts, kurā kopā piedalīsies 24 Latvijas sportisti, ilgs līdz svētdienai. Šī būs visu laiku bagātākā Latvijas delegācija, jo iepriekšējās divās meistarsacīkstēs 2012. un 2010.gadā startēja attiecīgi 22 un 21 sportists. Sacensības tiešraidē iespējams vērot arī Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanālā.

Bez izpildīta kvalifikācijas normatīva katra valsts drīkstēja pieteikt vienu sportistu vienā disciplīnā, un to Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) arī izmantojusi. Tā 100 metru sprintā pieteikts Arājs, kuram Latvijas čempionātā 0,06 sekundes pietrūka līdz Eiropas čempionāta normai. Savukārt 200 metros bija pieteikts Jānis Mezītis, kurš arī normatīvu nespēja izpildīt, tomēr, kā otrdien vēsta laikraksts «Diena», viņš pēdējā brīdī no starta atteicies, savu lēmumu pamatojot ar traumu.

Tikmēr no sportistiem, kuri bija izpildījuši Eiropas čempionāta normatīvus, sacensībām nav pieteikti pieredzējušais vesera metējs Igors Sokolovs, Jānis Leitis, kurš bija kvalificējies 400 metros, un soļotāja Agnese Pastare, kas visi iedzīvojušies savainojumos. Tāpat izlases rindās nav pieteikts maratona skrējējs Renārs Roze un šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis.

Kā zināms, Eiropas čempionāta normu izpildīja pieci Latvijas šķēpmetēji, bet uz Cīrihi devušies Ainārs Kovals, Rolands Štrobinders un Ansis Brūns, kuri Latvijas čempionātā ieņēma pirmās trīs vietas, bet kā rezervists pieteikts šī gada labākā rezultāta Latvijā īpašnieks Zigismunds Sirmais.

Iepriekš Eiropas čempionāts risinājās reizi četros gados, bet kopš 2012.gada tas notiek katru otro gadu un notiek arī gados, kad tiek aizvadītas vasaras olimpiskās spēles. Pirms diviem gadiem Helsinkos septiņcīņā sākotnēji trešā bija Laura Ikauniece, bet ceturtā palika Aiga Grabuste, tomēr vēlāk diskvalificēta tika sudrabu izcīnījusī ukrainiete Ludmila Josipenko, kas uz pjedestāla ļāva nokļūt arī Grabustei.

Līdz ar to kopš 1994.gada Latvija Eiropas čempionātā tikusi pie astoņām medaļām, par čempioniem kļūstot Staņislavam Olijaram (2006.gadā) un Inetai Radevičai (2010.gadā).

Latvijas vieglatlēti kopš 1934.gada Eiropas čempionāta nav piedalījušies vien 1950.gada sacensībās Briselē.

Uz augšu