Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto risinājumu Daugavas stadiona teritorijas attīstībai, kas paredz līdz 2022.gadam stadiona teritorijas uzlabošanai atvēlēt 47 miljonus eiro.
Daugavas stadiona teritorijas attīstībā plānots ieguldīt 47 miljonus eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru kabinets šodien izskatīja konceptuālo ziņojumu par Daugavas stadiona teritorijas revitalizācijas programmas «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» īstenošanu. Stadiona teritorijas uzlabošana plānota ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas paredzēts Rīgas pilsētvides sakārtošanai Grīziņkalna apkaimē. Prognozētais kopējais pieejamais finansējums investīcijām teritorijas sakārtošanai ir 47 283 995 eiro, no tiem Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 40 191 397 eiro un valsts līdzfinansējums 7 092 598 eiro.
Par šo finansējumu paredzēts veikt rietumu tribīnes pārbūvi, izveidojot papildu pagarinājumus ar 2150 skatītāju sēdvietām katrā pusē, līdz ar to pēc rekonstrukcijas tribīnēs kopā tiks paredzētas sēdvietas 10 000 skatītājiem. Tāpat paredzēta vieglatlētikas manēžas, multifunkcionālās halles, ledus halles un bobsleja starta estakādes būvniecība, vieglatlētikas treniņlaukuma rekonstrukcija, kā arī teritorijas labiekārtošana un inženierkomunikāciju sakārtošana.
Izvērtējot potenciālos Kultūras un sporta kvartāla izveides Grīziņkalna apkaimē risinājumus, līdz šim izstrādāti trīs iespējamie attīstības varianti, no kuriem par labāko atzīts «A1» variants.
«A» alternatīvā konceptuāli tiek saglabāts līdzšinējais teritorijas plānojums, kurā tiktu veikta jau esošo objektu renovācija, jaunu objektu un infrastruktūrās būvniecība, teritorijas labiekārtošana, kā arī sakārtotas iekšējās un ārējās teritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves.
«A1» alternatīvā identiski «A» alternatīvai konceptuāli tiktu saglabāts līdzšinējais teritorijas plānojums, kur tiktu veikta esošo objektu atjaunošana, jaunu objektu un infrastruktūras būvniecība, teritorijas labiekārtošana, kā arī sakārtotas inženierkomunikācijas un inženierbūves teritorijā un ārpus tās. Atšķirībā no «A» alternatīvas šis risinājuma variants paredz rietumu tribīnes pārbūvi, izveidojot papildu pagarinājumus ziemeļu un dienvidu pusē, kas paredz 2 150 skatītāju sēdvietas katrā pusē, rezultātā tribīnēs kopā tiks paredzētas sēdvietas 10 000 skatītājiem.
Vienlaikus saistībā ar šo risinājuma variantu atzīmēts, ka, ņemot vērā Eiropas Komisijas noteikto ierobežojumu attiecībā ieguldījumiem uz maza mēroga infrastruktūras objektā (nepārsniedzot piecus miljonus eiro), šajā risinājuma variantā netiek paredzētas investīcijas rietumu tribīnes atjaunošanai.
«B» alternatīvā tiek paredzēta visas Daugavas stadiona teritorijas telpiskā pārplānošana, izveidojot teritorijai un nepieciešamajai funkcionalitātei atbilstošu plānojumu, kur līdzīgi kā «A» alternatīvā tiek veikta esošo objektu atjaunošana, jaunu objektu un infrastruktūras būvniecība, teritorijas labiekārtošana, kā arī sakārtotas teritorijas iekšējās un ārējās inženierkomunikācijas un inženierbūves. Šajā risinājuma variantā tiek izveidots amfiteātra tipa stadions ar 12 000 skatītāju sēdvietām.
Eiropas Komisijas programmas paredz atbalstu maza mēroga sabiedrisku, kultūras,un sporta objektu izveidei un rekonstrukcijai, nodrošinot kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. Grīziņkalna apkaimes uzlabošana paredz attīstīt mūsdienīgu un sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu kultūras un sporta kvartālu Daugavas stadiona teritorijā. Attīstības programma ietver pasākumu kopumu, kur kultūras un sporta funkcionalitātes izveide ir kā līdzeklis teritorijas atjaunošanai un integrācijai pilsētvidē.
Iepirkuma procedūras rezultātā, piesaistot SIA «Ernst & Young Baltic» un ņemot vērā notikušās diskusijas ar kultūras un sporta organizācijām, kā arī Kultūras ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Rīgas domi, ir izstrādāta Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģija. Tajā ņemta vērā teritorijas pašreizējās situācijas un nozaru vajadzību analīze. Stratēģija sniedz izklāstu par Grīziņkalna apkaimes sakārtošanas iespējām, piedāvājot vairākus teritorijas attīstības variantus.