Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
:format(webp)/nginx/o/2018/07/19/10921156t1h39f7.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/15/9635317t1ha17f.jpg)
Pēdējās pāris nedēļas pašmāju sportisti(es) dominējuši pludmales smiltīs Klāgenfurtē (Austrija) un VEFa rajonā Rīgā. Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš ar trešo piegājienu tika kronēti par Eiropas spēcīgāko duetu, un arī Tīna Laura Graudiņa un Paula Nikola Ņečiporuka palika nepārspētas Eiropas čempionāta U-18 vecuma grupā. Aicināju Jāni Šmēdiņu uz īsu sarunu par to, kā īsti notikumi risinājās Klāgenfurtē, kvalificēšanos Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm un sezonas aprisēm.
TVNET: Eiropas čempionātā zaudējāt tikai vienu setu, un, skatoties pēc statistikas, šķiet, tituls ar trešo reizi nāca samērā viegli. Vai tomēr statistika arī nedaudz melo?
Jānis Šmēdiņš: Patiesībā nevajadzēja zaudēt arī to vienu setu. Neteikšu, ka bijām tik ļoti pārāki. Pārākums pār citiem parādās stabilitātē. Visu setu, spēli nospēlējām stabili - mums nebija kritumu. Ja paskatās uz citām komandām, tām bija ļoti daudz trīs setu spēļu. Mums gan arī kādās divās spēlēs paveicās, kur varēja būt trīs seti, taču veiksme bija ar mums. Tomēr spēlējām mēs diezgan pārliecinoši, un tāpēc arī tie seti netika zaudēti, bet sīvas cīņas bija piecās sešās spēlēs. Viss izšķīrās galotnē, kuras mēs nospēlējām labāk.
TVNET: Vai var teikt, ka fināls pret itāļiem Aleksu Ranjēri un Adrianu Karambulu nebija grūtākā spēle turnīrā?
Jānis Šmēdiņš: Viennozīmīgi. Redzot, ka pirms mums itāļi iekļuva finālā, man bija vairs tika viena doma - iekļūt tajā. Grūtākā spēle mums bija pret spāņiem (ceturtdaļfinālā 2-0 (21:18, 24:22) Latvijas duets uzveica 2013. gada sacensību čempionus Pavlo Erreru un Adrianu Gaviru), arī pret vāciešiem nebija viegli par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Protams, visas spēles ir grūtas. Finālspēle ir grūta, jo tā ir finālspēle. Ne tik daudz, cik spēcīgs ir pretinieks, bet gan atbildība cīņā par zelta medaļām. Citreiz tas var nospēlēt ne to labāko lomu. Negribu teikt, ka itāļi nav spēcīga komanda, viņi vienkārši mums ir parocīgi. Visu laiku kontrolējām spēli, esot divus trīs punktus priekšā, un viss izdevās.
TVNET: Šķiet, Klāgenfurtē līdzjutēji labi zina, uz ko atnākuši. Viņi spēli saprot.
Jānis Šmēdiņš: Tur ir ļoti izglītoti līdzjutēji. Papildus tam dīdžejs katrai epizodei atstrādājis mūziku. Viņš var uzkurināt, un Saša (Aleksandrs Samoilovs), ja mēs nespēlējam pret austriešiem, publiku var pievilināt. Un tā mums diezgan skaļi palīdz, kas priecē. Skatītāji pēc garām izspēlēm pateicas ar emocijām tieši spēlētājiem. Tā ir vislabākā vieta, kur spēlēt, un, ja tas ir finālā, tad vispār perfekti.
TVNET: Tajā svētdienā sacēlāt lielu vētru sociālajos tīklos.
Jānis Šmēdiņš: Man bija slikts internets, un īsti nezinu, kā tur bija. Menedžeris mums šo to pastāstīja, bet spēles dienā internetu gandrīz nelietoju. Ja nu ir kāds brīvāks brīdis, nedaudz palasu. Nav tā, ka pēc katras spēles skrienu un skatos internetā, kas notiek. Ja mums ir viena spēle dienā, man ir papildu treniņš svaru zālē. Pēc ceļgala operācijas daudz pašam jāstrādā. Varbūt smieklīgi skan, bet diena ir pilna ar masāžām, citiem treniņiem. Londonas olimpiādē skatījos informāciju internetā un pēc tam visu nakti nevarēju gulēt.
TVNET: Kāda bija ārvalstu preses interese? Jums daudz nācās atbildēt uz jautājumiem?
Jānis Šmēdiņš: Pēc apbalvošanas ceremonijas kādu stundu. Pēc spēles gribas mieru, bet tas nebija apmēram tikpat ilgi, cik ilgst spēle.
TVNET: Tas tomēr tā kā jūsu pienākums. Izcīnījāt taču Eiropas čempiontitulu.
Jānis Šmēdiņš: Protams. Nekas traks.
TVNET: Pieminēji jau ceļgalu. Tev bija meniska operācija, un vai beigu beigās šāda piespiedu atpūta no fiziskās slodzes pirms turnīra nenāca par labu?
Jānis Šmēdiņš: Patiesībā nebiju noguris. Parasti sportistiem traumas rodas, kad viņi ir formas augstākajā punktā. Likās, ka sezonai esmu gatavs un viss tūlīt sāksies, bet pirmā nopietnā turnīra laikā nedaudz celi jutu. Jūrmalas turnīra laikā mazliet muguru ievilku, bet celim nebija nekādu problēmu. Tad aizbraucām uz Maskavu, kārtīgi notrenējos un it kā viss okei. Bet no rīta pamodos un nevarēju kāju saliekt. Bija izdalījies šķidrums, bet tā notiek...
TVNET: Klāgenfurtē biji pilnībā vesels vai tomēr izjuti kādu diskomfortu?
Jānis Šmēdiņš: Diskomforts rodas tad, kad visu spēli jānotur lēcienu līmenis. Pirmo mēnesi nevarēju ne lēkt, ne skriet. Stabilizēju iekšējos muskuļus un tikai trešajā nedēļā sāku braukt ar riteni. Fiziskā forma man šobrīd nav perfekta. Protams, var labāk. Šajās sacensībās, iespējams, nemaz nevajadzēja labāko kondīciju, jo nospēlēja kāds cits faktors. Jā, un mums vajag olimpiskos punktus. Pašam gribas spēlēt un pierādīt, ka varu. Nosēdēt mēnesi mājās un skatīties, kā citi spēlē, nav patīkami.
TVNET: Meniska operācija nav pati sarežģītākā un rehabilitācija parasti nav ilga, bet tu izlaidi samērā garu periodu. Tagad vari spēlēt ar pilnu atdevi?
Jānis Šmēdiņš: Operācija ir operācija, pastāvot dažādiem riska faktoriem. No sākuma to negribēju, bet tad sapratu, ka nevarēšu spēlēt par visiem 100 procentiem. Nemaz nemāku ar pusi spēku, jo būtu gājis uz visu un tādā gadījumā varētu kļūt vēl nopietnāk. Operācija bija nepieciešama.
TVNET: Izlaidāt vairākus lielos turnīrus, kas ietekmēja punktu vākšanu ceļā uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Pastāsti, lūdzu, kāds tas ir. Vai vispār seko tam līdzi?
Jānis Šmēdiņš: Jā, sekoju gan. Ceļš būs diezgan smags, ne tādā ziņā, ka punktus nevarētu sakrāt, bet ka sezona būs līdz decembrim. Izlaidām četrus «Grand Slam» posmus, pasaules čempionātu. Nepiedalījāmies turnīros, kuros iespējams nopelnīt visvairāk punktu. Šosezon palikuši divi «Grand Slam» turnīri, un pārējie ir «Open» kategorijas, kas ir izsvaidīti pa visu pasauli. Sanāks mums liela braukšana, turklāt pēdējais turnīrs noslēdzas 13. decembrī. Līdz ar to atpūta pēc sezonas īsti nesanāks. Pirms sezonas bija doma spēlēt visos «Grand Slam», Eiropas un pasaules čempionātā un septembrī noslēgt sezonu. Tagad jāspēlē līdz decembrim, un tas atstās sekas uz nākamo sezonu. Nokļuvām diezgan sarežģītā situācijā.
TVNET: Esi jau pieredzējis pludmales volejbolists un augstākajā līmenī spēlē labu laiku, bet tomēr jautāšu: vai šī titula izcīnīšana dod papildu pārliecību pār saviem spēkiem?
Jānis Šmēdiņš (apdomājas): Tik daudz ir spēlēts, un jau zini, ka pēc nedēļas atkal jāspēlē. Simtprocentīgi zinu, ka visi pretinieki gribēs uzvarēt Eiropas čempionus. Katrā turnīrā sevi jāpierāda no jauna. Ja līdz galam nenoskaņojies vai palaidies, vari braukt mājās. Protams, ir patīkami uzvarēt Eiropas čempionātā, bet tagad jādomā, kā spēlēsim tālāk. Atlikušajos divos «Grand Slam» posmos vajadzēs labi nospēlēt.
TVNET: Kas būs labs rezultāts?
Jānis Šmēdiņš: Vismaz piektā vieta. Tādā gadījumā ir pietiekami daudz punktu. Bet, protams, mērķis ir medaļas. Pasaulē «Grand Slam» posmos uz medaļām pretendē kādas 14, 15 komandas. Piektā vieta mums būtu okei, bet katru turnīru ejam uz uzvaru.