Zemūdens pasaules izzināšana jeb atpūtas sports - niršana

Daivings ir niršana ar akvalangu. Kā stāsta daivinga apmācības klubs Coral Latvija, tas ir tikpat drošs kā braukšana ar velosipēdu.

Šodien TVNET no ekstrēma gaisā - gumijlēkšanas un izpletņlēkšanas - nolaižas līdz zemei un vēl zemāk. Dodamies nirt! Niršanas klubs Coral Latvija TVNET piedāvā šo izklaidi izbaudīt uz savas ādas.

Gatavošanās

Viss sākas ar papīru aizpildīšanu. Parakstāmies, ka veselības stāvoklis ir atbilstošs niršanai. Pārsvarā norādītas plaušu, asins un sirds slimības, kuru esamības dēļ niršana ir aizliegta. Tā kā esam veseli, ar parakstu apliecinām, ka varam nirt.

Braucot uz Slokas karjeru (aptuveni 40 km no Rīgas, kur TVNET komanda daivingoja), niršanas instruktors stāsta drošības noteikumus un par daivingu Latvijā kopumā.

Šis atpūtas veids ir samērā populārs Latvijā. Coral Latvija desmit pastāvēšanas gadu laikā ir apmācījis vairāk nekā 1300 nirējus. Šogad aptuveni 50. Kopumā Latvijā pastāv pieci niršanas klubi, tā stāsta instruktors.

Niršanas sarunvaloda – žesti

Ierodoties niršanas vietā, instruktors iepazīstina ar daivinga inventāru. Pēcāk rāda žestus, kā komunicēsim zem ūdens.

Žestu nav daudz, bet tie ir svarīgi. Piemēram, īkšķis uz augšu nozīmē peldēt augšup, nevis viss ir kārtībā. Uz leju - jānirst lejup, pagrozīt delnu - kaut kas nav kārtībā, pieskāriens ausij - ausīs pārāk augsts spiediens, ūdensbrillēm – brillēs satecējis ūdens, un pāris citu zīmju, kuras norāda uz uzdevumiem, kas jāpilda.

Niršana

Uzvelkot apspīlēto daivinga tērpu, elpošanas sistēmu, peldēšanas pleznas, ūdensbrilles un svara jostu (lai būtu vieglāk grimt lejup), atmuguriski ieveļos ūdenī.

Kopumā tērps ar visu sistēmu sver ap 20 kilogramiem.

Uzvilktā veste ir savienota ar gaisa sistēmu. Lai būtu vieglāk uzpeldēt, jāpiespiež podziņa, un veste piepildās ar gaisu. Otra poga gaisa izlaišanai domāta labākai iegrimšanai.

Sākumā bija sarežģīti pierast pie elpošanas caur gaisa sistēmu, tomēr piecu minūšu laikā šo procesu apguvu. Galvenais - saglabāt mieru.

Ne velti vecāki bērniem jau no mazotnes iemāca, ka ūdenī ir jāspēj saglabāt mieru. Tas man palīdzēja karjera dzīlē, kad ūdensbrillēs satecēja ūdens (neko nespēju saskatīt). Instruktors jau gatavojās mani celt virs ūdens, tomēr paliku mierīgs un, ievērojot instrukciju (galva jāvirza uz augšu, ar pirkstu jāpietur brilles un strauji caur degunu jāizpūš gaiss, lai sakrājies ūdens iztecētu no brillēm), ūdeni ar sparu izpūtu ārā. Ekskursija turpinājās.

Nirstot dziļāk, jūtams spiediens ausīs. Ir viens veids, kā no šīs netīkamās sajūtas atbrīvoties. Aizturot elpu, jāmēģina gaisu izpūst «caur ausīm». Varbūt skan smieklīgi, bet tā var balansēt spiedienu un nepatīkamās, nedaudz sāpīgās sajūtas ausīs pāriet.

Zem ūdens redzamība nepārsniedz pāris metrus. Tomēr sajūtas ir labas. Ūdens izskatās zaļganzils, bet ūdenskrātuves dibenu rotā ūdenszāles dažādās krāsās: rozā, baltas, zaļas.

Pāris reizes arī centos ar roku saķert zivi, bet, protams, man tas neizdevās.

Kopumā ūdenī pavadīju ap 30 minūtēm, kuru laikā paspēju apskatīt abus zem ūdens ievietotos objektus – piepūšamo Nesiju (mistisko Lohnesa ezera briesmoni) un balto haizivi.

Secināms, ka niršana ir pilnībā drošs atpūtas veids, ja viss ir kārtībā ar veselību.

Latvijā sagatavo jaunos nirējus amatieru līmenī. Tas nozīmē - nedrīkst nirt dziļāk par 30 metriem. Bet, ja ir vēlme nirt dziļāk, apmācība notiek ārzemēs.

Jāpiebilst, ka, nirstot dziļāk par 30 metriem, ir jāprot atkal uzpeldēt augšā - to dara lēnām, jo asinīs un audos sakrājies slāpeklis. Strauji uznirstot no liela dziļuma, var nopietni apdraudēt savu veselību un pat nomirt. Šāda veida niršanai ir nepieciešama īpaša aparatūra (dators, kas seko līdzi dziļumam, niršanas ātrumam) un apmācība.

Šajā gadījumā instruktora pavadībā ienirām vien 4,5 metrus dziļi.

TVNET brīdina: pēc niršanas spiediena maiņas rezultātā var aizkrist ausis uz vairākām stundām vai pat dienām!