Toms Skujiņš: Cilvēks mainījās par 180 grādiem un pēkšņi lido kalnos kā neviens

TVNET: Rit «Tour de France». Seko taču tam līdzi, vai ne?

Toms Skujiņš: Jā, protams, praktiski katru dienu skatos. Pārsvarā skatos «Eurosport» un arī lasu, ko par sacensībām vēsta mediji.

TVNET: Kristofers Frūms ir dzeltenā krekliņa īpašnieks (Sky komanda), un līdz ar to viņam vislielākā uzmanība. Vairāki eksperti, riteņbraucēji, tajā skatā dopinga nežēlastībā kritušais Lenss Ārmstrongs, izteikušies, ka viņš, iespējams, nav tīrs.

Toms Skujiņš: Tā saka par katru līderi. Trenējies, dari visu, lai būtu labākais, un kāds tevi pārspēj. Protams, esi neapmierināts un tāpēc izdomā visādas lietas. Un Ārmstrogs patiesībā neteica, ka viņš nav tīrs. Viņš teica: vai viņš ir tīrs, es nezinu. Nejautājiet man. Tas bija viss, ko viņš pateica. Viņa teikto sagrozīja mediji, un tas ir pavisam kas cits. Viņš pēc tam vairākās intervijās teica, ka nav nekādu aizdomu par Frūmi.

TVNET: Frūms ir vairāk nekā trīs minūtes priekšā sīvākajiem konkurentiem. Vai tādu pārsvaru, zinot, ka jācīnās ar viņu, kādam vispār vēl ir iespējas atspēlēt?

Toms Skujiņš: Nedomāju, ka tur vēl kādam ir varianti. Neticu, ka Frūmi kāds var nogāzt no troņa. Viņš ir pietiekami tālu no pārējiem, lai nevajadzētu lieki satraukties. Pat ja ir kāda slikta diena un nejutīsies tik labi, zaudēt četras minūtes ir ļoti grūti. Viņš tomēr tam ir gatavojies visu sezonu. Turklāt viņš vienreiz jau uzvarējis, ir stabilitāte. Toties cīņa par pjedestālu būs interesanta, jo no otrās līdz sestajai pozīcijai ir mazāk nekā divu minūšu intervāls.

TVNET: Vai zini, kādu naudas prēmiju saņem posma uzvarētājs?

Toms Skujiņš: Šķiet, tie ir 10 000 vai padsmit tūkstoši eiro. Uzvarētājs, protams, dalās ar visu komandu. Vispār tuvākajās dienās parādīsies informācija, cik komandas ir salasījušas naudu.

TVNET: Pats šogad, pārstāvot ASV komandu «Hincapie», esi izcīnījis vairākas uzvaras. Pastāsti, kā tas notika. Riteņbraukšanas komandās sportistiem ir sadalītas lomas - ir līderi, melnā darba darītāji utt. Kas esi tu?

Toms Skujiņš: Noteikta hierarhija vairāk ir lielajās komandās. Mazāka līmeņa komandās, kāda ir arī «Hincapie», tas nav tik izteikti. Ja arī būtu, esmu viens no spēcīgākajiem un sevi parādījis, līdz ar to man iespēja tiktu dota. Vienas dienas sacensībās, piemēram, Vinstonas-Seilemas velobraucienā (Skujiņš izcīnīja uzvaru, - aut.) lielu lomu spēlē arī veiksme un spēja paredzēt sacensības, jo tās ir aktīvas, agresīvas. Visi sāk no nulles, un ir tikai viena diena, viena iespēja. Savus spēkus pietaupīju trases otrajai daļai. Toreiz atrāvienā bijām trīs komandas biedri ar apmēram 10 cilvēkiem. Ar komandas biedru aizbraucām prom no pārējiem, vēlāk trīs braucēji mūs noķēra, un tad mēs strādājām četratā. Kad līdz finišam bija atlicis nedaudz vairāk par apli, komandas biedram pateicu, ka mums jāuzņemas iniciatīva un mēģināšu aizbraukt. Grūtākā daļa bija stāvs kalns pilsētā, kur veicu atrāvienu un tā arī aizbraucu līdz galam.

TVNET: Kurā momentā juti, ka tā ir tava diena?

Toms Skujiņš (uz mirkli atgriežas atmiņās): Jau dienas sākumā labi jutos un jutu, ka ir iespēja. Tomēr līdz brīdim, kamēr neesi pēdējā stundā, nevar paredzēt, kas notiks. Arī pēdējos piecos kilometros var gadīties kāda tehniska ķibele. Līdz ar to viss ir kā uz naža asmens. Jā, bet, kad pieci cilvēki bijām palikuši atrāvienā, jutu, ka esmu spēcīgākais. Pārējie bija diezgan tālu atpalikuši, savukārt es par savām spējām biju diezgan drošs, ar ļoti lielu iespējamību uzvarēt.

TVNET: Īsā laika sprīdī izcīnīji divas uzvaras. Līdz pēdējam posmam biji Kanādā notiekošajā daudzdienu velobrauciena «Tour de Beauce» kopvērtējuma līderis. Var teikt, maijā un jūnijā atradies top kondīcijā?

Toms Skujiņš: Jā. Tā arī sezonas pirmā daļa bija ieplānota. «Tour of California», kas ir vienas no lielākajām sacensībām Amerikā, manuprāt, lielākās, ka tām jāgatavojas. Uzvarēt tur, atzīmēties jebkādā veidā, ir prestiži, un lielās komandas to ievēro. Tāds bija mērķis, un tika trāpīts naglai uz galvas. Maija otrajā pusē līdz jūnija otrajai daļai biju diezgan labā formā.

TVNET: Kāda komanda uzrunāja tevi?

Toms Skujiņš: Uzrunājuši pagaidām nav, bet ievērojuši noteikti ir.

TVNET: Kādas ir tavas attiecības ar «Hincapie»? Domāju līgumsaistības.

Toms Skujiņš: Kontinentālās komandas ar sportistiem reti slēdz līgumus uz diviem gadiem. Līdz ar to gadu no gada jāslēdz jauns līgums. Zinu, ja nekas dramatisks nenotiks, arī nākamsezon būs līgums, tāpēc nav jādzīvo līdz decembrim neziņā. Jau zinu, ja man nākamgad vajadzēs, varēšu palikt.

TVNET: Pie kāda tipa braucējiem tevi var pieskaitīt? Ir sprinteri, kalnu karaļi, individuālie meistari..

Toms Skujiņš: Sprinteris pavisam noteikti neesmu. Tad man būtu pavisam cita fizioloģija. Spēju pārbraukt gan kalniem, gan sānvējiem, bet nekad nebraukšu 20 kilometrus kalnos, tādēļ nebūšu izteikts kalnos kāpējs, sprinteris vai individuālā brauciena braucējs, bet spēju vispusīgi - no visa.

Meet your Amgen Tour of California race leader, Latvian Toms Skujins of Hincapie Racing http://t.co/K5DMfc5CGB pic.twitter.com/3918q8KP0e— VeloNews (@velonews) May 14, 2015

TVNET: Ja nevēlies, nestāsti, bet vai var labi nopelnīt, esot tādā komandā, statusā, kādā esi šobrīd?

Toms Skujiņš: Nevar. Bet nav tā, ka jādzīvo uz vecāku rēķina. Lai nopelnītu visam atlikušajam mūžam, tā nav. Piemēram, profesionāli basketbolisti noslēdz līgumus uz pāris sezonām un var pietikt visai atlikušajai dzīvei. Riteņbraukšanā lielākie līgumi ir pāri miljonam, bet atšķirība starp labākajiem un vidējiem braucējiem ir diezgan milzīga. Šobrīd pat vēl neesmu pusē ticis. Protams, kaut kam nauda atliek, bet nav tā, lai diendienā tērētos. Ar riteņbraukšanu nevar nodarboties naudas dēļ, tas arī viss.

TVNET: Tev ir 24 gadi. Riteņbraukšanā brieduma vecums ir, tuvojoties trīsdesmit gadu slieksnim. Arī virs 30 gadiem. Kur tu redzi sevi riteņbraukšanā, sasniedzis šādu vecumu?

Toms Skujiņš: Cerams, ka «Tour de France». Tāds ir mērķis. Redzēsim, kā man tas izdosies, bet tajā laikā es noteikti gribu būt nevis šeit Latvijā, bet Francijā, cīnoties ar pārējiem. «Hincapie» ir komanda, no kuras var atsperties. Piedalāmies Amerikā lielākajās sacensībās, tāpēc lielās komandas ievēro. Ceru, ka kādu dienu līgumu piedāvās augstāka līmeņa komanda.

TVNET: Profesionālajā sportā, īpaši riteņbraukšanā, ļoti liela nozīme ir pareizam uzturam. Kā tas ir tavā gadījumā, vai tev iesaka komanda, ko ēst un ko ne?

Toms Skujiņš: Daudz ko iesaka komanda, bet esmu taisījis arī analīzes uz uztura panesamību, kādus produktus labāk pārstrādā, kādus sliktāk. Izvairos no miltu izstrādājumiem, un arī piena produkti nav ieteicami. Esmu atradis visādas alternatīvas. Patiesībā, ja nedaudz piedomā, ir diezgan vienkārši. Esmu atklājis deviņdesmito gadu bērnu ļaunāko sapni prosas putru, kas ir diezgan garšīga, ja to māk uztaisīt. Tas ir līdzīgi kā ar auto, kādu degvielu tu pildīsi, tā arī brauksi, tāpēc ļoti būtiski, ko tu uzturā uzņem. Kalorijas es neskaitu, bet piedomāju gan, ko ēdu.

TVNET: Nezinu, cik taisnība, cik ne, bet esmu lasījis, ka ir bijuši gadījumi, kad kāds riteņbraucējs daudzdienu tūrēs pārlējis asinis.

Toms Skujiņš: Tas ir aizliegts. Ceru, ka tā nenotiek, bet nevaru arī garantēt. Ja kāds to dara, tad tas varētu būt viens no 200. Braucot smagās sacensībās, asinis pasliktinās, tik efektīvi nepārnesot skābekli, bet, ielejot svaigas asinis, organisms labāk atjaunojas, labāk var pabraukt.

TVNET: Izklausās traki.

Toms Skujiņš: Tas ir arī ļoti riskanti. Ir bijuši gadījumi, kad džeki pamodušies slimnīcā. Pirmkārt, pats uz savu galvu to nevar darīt.

TVNET: Vai sacensību laikā esi jutis, ka, lūk, tas čalis nav tīrs? Uzvārdi tev nav jāsauc.

Toms Skujiņš: Īstenībā esmu (smaida). Viņu pēc tam pieķēra. Vispār es to nejutu, bet biju pārsteigts, cik labi viņš brauc! Vienkārši mēneša laikā cilvēks mainījās par 180 un pēkšņi viņš lido kalnos kā neviens cits. Pareizāk, zinu divus tādus cilvēkus, un viņus abus pieķēra, tā ka sistēma strādā, viss kārtībā.

TVNET: Cik, tavuprāt, tīra vai netīra ir riteņbraukšana, ja runājam par aizliegtajām vielām?

Toms Skujiņš: Kā jau minēju, no 200 tūrē esošajiem cilvēkiem viens varbūt sev mēģina pārliet asinis, pārējie diezin vai, jo sportistus pat naktī testēja. Kur tur ko vēl var izdomāt? Ir jābūt pilnīgam idiotam vai ar tādām olām... Tagad nav nekas tāds, uz ko netestētu. Piemēram, kādreiz uz EPO nebija testa, tāpēc visi lietoja. Pēc tam, kad pēc pāris gadiem parādījās tests, daudzus atklāja, jo nodotās analīzes saglabā. Tās pārbaudīja, un daudziem atrada EPO klātbūtni. Tomēr tas bija pirms vairāk nekā 15 gadiem. Pa šo laiku viss ir ļoti tālu attīstījies. Pirmajos divos līmeņos gada laikā pārbauda vairākas reizes, salīdzinot asinsanalīzes.

TVNET: Ceru, ka tikko runāju ar nākamo «Tour de France» dalībnieku. Novēlu kādu dienu piedalīties, ko vēl novēlēt?

Toms Skujiņš (ietur pauzi): Galvenais, lai veselība turas, tad viss būs kārtībā.