Spēlē par bronzas godalgām pagājušā gada čempionvienība Zviedrija ar rezultātu 3:0 uzvarēja Čehiju.
Šajā mačā kopā ar Krievijas komandu diskvalifikācijas dēļ nebija galvenais treneris Oļegs Znaroks. Pusfināla mača izskaņā Znaroks asi reaģēja uz notikumiem laukumā, ar žestiem norādot, ka gatavs pēc mača izrēķināties ar Zviedrijas treneri Rikardu Gronborju, turklāt draudot viņam pārgriezt kaklu.
Pasaules čempionātā 16 izlases bija sadalītas divās apakšgrupās, pa astoņām katrā, četrām labākajām kvalificējoties ceturtdaļfinālam. Krievija pusfinālā ar rezultātu 3:1 pārspēja Zviedriju, bet Somija ar 3:0 pieveica Čehiju.
Krievijas valstsvienība ceturtdaļfinālā ar 3:0 pieveica veiksmīgi spēlējušo Franciju, kamēr Somija ar 3:2 pieveica titulēto Kanādu, neļaujot tai jau piekto reizi pēc kārtas sasniegt pasaules čempionātu pusfinālu.
Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 42 reizes - 26 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.
Zīmīgi, ka pērn neviena no šīm vienībām pie cēlmetāla netika - pasaules čempiones godu izcīnīja Zviedrija, kura finālā apspēlēja turnīra lielākā pārsteiguma autori Šveici, bet trešajā vietā bija ASV.
Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tika tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija, taču pērn šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus labākā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā.