Krauliņš: Grūti izcelt kādu konkrētu titulu

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas medijos parādījās informācija, ka 74 gadus vecais Krauliņš izlēmis likt punktu basketbola trenera karjerai.

«Iemesli manam lēmumam ir divi - pietiekami ilgus gadus esmu strādājis basketbolā, kā arī ilgu laiku esmu pavadījis ārpus mājām,» skaidroja Krauliņš, kurš savā arodā pavadījis 54 gadus.

Krauliņš kopš 2012.gada strādāja ar sieviešu klubu «Cēsis», kuru pērn aizveda līdz Latvijas čempionu titulam, bet šogad izcīnīja otro vietu. Tāpat komanda viņa vadībā pagājušajā gadā triumfēja Latvijas un Igaunijas apvienotajā čempionātā, bet šogad tajā ierindojās otrajā vietā.

«Pirmais, kurš klubā uzzināja par lēmumu, bija Cēsu vienības prezidents Krišjānis Kļaviņš. Viņš vēlējās, lai turpinu vadīt komandu vismaz vēl vienu gadu, tomēr beigās vienojāmies, ka karjeru beidzu,» atzina speciālists. «Nezinu, kā komandas basketbolistes uzņēma šo notikumu.»

Krauliņš trenera karjeras gaitā līdz čempiontitulam aizveda vairākas gan vīriešu, gan sieviešu basketbola komandas, taču nevienu no panākumiem īpaši neuzsver. «Jebkurš izcīnītais čempiontituls palicis ar labām atmiņām, tāpēc grūti izcelt kādu konkrētu. Vienmēr ir bijis grūti izcīnīt titulus, bet vēl grūtāk nākamajā sezonā tos aizstāvēt, jo latiņa pēc pirmās trofejas allaž tika uzlikta augsta.»

Tāpat speciālists vēl nav izlēmis turpmākos nākotnes plānus, kā arī noliedz, ka varētu kādreiz basketbolā atgriezties.

«Pēc lēmuma pieņemšanas pagājušas tikai pāris dienas, tāpēc pagaidām nemāku teikt, ko darīšu nākotnē. Šobrīd esmu savās tēva mājās Kandavā, kur atpūšos. Trenera postenī nākotnē nedomāju atgriezties,» piebilda Krauliņš.

Savu trenera karjeru Krauliņš sāka tieši kā sieviešu komandu treneris. Rīgas «Lokomotīves» basketbolistes viņa vadībā 1972.gadā kļuva par Latvijas čempionēm. 1974.gadā Krauliņš kļuva par Latvijas spēcīgākās vīriešu komandas VEF galveno treneri. Vēlāk viņš bija arī Taškentas «Universitātes» vienības vadītājs, trenējis Maskavas «Dinamo», Rīgas ASK, kā arī strādāja par treneri Irākā un Kolumbijā.

1991.gadā Krauliņš atgriezās Latvijā un kļuva par VEF galveno treneri. Pēc tam Latvijas Basketbola līgā (LBL) viņš vadīja «Brocēni» un SWH/«Brocēni» komandu, palīdzot tām trīs reizes kļūt par Latvijas čempionēm. 1995.gadā viņš piekrita trenēt Ukrainas klubu Doņeckas «Šahtjor», bet 1997.gadā Krauliņš tika iecelts par «Ventspils» galveno treneri. 2000.gadā «Ventspils» Krauliņa vadībā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioniem. Nākamajā LBL čempionātā atkal uzvarēja «Ventspils», bet Krauliņš pēc šā panākuma aizgāja no galvenā trenera amata.

1992. un 1993. gadā Krauliņš pirmo reizi tika iecelts par Latvijas vīriešu izlases galveno treneri. 1999.gadā viņš atkal kļuva par Latvijas izlases treneri un vadīja to līdz pat 2003.gada septembrim, atkāpjoties pēc Eiropas čempionāta finālturnīra.

2004.gadā Krauliņš kļuva par Latvijas sieviešu izlases galveno treneri, tomēr 2005.gada vasarā no amata atkāpās pāris mēnešus pirms Eiropas čempionāta finālturnīra. 2005.gadā trīs mēnešus Krauliņš vadīja Maskavas «Dinamo» sieviešu komandu, kā arī pusi sezonas - Kurskas «Dinamo» vienību. Arī iepriekšējā desmitgadē viņš ilgstoši strādāja «Ventspils» komandas sistēmā, atstājot to vien 2011.gadā.

Armandam Krauliņam par nopelniem Latvijas basketbola labā pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.