Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris

Kanādas izlase «saplosa» krievus un kļūst par čempioniem!

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Kanādas hokeja izlase pasaules čempionāta cīņā par zelta medaļām svētdien Prāgā ar 6:1 (1:0, 3:0, 2:1) smagi sakāva Krieviju, ko trenē Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš.

Spēles rezultātu divas minūtes pirms pirmās trešdaļas beigām atklāja Koudijs Īkins, otrajā trešdaļā pa reizei precīzi bija arī Tailers Eniss, Sidnijs Krosbijs un Tailers Segīns, bet trešajā spēles daļā jau 6:0 panāca Klods Žirū un Neitans Makinons. Goda vārtus krieviem iemeta Jevgēņijs Malkins.

Spēle sākās ar Kanādas izlases izteiktu pārsvaru, bet Krievija atbildēja ar pretuzbrukumiem. Jau pirmajā trešdaļā Kanādas pārsvars metienu attiecībā bija 15:5 un divas minūtes pirms tās beigām pēc Enisa metiena Īkins vārtu priekšā pielaboja ripu un atklāja rezultātu.

Otrajā trešdaļā Kanāda jau otrajā minūtē dubultoja pārsvaru, kad pēc vārtu apslidošanas atzīmējās Eniss, kurš ikdienā ir latvieša Zemgus Girgensona komandas biedrs Bufalo «Sabres» vienībā. Pāris minūtes vēlāk Džordans Eberle precīzi piespēlēja Krosbijam, kurš panāca jau 3:0, bet vēl pēc 44 sekundēm Segīns izmantoja aizturēto sodu un izvirzīja kanādiešus vadībā ar 4:0. Zīmīgi, ka otrajā trešdaļā Krievijas izlases izpildījumā tika fiksēts tikai viens metiens pa vārtiem.

Arī spēles pēdējā daļā Kanāda turpināja savu dominanci - devītajā minūtē pēc lieliski izspēlēta vairākuma Žirū panāca 5:0, bet vēl pēc nepilnas minūtes Neitans Makinons guva arī sestos vārtus. Kaut Krievijas izlases sastāvā goda vārtus iemeta Jevgēņijs Malkins, cīņas likteni mainīt viņam neizdevās, kanādiešiem svinot panākumu ar 6:1.

Kopā pasaules čempionātu vēroja 741 690 skatītāji, labojot apmeklētības rekordu. Pēc Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) datiem, pagājušā gada pasaules čempionātu Minskā spēles, kas bija līdzšinējā rekordiste, apmeklēja 640 044 skatītāji.

Kanāda par pasaules čempioni kļuva pirmoreiz kopš 2007.gada, pēc tam divus gadus pēc kārtas iegūstot sudrabu. Pēc 2009.gada tā vairs nebija spēlējusi planētas meistarsacīkšu finālā.

Savukārt pašreizējā pasaules čempione Krievija turnīra finālu bija sasniegusi otro reizi pēc kārtas un trešo pēdējos četros gados. Iepriekšējos divos gadījumos, kad krievi spēlēja finālā, viņiem bija izdevies izcīnīt zeltu.

Līdz ar to Kanāda arī ieguva Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) nupat izveidoto naudas balvu viena miljona Šveices franku (960 000 eiro) apmērā, ko pasniedz komandai, kas pasaules čempionāta mačos izcīnījusi tikai uzvaras un paveikusi to pamatlaikā. Kanādiešu rēķinā buha desmit panākumi tikpat mačos.

Kā zināms, pirms tam svētdien ASV hokeja izlase spēlē par trešo vietu ar rezultātu 3:0 (2:0, 1:0, 0:0) pārspēja sacensību saimnieci Čehiju.

Šajā mačā amerikāņiem pa reizei precīzi meta Niks Bonīno, Trevors Lūiss un Čārlijs Koils.

Trešajā trešdaļā metienu attiecība bija 16:1 Čehijas labā, tomēr mājinieki nespēja iemest kaut vienu ripu.

Tikmēr ASV izlases vārtsargs Konors Helebaks, kurš vēl pat nav piedzīvojis debiju Nacionālajā hokeja līgā (NHL), atvairīja visus 39 pretinieku raidījumus.

ASV hokejisti pie pasaules čempionātu godalgām tikuši otro reizi trīs gadu laikā, bet vien ceturto reizi kopš 1962.gada. Savukārt finālā amerikāņi nav spēlējuši kopš 1960.gada.

Pirms tam sestdien notikušajā pusfinālā Kanāda ar 2:0 pieveica Čehiju, bet Krievija spēles pēdējā trešdaļā salauza ASV pretestību un triumfēja ar 4:0.

Ceturtdaļfināla dueļos ceturtdien Čehija, pateicoties veterāna Jaromira Jāgra sniegumam, ar 5:3 pieveica pērnā gada finālisti Somiju, Kanāda guva kārtējo pārliecinošo uzvaru un ar 9:0 sagrāva Baltkrieviju, Krievija spraigā galotnē ar 5:3 pieveica Zviedriju, bet ASV izlase ar 3:1 pārspēja Šveici.

Kā zināms, pasaules čempionāta ceturtdaļfinālu nesasniedza Latvijas izlase, noslēguma kopvērtējumā ierindojoties 13.vietā. Latvijas valstsvienība spēcīgāko izlašu sabiedrībā startēja jau 19.gadu pēc kārtas.

Pasaules čempionāts pēc 11 gadu pārtraukuma bija atgriezies Čehijā. 2004.gadā turnīrā, kas arī norisinājās Prāgā un Ostravā. Turklāt arī toreiz triumfēja Kanādas hokejisti, kuri finālmačā ar 5:3 pārspēja zviedrus.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 44 reizes - 27 zelta, desmit sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 47 medaļas (25 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tika tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija, taču tad šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā. Arī pērn par pasaules čempioni tika kronēta Krievija, kas finālā apspēlēja Somijas izlasi. Savukārt bronzas godalgas izcīnīja zviedri.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu