Tūkstošiem Pirmās formulas (F-1) līdzjutēju ceturtdien Imolas trasē Itālijā vienojās atceres pasākumā, kas veltīts šajā dienā pirms 20 gadiem traģiski bojāgājušajam brazīliešu pilotam Airtonam Sennam.
20 gadi kopš F-1 pilota Sennas bojāejas (32)
Trasē ar savām mašīnām devās dučiem sporta entuziastu, kuri pieminēja traģiskos notikumus 1994.gada Sanmarīno «Grand Prix» laikā. Vēlāk ceturtdien piemiņas pasākumā paredzēts ierasties arī pašreizējiem F-1 pilotiem Fernando Alonso no Spānijas un Kimi Raikonenam no Somijas.
Senna gāja bojā 1994.gada 1.maijā, piedzīvojot avāriju pasaules F-1 čempionāta posmā Imolā.
Sportists izlidoja no trases ātrumā 300 kilometri stundā un no gūtajām traumām mira.
Precīzi traģiskā negadījuma iemesli nav zināmi, taču pašreizējais Red Bull komandas tehniskais direktors Adrians Ņūijs, kurš pirms 20 gadiem bija atbildīgs par Sennas Williams FW16 formulas dizainu, norāda, ka melno kastu datos redzami īslaicīgi traucējumi stūres sistēmas un tās pastiprinātāja darbībā. Kas tieši notika un kāpēc notika, no tiem gan nav saprotams.
Tikmēr Sennas laikabiedrs, franču F-1 pilots Žans Alezī, kurš Imolā nestartēja, jo bija piedzīvojis avāriju testos pirms iepriekšējā posma un gatavojās nākamajai, Monako Lielās balvas izcīņai, par vienu no galvenajiem cēloņiem uzskata aerodinamiku.
Alezī vācu auto motor und sport norāda, ka togad Williams formulām bijušas pamatīgas problēmas ar aizmugurējo asi. Tā kā inženieru rīcībā bija salīdzinoši primitīvi instrumenti un nebija arī tādas aerodinamiskās testēšanas pieredzes kā šodien vēja tuneļos, formulas tika konstruētas, balstoties uz loģisko domāšanu un sekojošiem izmēģinājumiem trasē. Williams FW16 gadījumā tie parādījuši, ka formulas aizmugurei ir tendence zaudēt piespiedējspēku tiklīdz pretvēja plūsma nāk vairāk no sāniem.
Alezī atzīmē, ka arī viņa Ferrari formulai bijušas līdzīgas problēmas - tiklīdz formula mazliet vairāk iegriezta, aizmugurei bijusi tendence celties gaisā. Tas arī novedis līdz avārijai Mugello trasē. Un, iespējams, bija arī viens no Sennas avārijas cēloņiem.
Ceturtdienas atceres pasākums seko pēc nedēļu ilgiem daudziem citiem sportistu pieminošiem pasākumiem. Teju visos tajos tiek pieminēts arī pašlaik komā esošais septiņkārtējais F-1 pasaules čempions Mihaels Šūmahers, kurš ironiskā kārtā 1994.gadā kļuva par bēdīgi slaveno Imolas sacīkšu uzvarētāju.
Senna bija pasaules čempions 1988., 1990. un 1991.gadā. Viņa nāve radīja virkni izmaiņu sacīkšu drošības noteikumus.
Senna ir līdz šim pēdējais F-1 sportists, kurš sacīkšu laikā zaudējis dzīvību. Būtiski atzīmēt, ka tikai
dienu iepriekš tai pašā Imolas trasē dzīvību zaudēja austriešu pilots Rolands Racenbergers,
kurš tobrīd pārstāvēja Simtek komandu. Kvalifikācijas sacensībās salūza Racenbergera formulas priekšējais antispārns, tā detaļas sabojāja piekari un sportists avāriju piedzīvoja ar apmēram 300 kilometriem stundā.