Gurķoties trešdien nebija laika, tāpēc kapājām, cik iekšās, atceroties par hidrēšanos, dzerot ūdeni. Nonākot līdz pusdienām, divu cilvēku vietā pasūtījām trīs cilvēkiem domātas porcijas. Tās mūsu rūcošajos vēderos aizgāja bez minstināšanās, jo bijām patiešām izsalkuši, zaudējuši enerģiju. Uzpildījām savas baterijas un varējām turpināt tuvināties Prāgai.
Vakara pusē to ieraugot no augšas, pēkšņi mani pārņēma tāda kā tukšuma sajūta, vienlaikus neizsakāms prieks par sevi, kolēģi Jāni.
Ierodoties viesnīcā, nedaudz pārspriedām ceļojumu. Kā viens, tā otrs atzinām, ka joprojām neticam, ko esam paveikuši.
Teikšu godīgi, jūtamies ļoti laimīgi.
Meklēsim iespējas, kā mājās nogādāt velosipēdus, kuriem visa brauciena laikā ne reizi nepārdūrām nevienu riepu. Pirms brauciena speciāli iegādājāmies izturīgas riepas - «Continental GatorSkin». Jāņa aizmugurējam ritenim Polijā neizturēja kamera. Tā netika pārdurta, to pārberza gruzis, kas atceļoja līdzi no Rīgas, kad viņš, montējot virsū apvalku, starp riepu un kameru neiztīrīja visu lieko.
«Jāņem līdzi mazāk svara, nepieciešams kvalitatīvs ekipējums lietus apstākļiem, dienā jāveic ap 70 kilometru,» sacīja Jānis, uzskaitot, viņaprāt, vissvarīgāko šādas distances nobraukšanai. «Ļoti palīdzēja ģimenes, radu un sociālo tīklu lietotāju atbalsts.»
Jānis plāno noskatīties vienu pasaules hokeja čempionāta spēli ar Latvijas valstsvienības dalību. Savukārt man sāksies darbs turnīrā. Par visu svarīgo informēšu!