Lai ar divriteņiem no Bauskas nokļūtu Prāgā, man ar Jāni Šipkovu tas prasīja 10 dienas un nomītus 1246,23 kilometrus. Vēl sēžot Rīgā, optimistiski prognozēju, ka Čehijas galvaspilsētā nokļūsim 29. aprīļa vakarā, kā arī notika. Pēdējā dienā veicām 144,76 km garu distanci, kas bija visa ceļojuma dienu vislielākais attālums. Būdami velosipēdisti hobija līmenī, jūtam gandarījumu par paveikto.
Pirms brauciena 10. dienas nebijām 100% pārliecināti, ka nokļūsim Prāgā, jo no Trutnov pilsētas Google maps mums sarēķināja 150 km garu distanci, kādu iepriekš vienas dienas laikā nebijām veikuši. Sarunās neapsvērām, ka varētu neaizbraukt. Vienkārši darījām un viss.
/nginx/o/2018/07/19/10921156t1h39f7.jpg)
I just finished cycling 144.76 km in 9h:57m:18s with Janis Sipkovs using #Endomondo #endorphins http://t.co/zBDjQAzEdQ— Gatis Kreceris (@kreceris) April 29, 2015Brauciens no Sudetu kalnos esošās pilsētas sākās ap plkst. 9.45, kā lielākā daļa posmu. Jānis pieregulēja bremzes, tās iepriekšējā dienā bija zaudējušas savu lietderību.
Pirmos 20 kilometrus ripojam gandrīz tikai lejā, braucam dziedādami, no sērijas «nevis slinkojot un pūstot».
Kilometri skaisto ainavu ielokos dilst necerēti strauji, un ar katriem nobrauktiem 1000 metriem pieaug mana pārliecība, ka trešdienas vakarā nakšņosim Čehijas galvaspilsētā. Kalnos ļoti baudāmas peizāžas, ciematiņos pensionāriem rit vecumdienām idillisks dzīves ritms. Sudetu augstākās virsotnes vēl aizvien ir sniegotas, un mēs tikai traucamies pretī savam mērķim.
Brīžiem ir ļoti gari kāpumi kalnos, kas pēcāk vainagojas ar vairākus kilometrus gariem nobraucieniem, kuru laikā nav nepieciešams lietot spēku. Tik jāturas pie stūres, jāuzmana segums, lai netrāpītu kādā bedrē, un ar acs kaktiņu jāvēro piedāvātās ainavas. Kalni, tālumā esošā virsotne (Sņežka 1602 m) ir patiešām skaisti. Tās galotne pārklāta ar sniega segu.
Sudetu augstākie punkti vēl sniegoti. Tur bildes labajā pusē @energodata rāpjas augšā. Mēs tuvojamies Prāgai pic.twitter.com/rcmYQo1NVN— Gatis Kreceris (@kreceris) April 29, 2015Gurķoties trešdien nebija laika, tāpēc kapājām, cik iekšās, atceroties par hidrēšanos, dzerot ūdeni. Nonākot līdz pusdienām, divu cilvēku vietā pasūtījām trīs cilvēkiem domātas porcijas. Tās mūsu rūcošajos vēderos aizgāja bez minstināšanās, jo bijām patiešām izsalkuši, zaudējuši enerģiju. Uzpildījām savas baterijas un varējām turpināt tuvināties Prāgai.
Vakara pusē to ieraugot no augšas, pēkšņi mani pārņēma tāda kā tukšuma sajūta, vienlaikus neizsakāms prieks par sevi, kolēģi Jāni.
Ierodoties viesnīcā, nedaudz pārspriedām ceļojumu. Kā viens, tā otrs atzinām, ka joprojām neticam, ko esam paveikuši.
Teikšu godīgi, jūtamies ļoti laimīgi.
Rīt IR raksts par @kreceris un @energodata kuri minas ar velo uz pasaules hokeja čempionātu Prāgā. Malači! pic.twitter.com/hJI4KR1oqG— Ieva Alberte (@AlberteIeva) April 29, 2015Meklēsim iespējas, kā mājās nogādāt velosipēdus, kuriem visa brauciena laikā ne reizi nepārdūrām nevienu riepu. Pirms brauciena speciāli iegādājāmies izturīgas riepas - «Continental GatorSkin». Jāņa aizmugurējam ritenim Polijā neizturēja kamera. Tā netika pārdurta, to pārberza gruzis, kas atceļoja līdzi no Rīgas, kad viņš, montējot virsū apvalku, starp riepu un kameru neiztīrīja visu lieko.
«Jāņem līdzi mazāk svara, nepieciešams kvalitatīvs ekipējums lietus apstākļiem, dienā jāveic ap 70 kilometru,» sacīja Jānis, uzskaitot, viņaprāt, vissvarīgāko šādas distances nobraukšanai. «Ļoti palīdzēja ģimenes, radu un sociālo tīklu lietotāju atbalsts.»
Jānis plāno noskatīties vienu pasaules hokeja čempionāta spēli ar Latvijas valstsvienības dalību. Savukārt man sāksies darbs turnīrā. Par visu svarīgo informēšu!
Aprēķināju, ka @kreceris ja būtu mašīna, tad tērētu 0,36 l dīzeļa uz 100 km. Līdz Prāgai viņš tiktu ar 4,51 l dīzeļa. pic.twitter.com/Ax2nk25dPd— Janis Sipkovs (@energodata) April 29, 2015