/nginx/o/2018/07/16/9689630t1h81f3.jpg)
Svētdien apritēja nedēļa kopš ar Jāni Šipkovu no Bauskas ar velosipēdiem esam ceļā uz Čehijas galvaspilsētu Prāgu. Tā ceļojuma laikā ir pirmā diena, kad izmirkām slapji līdz ādai, meteo interneta lapas par laika apstākļiem nemeloja. Lietus vasarīgi silts, tādēļ nenosalām. Notikumiem bagātas stundas uz šosejas, tās malā.
Iepriekšējā vakarā nolēmām sevi pasaudzēt un svētdienu veltīt atslodzes formātam. Tomēr, izplānojot maršrutu, mums tāpat sanāca vairāk par 100 kilometriem (107,48 km). Uz kopējā fona gan to var saukt par atslodzi.
Pie brokastu galda Jānis sacīja: šodien atpūtīsimies kārtīgi! Un momentā abi sākām skaļi smieties, turklāt diezgan ilgi. Bet, šķiet, pieklājīgi.
Saģērbušies atbilstoši laika apstākļiem, sākām griezt pedāļus, braucot pa mazākas nozīmes ceļiem. Satiksme bija maza, tāpēc ripinājām viens otram blakus, lai var sarunāties - apspriedām aktuālo, kas nu kuram bija sakāms. Novērojām, ka svētdiena poļiem ir būtiska baznīcai. Cilvēki sapucējušies ap pusdienas laiku pošas uz dievnamiem. Tikmēr dziļākos laukos stiprā dzimuma pārstāvji ir aizrāvušies ar grādīgo. Ne daudzi, bet pa kādam zaļā pūķa kalpam bezmērķīgi rotēja riņķī.
Lai arī līst, ripo mums teicami. No Kutno ātri nonākam kādā mazpilsētā, kur priekšpusdienā aktuāls ir tirgus. Tiek pārdoti aizkari, dermatīna rokassomiņas un citas tirgiem raksturīgās preces, bet ne pārtikas produkti. Cilvēku daudz. Tajā pašā pilsētā daudzstāvu māju pagalma centrā ir futbola laukums, kur veči kapā futeni. Manu uzmanību piesaistīja spēlētājs ar 18. numuru, kurš, izvirzījies uzbrukuma smailē, vienā no epizodēm guva tiešām skaistus vārtus. Hobija, amatiera līmenim tie bija pat ļoti skatāmi.
Vienā momentā sāk pamatīgi gāzt. Izlēmām piestāt ceļmalā, zem pamestas ēkas nojumītes. Tur pie durvīm salīmēti sludinājumi. Īsinot laiku, Jānis poļu mēlē lasa. Izklausās smieklīgi - izruna ir starp Polijā dzirdēto un arābu valodu. Vismaz manas ausis savilka tādu ainu.
:format(webp)/nginx/o/2018/07/19/10921156t1h39f7.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Te bina interesanti sludinājumi. pic.twitter.com/FtaIkrn3nF— Janis Sipkovs (@energodata) April 26, 2015Pusdienas. Tas ir viens no gaidītākajiem dienas brīžiem (iespējams, visgaidītākais) starp brokastīm un vakariņām. Mazas pilsētiņas (Poddebice) ceļa malā ir picērija, kurā pilns ar cilvēkiem. Laba zīme. Ilgi nedomādami, pasūtām ēdienu, īsti nenojaušot, ko saņemsim. Pēc 10 minūtēm uz mūsu galdiņa tiek uzservētas lielas porcijas un garšas kārpiņām vairāk nekā apmierinoši. Pa abiem samaksājām 68 zlotus, kas līdz šim ir ceļojuma vienas maltītes visdārgākā cena.
Pusdienas ceļmalas kafenē @energodata pic.twitter.com/Si5TVT0Aut— Gatis Kreceris (@kreceris) April 26, 2015Tuvojoties lielam ezeram, Jānis nolemj noīsināt distanci. Sākumā tam apkārt esošo vasaras māju ciematiņa ceļu segums cerīgs, taču, braucot dziļāk, kļūst arvien trakāk. Ceļš izmircis, mīksts, un manas šaurās riepas ēdas iekšā zemē. Atkal riskēju noraut uz acīm, bet, par laimi, no kritiena izvairos. Jānis, braucot man nopakaļ, par manu manevrēšanu ik pa laikam gardi nosmejas. Viņš bija tas, kāpēc nonācām tur, kur nonācām! Jāsmejas arī man, jo jautrs piedzīvojums.
Salīdzinoši laicīgi nonākam ciematā (Staw), kur jābūt hotelim. Ripojot pa mazo centriņu, aina nav daudzsološa. Autobusa pieturā un pie pāri ielai esošā alus bāra pulcējas vīri treniņtērpos, ar alus pudelēm rokā. Visi kā viens pagriež galvu mūsu virzienā un ar skatienu pavada, izmetot pa kādai mums nesaprotamai replikai. Jānis iesaka piestāt, lai apskatītos navigācijā, kur jāmeklē naktsmītne.
Viņš ierosina stāties pie tuvumā esošās baznīcas ieejas, jo tur iepriekš minētais kontingents, visticamāk, mums nedarītu pāri.
Viesnīca ir 250 metrus uz priekšu tieši pretī plašai kapsētai. Mūs sagaida nosauļojies pirmspensijas vecuma kungs «Hummel» sporta triko. Nokārtojam visas palikšanas formalitātes un sarunājam vakariņas. Kungs ar baltkrievu saknēm brīvi pārvalda krievu valodu. Viņš ir ziņkārīgs un izvaicā mūs par ceļojumu, ekonomisko, ģeopolitisko situāciju Latvijā un citām lietām. Vīrs ir zinošs sporta jomā, viņa mīļākais sporta veids ir handbols, bet par hokeju interesējoties mazāk. 61 gadu vecais pans mums piedāvā iedzert, taču mēs laipni atsakāmies. Alkoholam šajā ceļojumā nav vietas.
Saimnieks nelaimīgs, ka mēs ne aliņu ne šņabīti. Sieva jau tā bažīgi skaidija apkārt. Tāpāt nopļāpājām sirsnīgi. pic.twitter.com/2l92fJevxq— Janis Sipkovs (@energodata) April 26, 2015Pirmdien sāksies brauciena astotais posms. Šobrīd izskatās, ka piestāsim Vroclavā vai kaut kur tās tuvumā. Nedēļas lakā esam nobraukuši 832,6 kilometrus.