Ar divriteni uz hokeju Prāgā: 7% no ceļa, LUX numuriņš Sporta skolas kojās

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Sēžu, atspiedis muguru ērtā dīvāniņā, kājas izstiepis uz priekšu, un konstatēju, ka mans kolēģis Jānis Šipkovs nemaz nav noguris, braucot ar divriteni, pēc veiktiem 92,8 km no Bauskas pils līdz Panevēžas pilsētai. Viņš turpina dzīt jokus, kā to dara allaž. No kopējās distances esam veikuši aptuveni 7%.

No Bauskas pils pirmdienas rītā izbraucām plkst. 9.45. Mūs pavadīja laikraksta «Bauskas Dzīve» žurnālists Vilnis Auzāns, kurš avīzes interneta vietnē par mūsu ceļojumu izveidojis publikāciju. Pavadīja arī mūsu sirdsmīļotās dāmas. Netālu no pils vārtiem mums pieslēdzās kāds kungs, izrādot neviltotu interesi par mūsu rīcības plānu. Pastāstījām, ka dodamies uz Prāgu.

Pēkšņi sākās jautājumu sesija, un finālā pusmūža vecumā esošais kungs noteica: eh, ja es būtu jaunāks...

Kā jau gaidījām, cerējām, mūsu ceļojumu iegrieza stiprs vējš. Tik stiprs, ka brīžiem nebija nepieciešamības pēc pedāļu griešanas un teju visu ceļu priecājāmies par dabasmātes labvēlību. Brauciena laikā Jānis stāstīja energoefektivitātes noslēpumus, zviedru profesora Hansa Roslinga (Hans Rosling) Ted.com atraktīvu runu teicēja šoviem. Savukārt es dalījos stāstos par saviem eksotiskākajiem ceļojumiem Āzijā.

Laiks mums paskrēja nemanot, un jau plkst.15 piestājām Panevēžas pievārtē, kur sākām domāt par naktsmāju meklēšanu.
Foto: TVNET

Pirmajiem diviem hoteļiem šāvām garām, jo neuzrunāja dislokācijas vieta (industriāls rajons). Pie nākamā piestājām. Tas izskatījās gana pieklājīgs, bet saimniece par abiem gribēja 70 eiro, turklāt, iekļaujot atlaidi. Mirkli pabolījāmies, teicām paldies par laipnību un devāmies tālāk. Nonākot Panevēžas centrā, nejauši uzdūrāmies tūrisma informācijas centram.

Atverot durvis, sasveicinājāmies ar divām kundzītēm, sakot labas dienas. Viņas noteica: nevar būt, ka esat lietuvieši!

Vismaz tā to sapratām. Abpusēji pasmējāmies un ķērāmies vērsim pie ragiem, proti, lūdzām palīdzību naktsmītnes jautājumā.

Biroja vecākā sazvanīja Panevēžas Sporta skolu, kur sarunāja mums palikšanu. Pateicāmies lietuviešu kundzēm par palīdzību, viņas mums par garastāvokļa uzlabošanu, un sākām ripināt uz norādīto vietu. Ierodoties Sporta skolā, dežurante mūs aizveda pie direktores, kas mums ierādīja Lux klases numuriņu par 16,48 eiro no deguna. Lieliski! Ilgi nedomādams, devos uz dušu.

Tiesa, nebija siltā ūdens, kas gan tobrīd šķita mazsvarīgi.

Pēc pāris darbībām biju civilajā apģērbā un devāmies nobaudīt Lietuvas gastronomijas kārumus. Ceļa laikā izsapņotā karaliskā karbonāde gan mums netika. Nekas, otrdien.

«Visspilgtāk no pirmās dienas atmiņā paliks pavējš,» sacīja Jānis, kurš, sēžot man blakus, plāno nākamās dienas maršrutu uz Lietuvas basketbola galvaspilsētu Kauņu. «Ir jūtams atbalsts. Tas mums noderēs, kad kļūs grūtāk. Pagaidām nevar pateikt, kurā dienā - ceturtajā vai varbūt piektajā.»

Otrdien mūs no Panevēžas gar Ņevežis upes baseinu līdz Kauņai gaida aptuveni 110 kilometru garš miniens.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu