Sportam ar politiku ir daudz kopīga. Ja kāds to noliedz, tad melo vai arī nav kompetents. «Nejauksim sportu ar politiku» ir vārdi, kas publiskajā telpā bieži tika locīti jau pirms politiski visvairāk apspriestā pasākuma šogad - olimpiskajām spēlēm Sočos, kuras boikotēja vairāki lielvalstu politiskie līderi. Laikā, kad grūtas dienas turpina piedzīvot Ukraina, kaislības politizētajā sportā uzvirmojušas atkārtoti.
Par politiskajām spēlēm pirms, pēc un spēļu laikā Sočos spriests pietiekami daudz un nav jēgas atkārtoties. Tās iegājušas vēsturē ar netīru pēcgaršu, neskaitot šā pasākuma galveno būtību - sportu.
Sporta skatuves aizkulisēs lieli vīri risina globāli sasāpējušus jautājumus. Futbols ir sporta karalis, un uz to var spiest, tas ir jūtīgs. Nosodot Krievijas rīcību Ukrainas okupācijas un suverenitātes apdraudēšanas jautājumā, ar priekšlikumu pie FIFA prezidenta Zepa Blatera vērsās ASV senatori Marks Kērks un Dens Koutsa. Viņi aicināja izslēgt Krieviju no 2014. gada Pasaules kausa (PK) izcīņas turnīra, atņemt 2018. gada PK turnīra rīkotājvalsts tiesības.
Krievijā futbols ir pārliecinoši populārākais sporta veids. Jebkādi sāpīgi manevri tā virzienā nepaliks nepamanīti, jo Krievija nebūs valsts, kas paliks atbildi parādā. Uz šo ASV senatoru aicinājumu FIFA Krievijas valsts domes deputāti no Vladimira Putina partijas «Vienotā Krievija» (Aleksandrs Sidjakins) un «Taisnīgā Krievija» (Mihails Markelovs) Starptautiskajai Futbola federāciju asociācijai atbildējuši: izslēgt ASV no šā gada Pasaules kausa izcīņas un izslēgt Ameriku no FIFA organizācijas!
Putina padotie savu lēmumu, iesniedzot oficiālu vēstuli (sk. bildi zemāk) FIFA, skaidrojuši ar ASV agresiju Irākā, Dienvidslāvijā, Lībijā un mēģinājumu iebrukt Sīrijā.
Ukraina ir kļuvusi par pieturas punktu arī ļaudīm, kuri tīko saduļķot ūdeni sporta, politikas pasaulē starpvalstu līmenī. Šī nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad Krievijas - ASV augsta ranga amatpersonas apmainās abpusējām «laipnībām». 1980. gadā saistībā ar Auksto karu Amerikas Savienotās Valstis un vēl vesela virkne valstu boikotēja Maskavas olimpiskās spēles, bet pēc četriem gadiem PSRS atbildēja ar to pašu. Toreiz Olimpiāde notika Losandželosā.
Sports ar politiku roku rokā iet arī pašmājās. Rīgas «Dinamo» padomes priekšsēdētājs Juris Savickis sarunā ar «sportacentrs.com» pirms Gagarina kausa izcīņas pirmās kārtas mačiem izvairīgi komentēja notiekošo Ukrainā. Situācija Doņeckā, kur jāspēlē «Dinamo» hokejistiem, ir nokaitēta, un tā nebūt nav drošākā vieta, lai aizvadītu sezonas nozīmīgākos mačus. Tomēr KHL pretēji Ukrainas Iekšlietu ministrijas paziņojumam, ka negarantēs drošību spēļu laikā, nolēma riskēt.
Sociālajos tīklos Ukrainas - Krievijas attiecību dēļ pat izskanēja aicinājumi, ka Rīgas «Dinamo» vajadzētu atsaukt komandu no KHL čempionāta.
Un zīmīgu frāzi šajā sakarā teica Savickis: «Nevajag jaukt sportu ar politiku.»
Pagājušās otrdienas vakarā Rīgas «Dinamo» ložā plecu pie pleca sēdēja prezidents Andris Bēziņš, bijušais prezidents, kluba akcionārs Guntis Ulmanis un Savickis. «Dinamo» ložā «Arēnā Rīga» nereti gozējas arī citi bijušie, esošie politiķi.
Patiesi grūti iedomāties, ka šajā brīdī Ilvess vai Gribauskaite sēdētu vienā hokeja ložā ar Gazprom gāzes tirgoni. Arēnā daudz brīvu vietu.
— Arnis Krauze (@arniskrauze) March 11, 2014