Deviņi Latvijas sportisti pērn pieķerti dopinga lietošanā, un ar šādu statistiku Latvija ir viena no «netīrākajām» valstīm pasaulē, atzina Latvijas Valsts sporta medicīnas centra (VSMC) Antidopinga nodaļas vadītājas Liene Kozlovska. Normāls rādītājs ir, ja tiek pieķer 1% sportistu, bet Latvijā tie pērn bija 5%, tātad norma pārsniegta piecas reizes.
Kopējā statistika vēl nav pieejama, jo daudzas valstis to nav publiskojušas. Tomēr, «vadoties no iepriekšējo gadu rādītājiem un vidējās pieķerto sportistu procentuālās attiecības, mēs varētu būt pirmajā vietā pasaulē,» teica Kozlovska.
Pēc publiski pieejamās informācijas, pērn pozitīvas dopinga analīzes bija pauerliftinga sportistam Austrim Šaicānam, hokejistiem Vitālijam Pavlovam, Ralfam Freibergam un Rūdolfam Maslovskim, biatlonistam Edgaram Piksona, kā arī basketbolistiem Kristeram Zeidakam un Robertam Stumbrim.
Vēl viens ārzemēs pieķerts sportists aizliegto vielu lietošanā attaisnots, bet devītais ir kāds Latvijā pieķerts sportists, kura lietā pagaidām nav pieņemts lēmums, tāpēc arī viņa vārds vēl netiek publiskots.
Kozlovska atzina, ka Latvijas sportisti pēdējā laikā arvien vairāk stāsta, ka viņus sacensībās ārzemēs pārbauda biežāk.
«Cilvēki seko līdzi notikumiem pasaulē - Latvijas vārds ir negatīvi izskanējis dopinga ziņā. Tātad, ja jāizvēlas, ko pārbaudīt, ņem no valsts ar ne pārāk labu slavu,» stāstīja eksperte.
Kozlovska atzina, ka lielākā daļa pozitīvo analīžu konstatētas pārbaudēs ārzemēs, jo Antidopinga nodaļai joprojām trūkst finansējuma un resursu, lai varētu veikt tik pārbaužu, cik nepieciešams. Pateicoties piešķirtajam budžetam, katru gadu Antidopinga nodaļa var veikt 150 pārbaudes.
Papildus finansējumu reizēm piešķir kāda starptautiskā federācija, lai pārbaudītu tās sportistus. Citreiz finansējumu piešķir Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), zinot, ka Antidopinga nodaļa nespēs ar esošajiem resursiem pārbaudīt visus olimpiskos kandidātus. Tāpat mēģina palīdzēt arī Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP). «Visu laiku lāpāmies,» piebilda Kozlovska.
Trešdien LSFP kopsapulcē Kozlovska Latvijas sporta veidu federācijām veltīja asu kritisku, atzīstot, ka ar Antidopinga nodaļu sadarbojas vien 13 no 87 federācijām. Kozlovska piedraudēja, ka pret pārējām var tikt vērstas sankcijas.
«Ir bijušas situācijas, kad uz mūsu iesnieguma pamata kādai federācijai tiek apturēta valsts finansējuma piešķiršana,» aģentūrai LETA neslēpa Kozlovska, izsakoties, ka nākamais solis jau ir licences atņemšana.
«Tomēr, lai mēs savāktu pierādījumus, nepieciešami resursi. Darām cik varam, bet aicināju federācijas pašas rīkoties - mēs nevaram ar 3-4 darbiniekiem nosegt 87 federācijas.
Dažreiz federācijas ar mums sāk sadarboties vien tad, kad viņu pārstāvji pieķerti dopinga lietošanā, bet dažreiz pat mūs pēc tam apvaino, ka speciāli esam iegāzuši,» norādīja speciāliste.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka cīņai ar negodīgām federācijām ir vairāki līdzekļi. Antidopinga aģentūra IZM var rosināt federācijai paredzētā finansējuma samazināšanu, bet, ja arī tas nemudina federācijas sekmīgāk ievērot antidopinga konvenciju, IZM var ierosināt anulēt federācijas licencēto statusu.
Severs ir gandarīts par to, ka, lai gan ļoti asi un kritiski, tomēr trešdien beidzot jautājums par dopinga problēmām izrunāts publiski, federāciju pārstāvjiem klātesot. «Līdz šim tika runāts kaktos,» atzina IZM amatpersona.
Federācijām vairāk jākontrolē savi sportisti
Severs norādīja, ka visbiežāk dopinga lietošanā tiek pieķerti nevis augstas klases sportisti, kuri tiek kontrolēti ļoti strikti, bet gan tie, kuri šim līmenim tuvojas vai arī tikai uzsāk sporta gaitas. Tādēļ federācijām vajadzētu vairāk pievērst uzmanību savai un savu sportistu atbilstībai starptautiskajai konvencijai.
LOK prezidents Aldons Vrubļevskis aģentūrai LETA uzsvēra, ka šāds dopinga lietošanā pieķerto skaits Latvijai godu nedara. Viņš pauda satraukumu par to, ka daudzas federācijas nav ilgstoši veikušas izmaiņas savos statūtos, tādējādi neveicinot antidopinga kodeksā noteikto normu ievērošanu sportistu vidū. Tomēr Vrubļevskis pieļauj, ka līdz aprīlim, kad tiek apstiprināti gada pārskati, federācijas varētu veikt minētos grozījumus.
Vrubļevskis uzsvēra, ka par daudziem gadījumiem LOK neuzzina - īpaši gadījumos ar neolimpiskajiem sporta veidiem. «Nereti viss tiek atrisināts federācijas ietvaros un mēs neko neuzzinām,» sacīja LOK prezidents.
Kā LSFP kopsapulcē teica Kozlovska, aktīvi ar dopinga sērgu cenšas cīnīties Pauerliftinga federācija, kurai tā ir ļoti aktuāla problēma. Tāpat tika slavēta Basketbola savienība, Kamaniņu sporta federācija, Vieglatlētikas savienība, Florbola savienība un Triatlona federācija.
«74 federācijas gandrīz neko nedara, nepalīdz plānot dopinga pārbaudes, tām nav rīcības plānu, netiek organizēti izglītības pasākumi,» pauda Latvijas galvenā dopinga apkarotāja.
Antidopinga noteikumi tiek arvien pastiprināti un no šī gada Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) var sodīt arī tos sportistus, kuri sadarbojas ar dopinga apsūdzībās iesaistītiem treneriem.
