Papildus finansējumu reizēm piešķir kāda starptautiskā federācija, lai pārbaudītu tās sportistus. Citreiz finansējumu piešķir Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), zinot, ka Antidopinga nodaļa nespēs ar esošajiem resursiem pārbaudīt visus olimpiskos kandidātus. Tāpat mēģina palīdzēt arī Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP). «Visu laiku lāpāmies,» piebilda Kozlovska.
Trešdien LSFP kopsapulcē Kozlovska Latvijas sporta veidu federācijām veltīja asu kritisku, atzīstot, ka ar Antidopinga nodaļu sadarbojas vien 13 no 87 federācijām. Kozlovska piedraudēja, ka pret pārējām var tikt vērstas sankcijas.
«Ir bijušas situācijas, kad uz mūsu iesnieguma pamata kādai federācijai tiek apturēta valsts finansējuma piešķiršana,» aģentūrai LETA neslēpa Kozlovska, izsakoties, ka nākamais solis jau ir licences atņemšana.
«Tomēr, lai mēs savāktu pierādījumus, nepieciešami resursi. Darām cik varam, bet aicināju federācijas pašas rīkoties - mēs nevaram ar 3-4 darbiniekiem nosegt 87 federācijas.
Dažreiz federācijas ar mums sāk sadarboties vien tad, kad viņu pārstāvji pieķerti dopinga lietošanā, bet dažreiz pat mūs pēc tam apvaino, ka speciāli esam iegāzuši,» norādīja speciāliste.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka cīņai ar negodīgām federācijām ir vairāki līdzekļi. Antidopinga aģentūra IZM var rosināt federācijai paredzētā finansējuma samazināšanu, bet, ja arī tas nemudina federācijas sekmīgāk ievērot antidopinga konvenciju, IZM var ierosināt anulēt federācijas licencēto statusu.
Severs ir gandarīts par to, ka, lai gan ļoti asi un kritiski, tomēr trešdien beidzot jautājums par dopinga problēmām izrunāts publiski, federāciju pārstāvjiem klātesot. «Līdz šim tika runāts kaktos,» atzina IZM amatpersona.