Ja visu savu dzīvi, veidojot profesionālu karjeru, esi veltījis sportam, sasniegumiem, beigt sportista gaitas nav viegli. Nav viegli to pieņemt. Karjeru labāk noslēgt, kad atrodies slavas zenītā, nevis kad par tevi sāk pat smieties. Ir sportisti, kuri bez sava iemīļotā sporta veida nespēj izturēt un pēc pieņemta lēmuma atvadīties no sporta tomēr vēlāk atgriežas apritē. Neveiksmīgi. Daļa gan vēlāk apjauš, ka mēģināt vēlreiz nebija labākais lēmums viņu dzīvē.
Zviedrs Bjērns Borgs tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem tenisistiem šā sporta veida vēsturē. Savā laikā viņš dominēja tenisa kortos, no 1974. līdz 1981. gadam izcīnot 11 «Grand Slam» titulus. Kādreizējais reitinga līderis piecus gadus pēc kārtas palika nepārspēts pasaules visprestižākajā turnīrā Vimbldonas čempionātā un ir vienīgas tenisists, kam trīs sezonas pēc kārtas izdevies kļūt par «French Open» un Vimbldonas čempionu.
1983. gada sākumā 26 gadu vecumā Borgs paziņoja par karjeras beigšanu. Deviņdesmito gadu sākumā Zviedrijas tenisa zvaigzne atgriezās lielajā sportā, taču tā bija gaužām neveiksmīga, jo pirmajās deviņās spēlēs viņš nespēja uzvarēt nevienu setu. Vēlāk Borgs atgriešanos tenisā nožēloja, viņš sacīja, ka vienkārši vēlējies spēlēt tenisu.
Zviedrijas laikraksts «Dagens Nyheter» Borgu atzinis par visu laiku labāko zviedru sportistu.
Čehijas vārtsargs Dominiks Hašeks tiek uzskatīts par vienu no visneparastākajiem Nacionālās hokeja līgas (NHL) vārtsargiem, spējot kontrolēt situāciju jebkādā pozā. Viņa iesauka ir «Dominators». Hašeks savā karjerā (NHL 16 sezonas) divas reizes ar Detroitas «Red Wings» klubu izcīnījis Stenlija kausu, kā arī ir olimpiskais čempions.
Divas reizes viņš nosaukts par labāko spēlētāju NHL un sešas reizes atzīts par pasaules hokeja Mekas labāko vārtsargu. NHL viņš pārstāvēja arī Čikāgas «Blackhawks», Bufalo «Sabres» un Otavas «Senators» vienību.
Pēc NHL karjeras beigšanas viņš vienu sezonu (2009./2010.) aizvadīja dzimtenes «Pardubice» komandā, bet pēc tam pārcēlās uz Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu Maskavas «Spartak». Lai arī Hašeks ļoti vēlējās apliecināt savu klasi, karjeras pēdējos gados viņa sniegums bija visai tālu no labākā.
Šobrīd 49 gadus veco Hašeku 2014. gadā uzņēma Hokeja Slavas zālē.
Formula 1 pilots Mihaels Šūmahers no Vācijas karjeras laikā septiņas reizes triumfējis F-1 čempionātā, kas ir visu laiku labākais sasniegums. Divus čempiona titulus viņš izcīnīja, braucot «Benetton» vienībā, bet piecus ieguva, pārstāvēdams «Ferrari».
Pirmo reizi Šūmahers no F-1 aizgāja 2006. gadā, bet 2010. gadā atgriezās, lai trīs sezonas aizvadītu «Mercedes» komandā, kur vērā ņemamus panākumus gan neguva. No gaidītā vācietis bija ļoti tālu, un «Mercedes» vadība pat Šūmaheram uzstādīja ultimātu uzlabot sniegumu. Pretējā gadījumā tiks pārtrauktas līgumsaistības. Trīs gadu laikā Šūmahers tikai vienu reizi spēja uzkāpt uz goda pjedestāla.
Savas karjeras laikā Šūmahers sacīkstēs triumfējis 91 reizi.
Šobrīd 34 gadus vecā Šveices tenisiste Martina Hingisa no tenisa aizgājusi un atgriezusies vairākkārt.
1997. gadā Hingisa, būdama tikai 16 gadus veca, kļuva par WTA ranga līderi. Iepriekš un līdz šim nevienai no tenisistēm tik agrā jaunībā tādu sasniegumu nav izdevies panākt. 209 nedēļas viņa bijusi WTA ranga pašā galvgalī.
Karjeras laikā Hingisa izcīnījusi 43 WTA vienspēļu titulus, un viņa tiek uzskatīta par vienu no visu laiku talantīgākajām tenisistēm vēsturē.
2013. gada augustā Hingisa piedalījās savā pirmajā WTA turnīrā kopš 2007. gada septembra, kad otro reizi pielika punktu karjerai. Togad viņa saņēma divu gadu diskvalifikāciju par pozitīvām kokaīna analīzēm Vimbldonas čempionāta laikā, tomēr aiziešanu no sporta šveiciete skaidroja ar biežajiem savainojumiem.
Pagājušajā gadā Hingisa piedalījās dubultspēļu sacensībās un pārī ar itālieti Flaviju Penetu aizkļuva pat līdz «US Open» finālam. Tomēr kopumā viņas atgriešanās lielajā tenisā nav bijušas īpaši veiksmīgas. Labākos panākumus Hingisa guva deviņdesmito gadu beigās.
Pieckārtējā «Grand Slam» turnīru uzvarētāja 2013. gadā tika uzņemta tenisa Slavas zālē.
ASV boksa leģenda Muhameds Ali bija ātrs, spēcīgs un tiek uzskatīts par vislabāko bokseri, kurš jebkad rokās uzvilcis boksa cimdus. 1979. gadā Ali paziņoja par sportista karjeras beigām. Līdz tam brīdim viņš 59 cīņās bija piedzīvojis tikai 3 zaudējumus. Tomēr Ali ilgi bez boksa nevarēja izturēt un 38 gadu vecumā nolēma atgriezties ringā.
Pirmo cīņu pēc atgriešanās viņš aizvadīja 1980. gadā, kad zaudēja savam tautietim Lerijam Holmsam. Turklāt tiesnesis pārtrauca cīņu, piešķirot uzvaru pretiniekam. Nākamajā cīņā Ali piekāpās arī Trevoram Berbikam un pēc tam nolēma pielikt punktu sportista gaitām.
1984. gadā tika Ali tika diagnosticēta Parkinsona slimība. Pagājušā gada beigās šobrīd 72 gadus vecais Ali nokļuva slimnīcā, bet nu viņa veselības stāvoklis esot krietni uzlabojies.
Iespējams, visizcilākais visu laiku basketbolists ir amerikānis Maikls Džordans. Viņu zina gandrīz ikviens. Džordans kļuva par elku basketbolā ļoti, ļoti daudziem jauniešiem un basketbolistiem ar stāžu. No viņa mācījās, viņu atdarināja, bet neviens nespēja kļūt labāks.
Džordans savu NBA karjeru sāka 1984. gadā. Karjeras laikā viņš izcīnīja sešus NBA čempiona titulus (visus ar Čikāgas «Bulls»), turklāt ikreiz tika atzīts par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju.
1993./1994. gada sezonu viņš izlaida, jo bija nolēmis noslēgt basketbolista gaitas. Viņš pievērsās besibolam, taču 1995. gadā atgriezās basketbolā un trīs gadus pēc kārtas kopā ar «Bulls» triumfēja čempionātā.
Tomēr otrā atgriešanās viņam nebija sekmīga. Divas sezonas no 2001. līdz 2003. gadam Džordans pārstāvēja Vašingtonas «Wizards» komandu, un ne pašam basketbolistam, ne komandai (neiekļuva izslēgšanas turnīrā) šie gadi nebija veiksmīgi. Pirmā sezona «Wizards» sastāvā Džordanam vēl bija samērā laba, taču otrajā viņš vidēji guva 20 punktus mačā, kas bija karjeras sliktākais rādītājs.
Basketbolista karjeru, kuras laikā guva 32 292 punktus, Džordans noslēdza 2003. gadā.
Zviedrijas uzbrucējs Peters Forsbergs aizvadīja ļoti spožu karjeru Nacionālās hokeja līgas (NHL) čempionātā, labākos gadus pavadot Kolorādo «Avalanche» rindās. 2008. gadā zviedrs nolēma pārcelties uz dzimtenes komandu «Modo», kuras sastāvā laukumā devās divās dažādās sezonās.
Tomēr 2011. gadā Forsbergs atgriezās NHL, bet viņa atgriešanās bija gaužām neveiksmīga, «Avalanche» komandai piedzīvojot divus zaudējumus pēc kārtas. Forsbergs šajos mačos nopelnīja 4 soda minūtes, rezultativitātes punktus neguva, bet viņa lietderības koeficients bija -4.
Zaudējums 1:3 Kolumbusas «Blue Jackets» un zaudējums 3:5 Nešvilas «Predators» kļuva par viņa pēdējiem mačiem. Pēc šīm spēlēm Forsbergs paziņoja par spēlētāja karjeras beigšanu, jo nespējot vairs būt konkurētspējīgs.
Divkārtējais Stenlija kausa ieguvējs NHL aizvadīja 708 spēles, kurās guva 249 vārtus un izdarīja 636 rezultatīvas piespēles. Viņš pasaules spēcīgākajā līgā ieguvis vairākas individuālās balvas.
Zviedrijas izlases sastāvā Forsbergs piedalījās četrās olimpiskajās spēlēs un piecos pasaules čempionātos.
