Vēja mednieks Jānis Preiss vēlreiz met izaicinājumu jūrai (20)

«Doma nav mesta pie malas. Esmu jau iepriekš mēģinājis to darīt. Gribas pašam saprast un atbildēt citiem uz jautājumu: var vai nevar? Ja es to varēšu (šķērsot jūru), tad, iespējams, arī citiem ienāks prātā veikt līdzīgas izdarības,» savu motivāciju skaidro liepājnieks.

Šī sezona ir labākā karjerā

Ar burāšanu Jānis Preiss nodarbojas vairāk nekā 28 gadus. Viņš ir vairākkārtējs Latvijas un Baltijas čempions. Tāpat labus rezultātus uzrādīji arī Eiropas un pasaules mēroga sacensībās. Īpaši labi Preisam veicies tieši šosezon, kas ir viņa sportista karjeras veiksmīgākais gads, kļūstot par trīskārtēju pasaules čempionu ziemas burāšanā. Savā klasē Eiropas un pasaules čempionātos viņš izcīnījis vietas labāko desmitniekā.

Uz vēja dēļa Preiss pavada daudz laika un daļēji tas ir sportista darbs. «Man tas ir iekšēji neatbildēts jautājums un gribas to vienreiz paveikt. Lielākās grūtības būs fiziskā izturība, lai nobrauktu šo distanci. Protams, grūtības radīs laika apstākļi - vējš, saule, bezvējš, lietus, mākoņi, migla. Viss var gadīties. Aizbraucot prom no krasta, jūrā ir diezgan liela vientulība, tur viss ir vienāds - skaties uz kuru pusi gribi horizonts nemainās. Jātiek galā ar to.»

Atklātajos ūdeņos Preiss nebūs viens. Viņu pieskatīs pavadošā jahta, kas nepieciešamības gadījumā nekavējoties reaģēs, rūpējoties par sportista drošību. 2010. gadā pieredzējušais burātājs veica 2/3 no iecerētās distances. Tālāk nebija iespējams burāt, jo jūrā vēja ātrums sasniedza 25 m/s un viļņi bija aptuveni piecus metrus augsti. Toreiz laika apstākļi kļuva bīstami dzīvībai.

Savukārt pirmajā reizē Preiss teju šķērsoja jūru. Viņu pavadīja krasta apsardzes kuģi, un, kad ieradās pie Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem, paziņoja, ka nav atļaujas iebraukt šajos ūdeņos. Tā bija organizatoru nolaidība. Līdz krastam bijis aptuveni tikai 20 kilometru tālu.

Plānotās distances garums 160 līdz 200 km

Taisnā virzienā plānotās distances garums ir aptuveni 160 kilometri, bet, braucot ar vēja dēli, jārēķinās ar vēl garāku ceļu. Tie varētu būt 180 līdz 200 kilometri. Cik ilgu laiku viņš varētu pavadīt uz ūdens, sportists neņemas spriest. Tas atkarīgs no daudziem faktoriem.

Pavasarī vai vasaras pirmajā pusē laika apstākļi nav tik piemēroti, lai veiktu šo braucienu, tāpēc nolemts mēģināt tuvāk rudenim. «Vasaras beigās vēl ir pietiekami silts laiks, ūdens. Aktīva sacensību sezona ir noslēguma fāzē. Pavasarī to nav iespējams izdarīt, ir auksts.»

Laika apstākļi noteiks starta vietu

Sportists cer, ka jūrā varēs doties no Liepājas, nevis no Slites pilsētas (Gotlande) Zviedrijā. Brauciens notiks no 2. līdz 9. septembrim, konkrētu dienu izvēloties pēc laika apstākļu atbilstības. Jūra un vējš ir apstākļi, kurus ne vienmēr precīzi var prognozēt. «Lai mēs neizstieptu šo pasākumu, mums ir vajadzīgs ceļavējš, lai varētu braukt pa vējam. Pret vēju sanāktu grūta cīņa, kas būtu grūti gan man, gan pavadošajai jahtai.»

Taps dokumentālā filma

Par Preisa braucienu filmu studija «Platforma Film» uzņems 26 minūšu garu dokumentālo filmu «Sasniegsim augstākās virsotnes».

«Šeit ir ļoti daudz interesantu faktu, - kā cilvēks ar vēju, bez motora palīdzības var tikt galā ar to. Ir daudz interesantu jautājumu. Cilvēka būtība pēc sevis ir ziņkārība, arī mūs ir dzinusi šī ziņkārība. Domāju, ka 26 minūtes ir pietiekami daudz, lai izveidotu filmu, kā tas notika, kādi bija šķēršļi,» skaidro «Platforma Film» producents Andrejs Ēķis.