/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
22. maijā notiks ''Nordea'' Rīgas maratons; plānots, ka tajā piedalīsies vairāk nekā 15 000 skrējēju. Kā liecina ''Ansmann Energy Baltic'' aprēķini, tikai 270 skrējēju saražotās enerģijas pietiks, lai apsildītu vienu no vecākajām un vērtīgākajām arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs – Sv. Pētera baznīcu, TVNET informē ''Ansmann Energy Baltic''.
Rīgas maratona dalībnieki saražos enerģiju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātnieku pētījumi ir atklājuši, ka par enerģijas avotu var kalpot cilvēkos notiekošie bioloģiskie procesi, tostarp ķermeņa kustības, sirdspuksti, elpa u.c. No cilvēka masas un viņa kustības ātruma ir atkarīgs saražotās vai pārstrādātās enerģijas daudzums.
''Pretēji mītiem, ka cilvēks saražo enerģiju tikai aktīvā kustībā, cilvēks spēj saražot enerģiju, sēžot pie televizora un ēdot čipsus, guļot vai piedaloties maratonā. Atšķirība ir tikai saražotās jaudas apmēros. Būtībā cilvēks var saražot tik daudz jaudas, lai pārgājienā nebūtu jāņem līdzi sildītājs kalnos vai arī lai apsildītu baznīcu. Ņemot vērā, ka šā gada Rīgas maratonā, iespējams, piedalīsies rekordliels dalībnieku skaits, saražotās enerģijas pietiks, lai apsildītu ne tikai vienu Pēterbaznīcu ar tās zemes platību (2778 kv/m), bet visas Vecrīgas baznīcas kopā," skaidro ''Ansmann Energy Baltic'' reģionālais vadītājs Pēteris Sproģis.
Pamatojoties uz Ansmann Energy Baltic aprēķiniem, skrienot cilvēks saražo aptuveni 1000 W enerģijas. Savukārt sprinta skrējējs, skrienot ar ātrumu 25 km/h, saražo 1700 W enerģijas.
Salīdzinājumam klēpjdatora darbināšanai un sērfošanai internetā nepieciešami 120 W, savukārt televizoram 65 W. Tomēr maratona gadījumā jaudas daudzumu var ietekmēt skrējēja svars un ātrums, kādā tiek sasniegts finišs, kā arī skrējiena intensitāte, uzrāvieni, pat dalībnieka nacionalitāte un temperaments.
''Tā kā Nordea Rīgas maratonā piedalīsies dalībnieki ne tikai no Baltijas, bet arī citām valstīm, pēc sasniegtajiem rezultātiem varēs pateikt, kuras valsts dalībnieki saražo visvairāk enerģijas, vienlaikus atzīmējot tos uzņēmumus, kuri būs visproduktīvākie enerģijas ražotāji. Taču, spriežot pēc dalībnieku skaita, jau šobrīd var pateikt, ka Top 3 uzņēmumu vidū varētu iekļūt Lattelecom, Nordea banka un Latvenergo," informē Sproģis.