Latvijas hokeja valstsvienības kurss ir pareizs (14)

Jauns turnīrs - jaunas cerības. Un tā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valde pirms pasaules čempionāta izlasei izvirzīja uzdevumu iekļūt ceturtdaļfinālā jeb spēcīgāko astoņu komandu skaitā. Šis uzdevums šķita nedaudz utopisks, zinot, kāda komanda tiek vesta uz Somiju. Četriem spēlētājiem nebija šādas raudzes pieredzes. Tomēr galvenais treneris Teds Nolans LHF valdes uzdevumu uztvēra kā pieņemamu. Šaubu nav, mērķi ir jānosprauž augsti. Pirms pagājušās KHL sezonas Rīgas «Dinamo» vadība komandai izvirzīja uzdevumu cīnīties par Gagarina kausu, un visiem zināms, kas no tā sanāca! Bet raudzīties augstāko virsotņu virzienā, saglabājot reālu skatu, vajag.

Izkļuva no grūtas situācijas

Pēc trim mačiem pasaules čempionātā Helsinkos Latvijas valstsvienība atradās pēdējā vietā grupā, un tobrīd galvās iezagās domas, ka būs labi, ja arī nākamgad spēlēsim spēcīgāko sabiedrībā. Čempionāts vēl nebija pusē, un milzu satraukumam nevajadzēja būt, bet zaudējums vienai no galvenajām konkurentēm par augstāku vietu turnīra tabulā - Austrijai to nenoliedzami raisīja. Ja Krievijas un ASV pārspēks bija visos komponentos, neveiksme pret austriešiem bija neparedzami zaudēti punkti.

LHF galva Kirovs Lipmans pēc turnīra teica, ka viņš ne brīdi neesot pieļāvis domu, ka Latvija varētu atstāt augstāko divīziju. Ko gan viņam citu bija sacīt...

11. vieta pasaulē ir objektīvs rādītājs

Var jau būt, ka čempionāta sākumā netika trāpīts ar vārtsarga izvēli. Edgars Masaļskis nav malā sēdētājs, un jebkurš sevi cienošs vārtsargs grib spēlēt, lai arī kādā formā būtu. Par savu vietu īpaši vārtsargi cīnās sakostiem zobiem. Jāatzīst, ka Masaļskis nebija īsti gatavs - svaigi sadziedētā trauma lika sevi manīt. Var pafantazēt, kā būtu, ja viņa vietā par vārtu drošību gādātu turnīra jaunatklājums Kristers Gudļevskis. Tomēr vārtsargs nav visa komanda, mūsdienās vairāk nekā puse. Pirmajās spēlēs vēl tika meklēti labākie risinājumi maiņu virknējumos. Piemēram, viens no potenciālajiem uzbrukuma līderiem Miks Indrašis atzina, ka nejūtas savā ādā, spēlējot centra uzbrucēja pozīcijā.

Lai tur vai kā, Latvijas komandas izcīnītā 11. vieta ir šā brīža objektīvs rādītājs izlases spēkam. Atrodoties uz vietas, bija jūtams, ka valstsvienības kreklos ir hokejisti, kuri patiešām vēlas cīnīties un krist par savu valsti. Treniņos puiši strādāja no sirds, un pārmetumi par sniegumu ir lieki. Cits jautājums ir meistarība, bet tas nav šis stāsts. Šā modeļa izlases trumpis ir augsta disciplīna, komandas spēle un pašaizliedzīga cīņa par karu laukuma centimetru.

Nolanam jāturpina darbs ar komandu

Turnīra otrajā fāzē bija jaušamas indikācijas, ka komanda ir uz pareizā ceļa, un tas pilnībā apstiprinājās īpaši pēdējā spēlē pret mājiniekiem somiem, kad mums no sportiskā viedokļa nekas būtiski neizšķīrās. Uz hokejistu pleciem negūlās papildu spiediens, viņi spēlēja brīvi un atraisīti, demonstrējot skaistu, pašaizliedzīgu sniegumu. Pret vieniem no turnīra favorītiem Latvijas izlases pagarinājumā spēlēja, it kā atrastos vairākumā. Tas bija pārsteigums gan Latvijas, gan Somijas hokeja līdzjutējam. Arī trīs iepriekšējos mačos ietais ceļš bija pareizā virzienā, ieskaitot nelielo veiksmes devu pret pagājušā gada vicečempioniem Slovākiju.

Treneru korpuss un hokejisti izdarīja teju visu, kas bija viņu spēkos. Nav ne jausmas, kā tas izskatījās TV ekrānos, uz vietas - par paveikto izlase ir pelnījusi uzslavas. Jūnijā LHF valdē tiks skatīts jautājums par Teda Nolana atbilstību ieņemamajam amatam - vedīs viņš izlasi uz Sočiem vai ne. Ir stingra pārliecība, ka mūsu «virsaitis» darba otrajā gadā sapratis, kas ir Latvijas hokejs un ar ko viņam ir darīšana, tādēļ noņemt no galvenā trenera amata pildīšanas būtu kārtējais mēģinājums meklēt melnu kaķi tumšā istabā, Nolana vārdiem runājot.