Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10051585t1h2650.jpg)
Pirms izbraukšanas uz treniņnometni Itālijā sazinājāmies ar Vitāliju Bobkovu, kurš aktīvi ir atgriezies motokrosa apritē un ir gatavs savas zināšanas nodot Latvijas jaunajai motokrosa paaudzei. Izjautājām Vitāliju par tām aktivitātēm un plāniem, kas saistīti ar treniņu procesu organizēšanu viņa vadībā.
Kā nonāci līdz lēmumam par atgriešanos aktīvajā motokrosa apritē un savas zināšanas neturēt pie sevis, bet nodot tās jaunajai Latvijas motokrosa paaudzei?
Nevarētu teikt, ka biju aizgājis no motokrosa, jo mans dēls Aigars pēc kārtējās traumas beidza sportot tikai pagājušā gada pavasarī. Tā ka var teikt, ka projām no motokrosa nemaz neesmu bijis. Līdz šim visa mana darbība ir bijusi saistīta ar mana dēla trenēšanu, un nedaudz esmu strādājis arī ar citiem sportistiem. Līdz ar to tas bija tāds izzināšanas process priekš manis – vai spēju strādāt ar citiem sportistiem, vai viņi mani saprot un vai spēju viņiem ko dot. Pa šo laiku esmu secinājis, ka jā, interese jaunajiem sportistiem ir liela par to, ko mēs ar Aigaru esam šo gadu laikā uzzinājuši un iemācījušies. Aigars pašlaik konsultē Ivo Šteinbergu, kuram ir daudz to pašu kļūdu, kuras Aigars sen jau ir atklājis.
Šodien dodies uz treniņnometni Itālijā, kur vairāk kā nedēļas garumā trenēsi jaunos sportistus. Kāds ir šīs nometnes mērķis, kas ir tie akcenti, kuriem pievērsīsi uzmanību šajā sagatavošanās procesā?
Par sportistiem, kuri būs nometnē, es pašlaik neko daudz nezinu. Tāpēc to, kā viņi brauc ar motociklu, es redzēšu tikai Itālijā. Tad arī pieņemšu lēmumu par treniņnometnes programmu un arī akcentiem. Pašlaik neko daudz nevaru plānot, ko precīzi mēs darīsim nometnē. Galvenais mērķis būs atklāt katra sportista galvenās kļūdas, izstāstīt par tām un vērst sportistu uzmanību uz tām un cerēt, ka viņi sapratīs un spēs ievērot norādījumus. Ja katrs sportists spēs tikt galā ar divām, maksimums trīs kļūdām, tad es nometni uzskatīšu par izdevušos. Desmit dienās galvenais ir iedot sapratni par šīm kļūdām, un par rezultātu jau liecinās mans labais draugs - hronometrs.
/nginx/o/2018/07/16/10051579t1h107e.jpg)
Minēji, ka seko līdzi arī Latvijas sportistu gaitām. Kuras, tavuprāt, ir lielākās kļūdas, kuras Latvijas sportisti pieļauj sagatavošanās procesā, skatoties pēc tam uz rezultātiem?
Lai brauktu augstā līmenī, ir jāizdara milzīgs darbs fiziskās sagatavošanās posmā. Skatoties uz Latvijas labākajiem sportistiem, pieminēšu Matīsu, kurš šobrīd ir Latvijas motokrosa līderis solo klasē, un, spriežot pēc viņa intervijām, ir jūtams, ka viņš ir izdarījis lielu darbu tieši fiziskajai sagatavotībai, kas ir pamats tālākajam darbam uz motocikla. Viņš savu organismu ir sagatavojis fiziski, lai tālāk turpinātu strādāt jau uz motocikla. Ja šīs fiziskās sagatavotības bāzes nav, tad nav iespējams arī trenēties uz motocikla. Latvijā pārsvarā sportisti neveic šo fiziskās sagatavošanās milzīgo darbu apjomu – tāpēc arī tādi rezultāti.
Kur slēpjas problēma, ka Latvijas sportisti, kaut arī ir fiziski sagatavoti, nespēj sacensībās uzrādīt labu rezultātu? Vai tā ir psiholoģija, vai trūkst pavadītu stundu uz motocikla, vai ir vēl kādu citu faktoru kopums?
Viss ir savstarpēji saistīts, lai būtu gatavs sezonai un sacensībām. Sezona sportistam sākas jau iepriekšējā gada oktobrī, novembrī. Kā, piemēram, sportisti gatavojas pasaules GP – sāk ar fizisko sagatavošanos, tad sāk braukt ar motociklu un paralēli trenē fizisko sagatavotību, tad pāriet vairāk tikai uz braukšanu un tad sāk piedalīties sacensībās. Ļoti labs piemērs ir Steve Ramon, kā viņš sagatavo sevi pasaules čempionātam. Pirms sezonas, viņam startējot kādās treniņsacensībās, nekad neieraudzīsiet, ka šis izcilais sportists kaut kādā veidā riskētu vai būtu pārgalvīgs, jo viņš zina, uz ko viņš iet, līdz ar to spēj arī sacensībās mierīgi braukt. Viņš, kā pasaules čempions, Holandes čempionātā finišēs kā 15. vai 18., un tas ir ļoti normāli, jo viņš šīs sacensības izmanto, lai sagatavotos pasaules čempionātam.
Ar to gribu teikt, ka nevar domāt, ka sportists pēc starpsezonas pārtraukuma uzreiz ir gatavs sacensībām. Sportistam sevi ir jāsagatavo pakāpeniski. Nevar nobraukt vienu vai divas pirmssezonas sacensības un domāt, ka esi gatavs braukt pasaules čempionātā. Tā vienkārši nenotiek! Matīss vienā intervijā ļoti pareizi pateica, ka viņš jūt nepieciešamību pēc sacensībām, lai, sākoties sezonai, pazustu pirmo sacensību stresi. Tas pierāda, ka viņš jau ir pieredzējis sportists un to ir izjutis, un ļoti labi zina, kas ir darāms.
Tas nozīmē, kad būsi atpakaļ no Itālijas, tavus trenera pakalpojumus varēs iegūt arī visi pārējie motokrosa sportisti?
Jā, tāpēc ir izveidota Latvijas Motokrosa akadēmija, kur visi sportisti, kurus interesē sasniegt augstus rezultātus motokrosā, var vērsties pie mums, kur viņiem tiks sniegtas konsultācijas gan par pareizu braukšanas tehniku, gan treniņu plānu pareizu veidošanu un citām svarīgām motokrosa niansēm. Domāju, ka drīzumā arī tiks īstenots projekts vienreiz nedēļā organizēt Akadēmijas motokrosa treniņsacensības Saldus novadā gan mīkstā, gan cietā seguma trasēs, lai jaunieši pēc iespējas vairāk atrastos zināmā sacensību un konkurences atmosfērā, kas sportistu motivē un palīdz straujāk attīstīt savu meistarību.