Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, kas ir kā ikona tiem sporta veidiem, kuros ne viens vien Latvijas sportists plūc laurus kā labākie pasaulē, izrādās, augstākā līmeņa sacensības var sarīkot tikai kamaninu sportā. Kur tad palicis bobslejs un skeletons? Kas patiesībā notiek ar trases infrastruktūru, ar ko trase sagādā galvassāpes, un uz ko mēs varam cerēt Soču olimpiādē?
Soču Olimpiskajām spēlēm Siguldas trases ražīgums ir ļoti augsts (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūsu skeletonistu treneris un Siguldas bobsleja un kamaniņu treses direktors Dainis Dukurs par augstākā līmeņa sacensībām skeletonā šobrīd var tikai pasapņot. Vēl tālāk no mačiem šeit ir bobslejisti, bet par spīti tam šoziem par Siguldas trasi tiek runāts pozitīvā noskaņā.
«Par rūpju bērnu es trasi nesauktu. Trase ir normālā tehniskā stāvoklī. Kas attiecas uz finansējumu, tad šogad tas ir mazliet palielināts uz 12. gadu, un uz 13. gadu mēs turam to tādā pašā apjomā. Gada finansējums ir 200 000 Ls, tas ir pamatizdevumiem, un uz nākamo gadu tiek papildus piešķirti arī 650 000, tas ir trases rekonstrukcijai, kas ir papildus vajadzīgs,» skaidro Siguldas bobsleja un kamaniņu treses direktors Dainis Dukurs.
Izmaiņas, pateicoties valsts ieguldījumiem,
ļauj Siguldas trasei arī bez Pasaules kausa posmiem bobslejā un skeletonā būt par vienu no noslogotākajām trasēm pasaulē.
Šeit brauc trenēties visdažādāko valstu izlases un nacionālos čempionātus rīko ne tikai tie kuriem savas trases nav, bet pat krievi, kuriem Sigulda ir gandrīz otrās mājās.
Stāsts par lielā bobsleja un skeletona atgriešanos Siguldā ir tas pats vecais
Bosleja mačus tehniski sarīkot nav iespējams, bet skeletons ir zem viena jumta ar bobslejistiem un naudas taupīšanas nolūkos mačus rīko piektdienās, tai pašā trasē, kur sestdien un svētdien brauc bobi. Pēc Vankūveras Olimpiskajām spēlēm līdz 2014. gada Soču spēlēm Siguldas trasē būs ieguldīti pusotrs miljons latu,
bobsleja atgriešanās uz šā fona izmaksu ziņā līdzinās ceļojumam uz Mēnesi.
«Tie ir vairāki desmiti miljoni latu, bet, no otras puses skatoties, mums šobrīd ir trīs bobsleja ekipāžas, trīs bobsleja piloti un četri skeletonisti. Cik ilgi viņi būs un kas nāks viņu vietā, ko darīs mūsu labākie treneri, kuriem, iespējams, būs citi piedāvājumi? Mēs uzrausim šeit tādu dārgu būvi, bet nebūs kam pašmājās trenēties,» runā Dukurs.
Nav gudri taisīt to, kas nes zaudējumus
Dainis Dukurs ir pragmatisks, saprotot, ka šādu naudu pašreizējā ekonomiskajā situācijā valsts kasē var pat nemeklēt, bet to naudu, kas tiek atvēlēta sportam, izlietot ar lielāku pievienoto vērtību.
«Mums jāsabalansē, kādi ir ieguvumi un kādi ir zaudējumi, emocionāli mēs gribam to, bet ieguldījumi ir ļoti lieli jāveic. Jāuzbūvē slēgtais parks bobiem ir piektajā stāvā, kas nozīmē uzcelt vēl vienu ēku, arī dažas virāžas ir jāpārbūvē. Kāds ir tas pienesums – emociju ir vairāk nekā šis pienesums, jo nav gudri taisīt pasākumu, ja tas nes zaudējumus, tad
pareizāk varbūt ieguldīt jaunajos sportistos, nevis uhh - un pēc tam atkal klusēt.»
Treses īpašniekiem Izglītības un zinātnes ministrijai gan ir vēl papildu idejas, kā papildināt un uzlabot esošo infrastruktūru. Šobrīd trase ar saviem ieņēmumiem no ledus īres var nosegt ikdienas izdevumus, algas, maksu par elektroenerģiju un tamlīdzīgi, bet papildu labiekārtošanai nepieciešams atrast finansējumu no malas.
Sigulda kļūtu par otro trasi pasaulē
Ministrijā šobrīd ir arī projekts pielāgot trasi paraolimpiešu vajadzībām, kas izmaksātu 650 tūkstošus latu, tādējādi Sigulda kļūtu par otro trasi pasaulē, kur varētu tikt rīkotas šādas sacensības.
«Es esmu diezgan rezervēts, bet starptautiskā federācija ir sākusi pie tā strādāt. Latvieši Rīgā būvē bobu, un ir cilvēki, kas to grib darīt, ir arī skeletons. Šī trase patiesībā ir par bīstamu tam visam, bet, ja ir šie cilvēki, tad mēs domājam, kā pielāgot un lai paralēli uzlabotu mūsu infrastruktūru,» prognozē Dukurs.
Pasaulē ir tikai 17 bobsleja un kamaniņu trases, uz pusi mazāk ir speciālo starta estakāžu, kāda nu jau vairākus gadus pieejama Siguldā, bet ledus meistari un viņu zināšanas ir visaugstākajā līmenī, kāds vispār var būt. Gatavojoties Soču Olimpiskajām spēlēm, Siguldas trases darba ražīgums ir ļoti augsts.