Iveta Flakse: velo aktivitātēm vecums nav šķērslis

FOTO: Publicitātes foto

Pazīstamo riteņbraucēju Andža Flakša (Eiropas vicečempions šosejas riteņbraukšanā U-23 vecuma grupā) un Martina Flakša mamma Iveta (1963. g.) ar visu sirdi ir atbalstījusi savus dēlus visos viņu dzīves svarīgākajos mirkļos, jutusi līdzi visiem pārdzīvojumiem un laimes mirkļiem, un pat uzdrošinājusies kāpt uz velosipēda, lai brauktu līdzi sacensību trasē. Dēlu iedvesmota piecus gadus atpakaļ uzsākusi dalību velomaratonos. Iveta pēc profesijas ir agronome. Ikdienā gādā par ģimenes zemnieku saimniecību «Krastmaļi» un aktīvi brauc ar velosipēdu.

«Parasti es braucu tikai uz velo sacensībām, lai atbalstītu savus puikas. Par piedalīšanos tajās es nemaz nebiju domājusi. Mana pirmā reize velo sacensībās bija pirms pieciem gadiem, kad puikām pietrūka komandā sievietes. Piekritu piedalīties sacensībās, ar noteikumu, ka man tikai jānobrauc trase. Tā es pirmo reizi izjutu sacensību garšu. Nobraucu un iepatikās!»

Andža mamma, cik vien atceras, ar velosipēdu ir pārvietojusies visu savu mūžu. Iveta saka, velobraukšana ir lielisks veids, lai pavadītu laiku ar ģimeni un gūtu jaunu iedvesmu. Parasti viņa izmantojusi velosipēdu tikai, lai pārvietotos, bet pēc dalības sacensībās Iveta par to piedomājusi vairāk. Katru dienu vismaz pusstundu devās izbraukumā, veda suni pastaigāties, cik vien varēja sēdās uz sava velosipēda sēdekļa un devās ceļā. Tagad Andža mamma jau piedalās vairākās sacensībās – Vienības braucienā, Tele2 Rīgas velomaratonā, Veterānu mačos un Sportlat velomaratonos.

Iveta atzīst, ka no visām sacensībām, kur piedalījusies Vienības brauciens atšķīrās no visiem citiem. Tas ir brauciens, kas vārda tiešākajā nozīmē vieno un sajūtas braucot visiem kopā ir neaprakstāmas un patriotiskas. Iveta iesaka visiem kaut reizi pamēģināt nobraukt kādu no riteņbraukšanas maratoniem, tas ir aizraujošs un aktīvs piedzīvojums! Tiem, kuri baidoties no sacensībām varot neuztraukties, jo brauciens ir vairāk kopības sajūtai, nevis cīņai par rezultātu. Tomēr, kā viņa pati saka, braucot ar visiem kopā pūlī, sajūtot sacensību garu, vēlme būt ātrākai parādoties.

Pati Andža mamma parasti braucot garākās distances. Pēc viņas uzskatiem tautas distanci, kas ir īsākā, varētu nobraukt pat tas, kurš tikko esot uzkāpis uz velosipēda.

Andža mamma visiem tiem, kas nebrauc ar velosipēdu novēl: «Pamēģiniet kaut reizi ar velosipēdu pārvietoties pa savu pilsētu un Jūs ieraudzīsiet daudz ko interesantu un neredzētu - pat tādās vietās, kurām ikdienā brauciet ar sabiedrisko transportu vai mašīnu katru dienu garām jau gadiem. Jo patiesi redzēt mūsu zemes krāšņumus un pilsētas bagātību var pārvietojoties ar velosipēdu.»

Uz augšu
Back