Latvijas sportisti pirmo reizi kopš 1996.gada vasaras olimpiskajās spēlēs nav spējuši izcīnīt vismaz trīs godalgas. Londonas olimpiskajās spēlēs vislielāko medaļu un zelta godalgu skaitu izcīnījusi ASV komanda. Tā kopumā izcīnīja 104 medaļas, no kurām 46 bija zelta, bet sudrabs un bronza iegūts vienādā skaitā - pa 29. Latvija olimpisko medaļu rangā Londonā ierindojas 49.vietā.
Latvija pirmo reizi kopš 1996.gada netiek pie vismaz trim medaļām (240)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvija tika pie divām godalgām
Londonas XXX olimpiskajās spēlēs, kas svinīgi noslēgsies šovakar, Latvija tika pie divām godalgām. Zelta medaļu BMX riteņbraukšanā izcīnīja 2008.gada Pekinas Olimpiādes čempions Māris Štrombergs, kļūstot par divkārtēju olimpisko čempionu, bet pie bronzas tika pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš.
Štromberga izcīnītais zelts ir trešais Latvijai kopš neatkarības atgūšanas, bet pludmales volejbolistu iespētais nesis Latvijai pirmo olimpisko godalgu komandu sporta spēlēs.
Medaļu kopskaita ziņā Latvija gan uzrādījusi sliktāko rezultātu kopš 1996.gada Atlantas spēlēm, kad kanoe airētājs Ivans Klementjevs kļuva par vienīgo Latvijas medaļnieku, izcīnot sudraba godalgu.
Pirms tam 1992.gadā Barselonā Latvija tika pie trim medaļām, kad Klementjevs un šāvējs Afanasijs Kuzmins izcīna sudrabu, bet pie bronzas tika riteņbraucējs Dainis Ozols.
2000.gadā Sidnejā Latvija tika pie pilna medaļu komplekta. Toreiz par olimpisko čempionu kļuva vingrotājs Igors Vihrovs, sudrabu izcīnīja soļotājs Aigars Fadejevs, bet bronzu ieguva džudo cīkstonis Vsevolods Zeļonijs. Savukārt pēc četriem gadiem Atēnās Latvijas sportisti izcīnīja uzreiz četras sudraba medaļas, to iespējot vingrotājam Jevgēņijam Saproņenko, šķēpmetējam Vadimam Vasiļevskim, pieccīņniecei Jeļenai Rubļevskai un svarcēlājam Viktoram Ščerbatiham.
Pirms četriem gadiem Pekinā Latvija atkal tika pie pilna medaļu komplekta, kad zeltu izcīnīja Štrombergs, sudrabu ieguva šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet pie bronzas tika Ščerbatihs.
Vēl pirms tam pirmās brīvvalsts laikā 1932.gadā Losandželosā sudrabu izcīnīja soļotājs Jānis Daliņš, bet pēc četriem gadiem Berlīnē pie sudraba tika cīkstonis Edvīns Bietags, kamēr bronzu izcīnīja soļotājs Adalberts Bubenko.
Latvijai 49. vieta
Kopējā medaļu ieskaitē Latvija Londonas Olimpiādi noslēdza 49.vietā, atpaliekot no tādām valstīm kā Uzbekistāna, Trinidada un Tobago, kā arī Dominikānas Republika, bet apsteidzot tādas sporta lielvalstis kā Ēģipte, Grieķija un Portugāle.
Ārpus medaļu konkurences Latvija Londonas olimpiskajās spēlēs izcēlās ar 65 gadus veco šāvēju Kuzminu, kurš startēja savās devītajās olimpiskajās spēlēs, ieņemot 11.vietu. Pēc četriem gadiem Brazīlijā Kuzminam ir iespēja atkārtot Ginesa rekordu, piedaloties savā desmitajā Olimpiādē, taču pats sportists līdz šim par šādu iespēju izteicies skeptiski.
Par lielāko pārsteigumu Londonā parūpējās tikai 20 gadus vecā septiņcīņniece Laura Ikauniece, kura savā olimpiskajā debijā izcīnīja augsto devīto vietu. Teicami Olimpiādē debitēja arī šķēpmetēja Madara Palameika, Latvijas rekordistei 25 gadu vecumā izcīnot astoto vietu.
Tāpat no kopumā 45 sportistu lielās Latvijas olimpiskās delegācijas jāizceļ tāllēcējas Inetas Radevičas izcīnītā ceturtā vieta, pieccīņnieces Rubļevskas iegūtā astotā vieta, kā arī Latvijas šķēpmetēju izgāšanās, kur neviens no trim Latvijas pārstāvjiem vīriešu konkurencē nespēja pārvarēt kvalifikācijas sacensības.
Savukārt visdaudzsološākos rezultātus uzrādīja 23 gadus vecā 3000 metru šķēršļu skrējēja Poļina Jeļizarova, kura sacensību gaitā kārtējo reizi laboja valsts rekordu un izcīnīja 13.vietu, kā arī 20 gadus vecais svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kurš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem ierindojās septītajā vietā.
Londonai tika pieteikti 23 vieglatlēti, četri pludmales volejbolisti un četri BMX riteņbraucēji, divi peldētāji, divi modernās pieccīņas pārstāvji, divi smaiļotāji un arī brīvā stila cīkstoņi, divi džudisti un pa vienam šosejas riteņbraucējam, vingrotājam, galda tenisistam, šāvējam un svarcēlājam.
Latvija Londonā tika pārstāvēta 12 sporta veidos, un pilnīgi jauna pārstāvniecība bija galda tenisā. Tāpat pirmoreiz Latvija startēja brīvajā cīņā sievietēm un BMX riteņbraukšanā sievietēm.
Vislielāko medaļu un zelta godalgu skaitu Olimpiādē izcīna ASV
Pirms četriem gadiem Pekinā ASV komanda izcīnīja 110 medaļas (36 zelta, 38 sudraba un 36 bronzas), bet medaļu kopvērtējumā toreiz uzvarēja Ķīna, kas izcīnīja 100 medaļas (51 zelta, 21 sudraba un 28 bronzas).
Šoreiz Ķīna ierindojās otrajā vietā, izcīnot 87 medaļas (38 zelta, 27 sudraba un 22 bronzas).
Ja pirms četriem gadiem trešajā vietā ierindojās Krievija, kuras kontā bija 72 medaļas (23 zelta, 21 sudraba un 28 bronzas), tad šoreiz Krievijas delegācijai vien ceturtā pozīcija - 82 medaļas (24 zelta, 25 sudraba un 33 bronzas).
Trešajā vietā Londonā ierindojās mājiniece Lielbritānija, kas ieguva 65 godalgas - 29 zelta, 17 sudraba un 19 bronzas.
Latvija olimpisko medaļu rangā Londonā ierindojas 49.vietā
No Baltijas valstīm visvairāk medaļu izcīnīja Lietuva (divas zelta, viena sudraba un divas bronzas), ieņemot 34.vietu, Latvija ar vienu zelta un vienu bronzas godalgu ierindojās 49.pozīcijā, bet Igaunija ar vienu sudraba un vienu bronzas godalgu uzrādīja dalītu 63.rādītāju.
Pirms četriem gadiem Pekinā visvairāk medaļu izcīnīja Lietuva (divas sudraba un trīs bronzas), tomēr pie zelta medaļām tika Latvija un Igaunija. Latvija kopumā izcīnīja trīs medaļas (vienu zelta, vienu sudraba un vienu bronzas), savukārt Igaunija tika pie divām medaļām (vienas zelta un vienas sudraba).
Pekinā olimpisko medaļu rangā Latvija ieņēma 45.vietu, Igaunija dalīja 46.vietu, savukārt Lietuva dalīja 57.vietu.
Londonas olimpiskajās spēlēs godalgas izcīnīja 85 valstu pārstāvji.
Par medaļām Londonā līdz sacentās aptuveni 10 500 sportisti, kuri sadalīja 302 godalgu komplektus 36 sporta veidos.