/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10310627t1hcabb.jpg)
Latvijas trešās Olimpiādes kopvērtējumā nedēļas nogalē ļoti pārliecinoši uzvarējusi Rīgas komanda, informēja sacensību preses dienesta pārstāvji.
Rīga ļoti pārliecinoši uzvar Latvijas Olimpiādes kopvērtējumā (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc provizoriskajiem rezultātiem, sadalot 228 medaļu komplektus, Rīgas pilsētas komanda tikusi pie 230 medaļām - 94 zelta, 73 sudraba un 63 bronzas. Otrajā vietā ierindojās Olimpiādes saimniece, Liepāja, ar kopumā 45 medaļām - 20 zelta, 11 - sudraba un 14 bronzas. Savukārt trešajā vietā bija Daugavpils ar 50 medaļām - 19 zelta, 12 - sudraba un 19 - bronzas godalgām.
Uzreiz aiz pirmā trijnieka pēc izcīnīto zelta medaļu skaita palika Ventspils ar 43 godalgām (15 zelta, 16 sudraba un 12 bronzas), tai sekoja Jūrmala ar 47 medaļām (desmit zelta, 13 sudraba un 24 bronzas), bet sešinieku noslēdza Valmiera ar 22 medaļām (astoņām zelta, sešām sudraba un astoņām bronzas).
Medaļu vērtējumā vietu secību nosaka nevis kopējais medaļu skaits, bet tas, kam visvairāk augstākā kaluma medaļas.
Pavisam medaļas izcīnīja 52 pašvaldības.
Kopumā Latvijas III Olimpiādē piedalījās teju 3000 sportisti no 81 pašvaldības Latvijā – deviņām pilsētām un 72 novadiem.
Visplašāk pārstāvēta bija Rīgas pilsēta ar 445 dalībniekiem. Otro vietu ieņem Jūrmala, kuras sastāvā bija 194 dalībnieki. Mājiniekiem, Liepājai, startēja 181 sportists, Daugavpils un Jelgavas pilsētām pa 158 dalībniekiem, bet Ventspilij bija 155 atlēti.
Viskuplākais dalībnieku skaits startēja vieglatlētikā - tur bija pieteikti 506 atlēti.
Visvairāk Latvijas rekordi tika sasniegti peldēšanā, proti, 12, tāpat jāatzīmē, ka Sinta Ozoliņa-Kovala Olimpiādē izpildīja šā gada Londonas olimpisko spēļu A normatīvu šķēpmešanā. Savukārt Latvijas rekordu kārtslēkšanā sievietēm Latvijas III Olimpiādes sacensību laikā sestdien laboja Krista Obižajeva. Tagad tas ir 4,20 metri.
Pavisam programmā tika iekļautie 26 olimpiskie sporta veidi - airēšana, badmintons, basketbols, bokss, burāšana, cīņa, džudo, futbols, galda teniss, golfs, handbols, jātnieku sports, kanoe un smaiļošana, loka šaušana, paukošana, peldēšana, regbijs, riteņbraukšana, svarcelšana, šaušana, taekvondo, teniss, triatlons, vieglatlētika, vingrošana un volejbols.
Vairākas sacensības notika arī Ventspilī, Rīgā, Aizputē, Grobiņā, Jūrmalā, Limbažos un Usmā.
Sacensību noslēguma ceremonijā Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks atzina, ka pilsētai bijis liels gods uzņemt pie sevis visu Latvijas sporta eliti.
«Gribu uzsvērt, ka uzvarētāji ir visi sportisti. Šajās dienās ir sasniegti daudz jauni rekordi un Liepājā šajās dienās varēja sastapt ļoti daudz pacilātu cilvēku,» stāstīja Sesks, pasakoties Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentam Aldonam Vrubļevskim un LOK ģenerālsekretāram Eināram Fogelim, kuri vienmēr palīdzējuši ar padomu. «Paldies visām pašvaldībām, kuru delegācijas piedalījās Latvijas III Olimpiādē, paldies federācijām, brīvprātīgajiem un sadarbības pilsētām - Grobiņai, Aizputei, Ventspilij, Usmai, Jūrmalai, Rīgai un Limbažiem. Vēlu veiksmi nākamajiem Latvijas Olimpiādes organizatoriem.»
«Latvija ir unikāla valsts, jo tā ir vienīgā valsts pasaulē, kurā norisinās vietējās olimpiskās spēles. Latvijas Olimpiādes bija, ir un būs. Paldies Liepājai un pasludinu Latvijas III Olimpiādi par slēgtu,» teica Vrubļevskis.
Skanot Latvijas Olimpiādes himnai Liepājas sportisti svinīgi nolaida Olimpiādes karogu, kuru nodeva Vrubļevskim. Pēc karoga nolaišanas, Ivo Fominam izpildot Liepājas himnu «Pilsētā, kurā piedzimst vējš» un klātesošajiem gaisā palaižot 600 balonus Liepājas karoga krāsās - sarkanā un zaļā, tika nodzēsta arī olimpiskā lāpa, ar ko Latvijas III Olimpiāde Liepājā noslēdzās.