/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10397953t1hbdc5.jpg)
Pasaules hokeja čempionātā Šveicē Latvijas izlasei vajadzētu iekļūt "astoņniekā", šodien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē prognozēja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.
Lipmans cer uz Latvijas izlases iekļūšanu "astoņniekā" (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāts olimpiskais čempions Ivans Klementjevs (SC) aicināja LHF prezidentu mūsu valsts hokejistiem izvirzīt augstāku mērķi - iegūt čempionātā medaļas, kaut arī šis uzdevums pārsniedz komandas pašreizējās iespējas.
Lipmans savukārt norādīja, ka Latvijas hokejisti A grupā spēlē kopš 1997.gada, bet tādas valstis kā Vācija un Baltkrievija, kas hokeja attīstībai velta nesalīdzināmi vairāk līdzekļu, nespēj nostiprināties A grupā.
Lipmans arī pastāstīja, ka Latvijā ir tikai 1300 licencēti hokejisti, bet, piemēram, Somijā - 68 000. Turklāt, pēc Lipmana teiktā, pēckara gados Latvijā ir bijis tikai viens izcils hokejists - Helmuts Balderis, pārējie ir tikai "labi hokejisti", daži no kuriem spēj atrast darbu arī ārzemju klubos.
Vēl lielāka problēma esot licencētu hokeja treneru trūkums - tādu Latvijā ir tikai 53, bet kopumā bērnus un jauniešus trenē 132 treneri. "Daudzi vecāki ir spiesti vest savus dēlus uz hokeja nodarbībām pie cilvēkiem, kuri paši knapi prot slidot, bet jau ņemas trenēt citus," teica Lipmans. Viņš piebilda, ka LHF būtu gatava apmaksāt topošo hokeja treneru mācības Latvijas Sporta akadēmijā, bet neesot interesentu.
LHF prezidents uzskata, ka sporta klubiem jāslēdz līgumi ar jauno hokejistu vecākiem par sadarbību, bet daudzi nevēloties to darīt. Vecāki cenšoties trenerus ne tikai pamācīt, bet pat šantažēt.
Lipmans arī iebilst pret turīgu vecāku vēlmi sūtīt savus dēlus mācīties spēlēt hokeju uz Kanādu vai ASV, kur netiekot veltīta pienācīga uzmanība viņu spēju attīstībai, jo tur jauno hokejistu ir daudz, un viņu pulkā mūsējie "pazūd".
Jautāts par KHL nākotnes izredzēm, Lipmans pastāstīja, ka KHL ir atteikusies no sākotnējās prasības, ka tajā drīkst startēt tikai tādi hokeja klubi, kuru budžets ir vismaz 10 miljoni ASV dolāru, jo arī vairāki Krievijas hokeja klubi esot nonākuši smagā finansiālā situācijā. Tomēr neviens Somijas vai Zviedrijas klubs arī nākamajā sezonā KHL nespēlēšot, jo uzskatot tā finansiālās prasības par "neadekvāti augstām".
LHF esot nepieciešami 1,6 miljoni latu gadā, bet valsts piešķirtais finansējums ir tikai 380 000 latu. Arī lielākais sponsors "Samsung" esot atteicies sniegt finansiālu palīdzību, jo pašam ievērojami samazinājusies naudas plūsma. "Swedbank" arī savu finansējumu samazinājusi uz pusi. LKF finansiāli palīdzot "Aldaris" un "Grindeks".