Pasaules sieviešu tenisa pirmā rakete krieviete Marija Šarapova trešdien, kļūstot par ANO labas gribas sūtni, ziedoja 100 000 ASV dolāru Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušajiem.
Šarapova ziedo Černobiļā cietušajiem (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deviņpadsmit gadus vecā tenisiste ziedoja naudu astoņiem ANO projektiem, kas palīdz atjaunot traģiskajā avārijā visvairāk skartos rajonus Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā.
"Pirmām kārtām uzmanību es vēlos pievērst Černobiļas avārijas skartajam reģionam, kurā ir manu senču saknes. Nauda tiks novirzīta sporta laukumu celtniecībai, skolu datorizēšanai un slimnīcu iekārtu modernizēšanai," preses konferencē teica tenisa zvaigzne.
Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors eksplodēja naktī uz 1986. gada 26.aprīli pēc neveiksmīga eksperimenta, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.
Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā nāvē.
Avārijas seku likvidēšanā piedalījās aptuveni 600 000 cilvēku no bijušās Padomju Savienības, starp kuriem bija vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju - no tiem 3000 kļuva invalīdi, bet nomira gandrīz 500 cilvēku.
Pēc avārijas radioaktīvais piesārņojums ar nokrišņiem izplatījās pār lielām teritorijām Eiropā, īpaši skarot pašu Ukrainu, Baltkrieviju un tuvējos Krievijas rajonus. Avārijas dēļ Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā izpostīti gandrīz 800 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 700 000 hektāru meža.
Pēc Ukrainas Veselības aizsardzības ministrijas datiem, šajā valstī vien no avārijas radītā piesārņojuma cietuši aptuveni trīs miljoni cilvēku, ieskaitot 600 000 avārijas seku "likvidētāju", kas turpmākajos gados izmantoti attīrīšanas darbos, un bērnus, kas tobrīd vēl nebija nākuši pasaulē.
Pasaules Veselības organizācija lēš, ka priekšlaikus miruši 170 000 cietušo. Tā arī prognozē, ka nākamo desmit gadu laikā aptuveni desmit tūkstošiem cilvēku, kas dzimuši Černobiļas apkaimē avārijas laikā vai turpmākajos gados, iespējami vairogdziedzera audzēji.
Teritorijās, kurās ir nedrošs radiācijas līmenis, joprojām dzīvo aptuveni septiņi miljoni cilvēku.