Par Rīgas čempioniem orientēšanās sporta apzīmētajā distancē pagājušās nedēļas nogalē ir kļuvuši elites grupas pārstāvji Baiba Smila un Ģirts Veģeris.
Tradīcijas turpinās Rīgas čempionātā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pavisam 54 dalībnieku konkurencē šoreiz visu distanci bez soda punktiem veica tikai trīs sportisti, un visi no elites grupas – Kristīne Veita, Zanda Abzalone un Ģirts Liniņš.
Labākie savās grupās bija Nora Ķibilda (S 14), Ilze Līgate (S 21B), Baiba Smila (S 21E), Baiba Ozola (S 35), Dace Cebule (S 45), Ivars Kļaviņš (V 14), Armands Āriņš (V 16), Ģirts Jurgelāns (V 18), Uvis Soika (V 21B), Ģirts Veģeris (V 21E), Andris Kosmačevs (V 40) un Pēteris Novikovs (V 50).
"Apzīmētā distance" nozīmē to, ka sportisti slēpo pa marķētu trasi un kartē ir iezīmēts tikai starts. Šajā distancē sportisti nezina, kurā vietā dabā būs izvietoti kontrolpunkti, tāpēc, slēpojot pa marķējumu, uzmanīgi ir jāseko līdzi kartei. Kad sportists ir nonācis pie dabā izvietotā kontrolpunkta, viņam ar adatas palīdzību kartē jāatzīmē vieta, kur, viņaprāt, atrodas kontrolpunkts.
Šāds distances veids prasa no sportistiem lielu precizitāti, jo par kļūdaini noteiktu kontrolpunkta atrašanās vietu tiek piešķirti soda punkti un attiecīgi soda minūtes.
Apzīmētā distance bija populāra pirms desmit un vairākiem gadiem, un šobrīd Rīgas čempionāts ir vienīgās sacensības Latvijā, kurās tā tiek organizēta.
Mūsdienās pasaulē un Eiropā sacensības ziemas orientēšanās sportā notiek pavēles distancē. Tāpat kā vasarā, kartē ir dota noteikta distance un pašiem jāizvēlas izdevīgākais ceļš no kontrolpunkta uz kontrolpunktu. Ziemā ir vēl kāds papildinājums – dabā ir iebrauktas un kartē iezīmētas dažāda platuma slēpošanas trases (špūres) un sportistiem nav jāmēģina atrast neiebristas takas, bet jāizvēlas izdevīgākā no trasēm.