Tik daudz jūsmas par brāļu Vinteru sportiskajiem panākumiem, tik detalizēti apraksti par viņu močiem, bet — ei, vai tad aiz melnajiem ķiveru stikliem neredzat, nesajūtat divus lieliskus vīriešus? Ko sievietes viņos novērtē vispirms — panākumus vai tomēr atlētiskos un izturīgos augumus? Piesardzīgi, bet nepārprotami Latvijas apjūsmojamo vīriešu topos sportisti sāk pabīdīt malā aktierus un popzvaigznes.
Plecu pie pleca - ja vajadzētu, Einārs atdotu brālim savu moci, lai Jānis tiek līdz finišam
Jānis Vinters agrā jaunībā gandrīz trīs gadus vecākajam brālim Eināram un viņa draugiem reizēm bija kā piektais ritenis, jaucoties pa kājām, kad puiši devās meitenēs vai citās vīru darīšanās. Taču viņi, kā jau brāļiem pienākas, vienmēr ir bijusi laba komanda — gan dzīvē, kopā apsaimniekojot 1600 hektāru plašo zemnieku saimniecību, gan tuksneša smiltīs, kur Einārs nepalika brāļa ēnā, Parīze—Dakara sacīkstēs sasniedzot debitantam atzīstamus rezultātus. Bet nepieciešamības gadījumā būtu bijis gatavs šķirties no kādas sava moča detaļas, lai palīdzētu brālim tikt līdz finišam.
Kopā nozog mopēdu
Jānis Vinters ir izbaudījis visu, ar ko nākas saskarties jaunākajam brālim — ar bērna skaudību noraugoties, kā vecākais ātrāk tiek pie sava divriteņa un mopēda, kā arī nelabprāt valkājot brāļa drēbes. Taču, būdams jaunākais bērns ģimenē, Jānis bija mammas mīlulis, un, ja gadījās sastrādāt palaidnības, viņam tika mazāk sutas nekā brālim. Kā vienu no lielākajiem nedarbiem, kas visvairāk palicis atmiņā, Jānis atceras mopēda zādzību. "Mopēds pie kāda kaimiņa mājas stāvēja vairākas dienas, un mēs nospriedām, ka tas nevienam nav vajadzīgs. Pa kluso aizstūmām prom un tad gāzējām," bērnībā pastrādāto nedarbu atceras Jānis. Savukārt brālis papildina, ka mopēdu esot pārkrāsojuši un, kad kaimiņš nācis virsū, teikuši, ka tas ir viņu spēkrats: "Tas mopēds mūžīgi bija kaut kur nomests un nekopts. Tāpēc mēs uzskatījām, ka nevis zogam, bet gan pārņemam mopēdu labās rokās. Tas gan mūs neglāba no sukām."
Motocikli, vīns un meitenes
Einārs atceras, ka pamatskolas laikā tādas īstas brāļošanās nav bijis, un tas ir likumsakarīgi, jo viņam, gandrīz trīs gadus vecākam brālim, bijušas citas intereses un sava draugu kompānija, kas ar sīkaļām pīties negribēja.
Taču, sasniedzis vecumu, kad var uz ballēm doties un iebaudīt arī kādu alkohola mēriņu, Jānis vairs nebija atstumtais. Turklāt, ticis pie motocika (pirmais bija "Čezeta 350", otrais — tolaik spicākais "Java"), viņš bija topā ne tikai starp puišiem, bet arī meitenēm. Izbraucienus ar močiem uz ballēm Jānis atceras kā romantiskus un vienlaikus arī ekstremālus piedzīvojumus. Jaunības dullumā pie moča ragiem viņi ne reizi vien esot sēdušies, iebaudījuši vīnu vai kādu stiprāku dzērienu, un braucieni ne reizi vien beigušies ar sāpīgiem kritieniem, gadījies arī nokļūt policijas nagos. Reizēm, nespēdamas sadalīt močus un puišus, meitenes arī saplūkušās.
Vai brāļiem pašiem nav bijis kāds kašķis par daiļā dzimuma pārstāvēm? "Tās meitenes, kuras bija smukas un feinas, patika visiem. It īpaši tās, ar kurām bija grūti sadraudzēties," saka Jānis. "Parasti jau bija tā, ka tās foršākās dāmas tika vecākiem puišiem. Bet, tā ka mums ar brāli patiktu kāda viena dāma un mēs viņu nevarētu sadalīt, gan nav bijis. Tāpat kā tagad, kopīgi strādājot saimniecībā, arī toreiz mēs par visu varējām brālīgi vienoties."
Izvēlas labu konjaku
Abi brāļi apkopj 1600 ha plašu zemnieku saimniecību: vienā tūkstotī tiek kopti dažādi sējumi — kvieši, rapši un bietes, kuru audzēšanai gan vajadzēs pielikt punktu cukurfabriku slēgšanas dēļ. Jāpiebilst, ka uz papīra brāļiem katram ir sava saimniecība, taču praktiski tas ir viens uzņēmums. Einārs vairāk atbild par agronomiju un tehniku, bet Jānis kūrē finanšu lietas; viņš gan nesēž tikai kabinetā, bet arī apseko saimniecību.
Brīvajos brīžos, spriežot par darbu un dzīvi, brāļi labprāt iemalko konjaku un šajā ziņā ir izvēlīgi. Proti, viņi priekšroku dod V.S.O.P vai — vēl labāk — XO klases dzērieniem, kuri tika malkoti arī pēc veiksmīgā finiša Dakarā.
***
Brāļus vieno moči, konjaks un "Prāta vētra"
Kas ir jūsu iecienītākais (–ie)
Ēdiens
Dzēriens
Mūzika
Dzīvnieki
Mērķis dzīvē un sportā
Jānis Vinters
- Biezpiena plācenīši
- Konjaks (labs — V.S.O.P vai XO raudzes, šķirnei nav nozīmes)
- Skanīga latviešu mūzika — "Putnu balle", Lauris Reiniks (tas pats, kas patīk bērniem), "Prāta vētra", Raimonda Paula vecās dziesmas; kad ir īpašs noskaņojums, klausos, piemēram, "Placebo"
- Suņi (mājās ir rotveilers un itāļu buldogs, trusītis Vanilla un zivtiņas akvārijā)
- Supermērķis sportā — uzvarēt Dakaras kopvērtējumā. Dzīvē — "lai pēc manis paliek ne tikai rezultāti, iestādītie koki un citas lietas, bet, galvenais — pozitīvas domas un labas atmiņas"
Einārs Vinters
- Romlopši
- Konjaks
- Stings, "Prāta vētra", "U2"; "Radio SWH", jo patīk klausīties dažādu mūziku
- Suņi (kaut arī mājās ir Siāmas kaķis)
- Sportā — palīdzēt brālim uzvarēt Dakaras kopvērtējumā un pašam pietuvoties viņa līmenim. Dzīvē — pagaidām domā par tuvāko nākotni, lai veiksmīgi sagaidītu to, kas sekos
***
Dāmas vērtē
Vai bija vērts rīt smiltis?
Vai brāļu Vinteru varoņdarbi tuksnesī ir cēluši viņus sieviešu acīs, vai mūsu sievietes viņus uztver kā iekārojamus vīriešus?
Kristīne Garklāva, LNT sporta ziņu diktore:
— Lielāku uzmanību ir pelnījuši daudzi sportisti — gan brāļi Vinteri, gan Ivo Lakučs no "BMX", kuru sasniegumi atkarīgi no viņiem pašiem. Viņi ir pelnījuši, lai viņu priekšā paceltu cepuri. Vispār sportisti jau pēc savas būtības ir skaisti cilvēki — gan vizuāli, gan iekšēji. Varbūt citu sieviešu acīs sportistus iekārojamākus padara viņu panākumi, taču man, sporta ziņu komentētājai, viņi šķiet jauki un patīkami cilvēki.
Rita Paula no "Radio Skonto":
— Man jau šķiet ļoti jauki, ka viņus parāda tajā vidē, tikko no trases nonākušus, kad var redzēt, ka cilvēks ir strādājis. Es domāju, ka mūsu sportisti ir novērtēti. Viņus taču apbalvo, prezidente izsaka atzinību. Par viņiem kā iekārojamiem vīriešiem varu teikt, ka gaumes ir dažādas. Varbūt dažas sievietes tieši iedvesmo viņu izturība un panākumi. Par Jāni Vinteru ir dzirdēts, ka viņš sevi pozicionējis kā ļoti veiksmīgu ģimenes cilvēku. Viņam ir forša sieva un meitas. Es neiekāroju precētus vīriešus, bet skatīties uz skaistiem cilvēkiem, kuri forši un ar pārliecību darbojas, vienmēr ir patīkami un iedvesmojoši.
Vallija Eiduka, 2006. gada Latvijas labākā trenere:
— Visi sportisti ir forši čaļi. Man liekas, ka brāļi Vinteri ir pietiekami novērtēti. Ir daudz citu sportistu, kuriem būtu jāpievērš lielāka uzmanība un jāizsaka atzinība. Īpaši individuālajos sporta veidos, kur sportisti, lai kaut ko sasniegtu, lej daudz sviedru. Man šķiet, ka visi sportisti ir glīti, muskuļaini čaļi. Tādi man, tāpat kā vairākumam sieviešu, patīk labāk nekā kaut kādi nopīpējušies, nodzērušies un izstīdzējuši vīrieši.