Lai arī valdība pagājušā gada budžeta grozījumos hokeja čempionāta ledus halles videokuba un citas tehnikas iegādei atvēlēja gandrīz miljonu latu un tika solīts, ka valsts sporta pasākumu vajadzībām to varēs izmantot no komerciāliem pasākumiem brīvā laikā neierobežoti, tagad atklājies, ka dotācijas bijušas gandrīz veltas un videokubu valsts sporta iestādes varēs lietot tikai trīs dienas gadā.
Valsts videokubu varēs lietot trīs dienas gadā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Speciāli hokeja čempionāta rīkošanai būvētā halle Arēna Rīga tiks atklāta 18. februārī ar Raimonda Paula koncertu. Šobrīd tajā tiek veikti pēdējie iekšdarbi. Viens no ievērības cienīgākajiem darbiem ir videokuba uzstādīšana, ko trīs dienas veiks Somijas uzņēmuma Darepro meistari. Viņi – Joanne, Juka un Jarko – šobrīd halles centrā slien videokuba karkasu. Strādnieki Neatkarīgajai stāstīja, ka Latvijā uzturēsies līdz nedēļas beigām, paša videokuba montāža gan aizņemšot, ilgākais, vēl divas dienas. Vaicāti par videokuba pārdošanas un uzstādīšanas izmaksām, puiši atbild, ka tas ir firmas noslēpums, tomēr atzīst, ka ap pusmiljonu latu summa grozoties. SIA Merks pārstāvis Arnis Lapiņš precizē –videokubs izmaksājis 395 000 latu, no kuriem aptuveni 35 000 seguši halles apsaimniekotāji.
Jāatgādina, ka SIA Merks un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikai pagājušā gada nogalē pēc ilgiem strīdiem spēja vienoties par valsts dāvinājuma – videokuba – izmantošanu valsts sporta pasākumiem. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete iepriekš Neatkarīgajai apgalvoja, ka valsts varēs brīvi izmantot videokubu, neprecizējot, ka tas būs iespējams tikai trīs dienas gadā. Par to laikrakstam pastāstīja IZM pakļautībā esošās Sporta pārvaldes sporta būvju daļas vadītāja Vaira Zariņa, citējot no ministrijas saņemtu skaidrojošu vēstuli. Turklāt līgums par kuba izmantošanu noslēgts no 2006. līdz 2011. gadam. Jāpiebilst, ka fakti par videokuba izmantošanas iespējām, visticamāk, tomēr bija I. Druvietes rīcībā, jo viņa vada arī hokeja čempionāta rīkošanas pārskata sanāksmes. Vaicājot V. Zariņai, vai videokuba izmantošanai atvēlētais laiks ir pietiekams, viņa atbild apstiprinoši, taču neatbild uz jautājumu, vai trīs dienu skaits ir samērojams ar halles turētājiem ziedoto miljonu.
A. Lapiņš nenoliedz, ka videokubu valsts varēs izmantot tikai dažas dienas gadā. Turklāt videokubs nav pārvietojams un, ja valsts vēlēsies videoiekārtu izmantot, pasākumiem obligāti būs jānotiek Arēnā Rīga. Par telpu īri gan nebūšot jāmaksā, apgalvo IZM vecākais referents Edgars Severs, kas piedalījies līguma slēgšanā. Viņš gan norāda, ka papildus trim dienām, ko varēs izmantot videokubu, IZM rīkojot sporta pasākumus arēnā, Merks pēc hokeja čempionāta atdāvinās valstij vienu ledusmašīnu, bet otru nodos lietošanā uz pieciem gadiem. Merks gan paturēs tiesības izmantot vienu no ledusmašīnām. Savukārt, kas attiecas uz videokubā pārraidītās reklāmas ieņēmumiem pasākumu laikā, peļņu saņems tā rīkotājs. "Ne Merks, ne valsts, ne Arēna Rīga ienākumus par reklāmām nesaņems," saka Merks pārstāvis.
Videokuba iespējas skatītāji varēšot baudīt 26. februārī SEB Baltijas basketbola zvaigžņu spēlē, sola SEB BBL valdes priekšsēdētājs Ojārs Kehris. "Līgumā ir ietverts nosacījums, ka zvaigžņu spēlē videokubs darbosies, es ceru, ka halles pārstāvji šo nosacījumu izpildīs," saka O. Kehris. Arēnas Rīga direktors Edgars Buncis apgalvo, ka zvaigžņu spēlē skatītājiem būs pieejami atkārtojumi no spilgtākajām mača epizodēm, citādi ērtāk spēli ar atkārtojumiem būtu skatīties televīzijā.