Ozoliņa dalība Turīnā kļūst apšaubāma (19)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: mightyducks.com

Sanda Ozoliņa pieteikšanās Nacionālās hokeja līgas un Spēlētāju asociācijas izveidotajā rehabilitācijas programmā ļaus viņam tikt uz pareizā ceļa. Tas ir atzīstams solis, lai arī liks, visticamāk, atteikties no sapņa spēlēt Turīnas olimpiskajās spēlēs.

NHL palīdzības programma hokejistiem, kuri cieš no alkohola vai narkotiku atkarības, tika izveidota 1995. gadā, iekļaujot to līgas un NHL Spēlētāju asociācijas sadarbības līgumā. Tā paredz, ka spēlētāji labprātīgi vēršas pēc palīdzības, viņu vārdi tiek publiskoti, taču pilnībā slepenībā tiek paturēti iemesli, kāpēc cilvēks iesaistījies programmā un no kāda veida atkarības cieš. Izveidotajā rehabilitācijas sistēmā ir divu līmeņu ārstēšana un arī noteikumi.

Ozoliņš uzņemts pirmajā, kas neparedz diskvalifikāciju vai darba devēja vai līgas jebkāda veida sankcijas. Turklāt spēlētājs turpina saņemt algu, kas Sandim ir 2,75 miljoni dolāru. Taču atkārtotu pārkāpumu vai ārstēšanās, kā arī rehabilitācijas noteikumu neievērošanas gadījumā tiek piemērots otrais līmenis. Tad hokejistam var pielāgot dažādus sodus, turklāt arī neizmaksāt algu, kas varētu vairot spēlētāja vēlmi tikt galā ar savām problēmām jau pirmajā mēģinājumā. Nu pienākusi Ozoliņa kārta.

Anaheimas Mighty Ducks vadība satraucās par Ozoliņu pēc tam, kad viņš neieradās uz komandas pirmo treniņu pēc četru dienu ilgā pārtraukuma Ziemassvētku laikā. Turklāt latvietis neatbildēja uz telefona zvaniem, lai paskaidrotu, kāpēc nebija hallē. Taču Ozoliņš neieradās arī nākamajā dienā paredzētajā laikā, kad komanda ar autobusu devās izbraukumā uz Kolumbusu, kas bija paredzēta pirmā trīs spēļu sērijā.

"Mighty Ducks īpašnieki, vadība, treneri un spēlētāji ir gatavi atbalstīt Sandi un viņa ģimeni šajā brīdī, atzinīgi vērtējot viņa lēmumu meklēt speciālistu palīdzību. Jebkura atkarība ir slimība, kuras uzvarēšanai, pirmkārt, vajadzīga mediķu palīdzība. Otrkārt, nepieciešams tuvinieku un draugu atbalsts, saprotot, ka apkārt ir cilvēki, kuri gatavi sniegt palīdzību un sapratni. Treškārt, vajadzīga paša vēlme atrisināt problēmu. Pirmos divus nosacījumus mēs esam ar mieru Sandim garantēt, bet pārējais būs atkarīgs no viņa," paziņoja Anaheimas komandas ģenerālmenedžeris Braiens Burks, atzīstot, ka pats ar Ozoliņu nav runājis. Aizsargs kontaktējies ar kādu pārstāvi no Mighty Ducks organizācijas, izsakot vēlmi sākt ārstēšanās programmu. Tiesa, klubā dzīve tāpēc neapstājas, un to uzsvēris arī Mighty Ducks galvenais treneris Rendijs Kārlails: "Varētu skanēt cietsirdīgi, tomēr tāda ir dzīve. Mums kā komandai jāturpina strādāt arī bez Sanda Ozoliņa, jo tas ir tāpat, ja kādam nākas traumas dēļ izlaist spēles vai pat sezonu. Mēs saprotam viņa situāciju, un tā nav iepriecinoša. Šis ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem Sandim un viņa ģimenei, un mēs esam gatavi viņiem sniegt nepieciešamo atbalstu."

Šķiet, šo varētu dēvēt par Sanda neveiksmīgāko sezonu trīspadsmit gadu ilgajā NHL karjerā. Viņš aizvadīja 13 spēles, savācot četrus (1+3) punktus, bet kopš 27. novembra latvietis nav izgājis laukumā pēc tam, kad spēlē pret Čikāgas Blackhawks savainoja kreiso ceļgalu. Ozoliņa atgriešanās tika gaidīta vēl pagājušā gada nogalē, un uz to cerēja arī viņš pats, vēl pirms pāris nedēļām paziņojot, ka atsācis trenēties un drīz varēs sākt domāt par spēlēšanu. Tomēr visam nebija lemts notikt, kā pats vēlētos. Lēmums iesaistīties rehabilitācijas programmā liek apšaubīt viņa iespēju doties uz Turīnas olimpiskajām spēlēm Latvijas izlases sastāvā. Jau sākotnēji Ozoliņa labā sportiskā forma uz svarīgo turnīru tika apšaubīta, ja ņem vērā, ka savainojuma dēļ viņš nespēlē vairāk kā mēnesi, turklāt neviens nevarēja nosaukt datumu, kad latvietis varētu atsākt spēlēt. Taču nu iesaistīšanās rehabilitācijas programmā gandrīz dzēš iespēju Ozoliņam spēlēt Turīnā. Pirms četriem gadiem Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs Sandim izdevās izrauties no kluba tikai uz vienu maču – pret Slovākiju, kurā viņš izdarīja četras rezultatīvas piespēles. Toreiz varēja tikai zīlēt, cik liels būtu viņa ieguldījums, ja varētu aizvadīt turnīru pilnībā, un šķiet, Turīnā varēsim nodarboties ar minēšanu, "kā būtu, ja būtu". Par Ozoliņa ārstēšanās ilgumu pagaidām pāragri spriest. Tas notiks līgas un NHLPA pārstāvēto mediķu uzraudzībā, kuri noteiks nepieciešamos ārstēšanas kursus, taču to ilgumu varēs konkretizēt tikai pēc tam, kad tiks gūti pirmie panākumi rehabilitācijā. Atkarība veidojusies gadu garunā, un dzīves pieredze ar citiem piemēriem rāda, ka parasti šādi atveseļošanās kursi ilgst vismaz mēnesi. Latvijas valstsvienība savu pirmo spēli olimpiādē aizvadīs 15. februārī, un iespējams, ka līdz pat šim datumam un vēl ilgāk Ozoliņš joprojām ārstēsies rehabilitācijas programmā. Tas liek domāt, ka izlases galvenajam trenerim Leonīdam Beresņevam būs jāizšķiras, vai sastāvā iekļaut rezervistu piecniekā esošo Oļegu Sorokinu vai Igoru Bondarevu.

NHL un piedalīšanās olimpiskajās spēlēs ir hokejistu vairākuma sapnis. Ozoliņš sasniedzis abus, tomēr pienācis brīdis, kad nākas atteikties no abiem, lai atrisinātu problēmas, kas mocījušas gadiem ilgi. Cilvēks ir svarīgāks par jebko citu, tāpēc var tikai novēlēt Sandim izturību cīņā ar atkarību, cerot uz drīzu izveseļošanos un atgriešanos.

Komentāri (19)CopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu