Sestdien, 3. septembrī, sāksies jauns posms 2006. gada pasaules hokeja čempionāta organizatoriem – biļešu pārdošana. Šā svarīgā notikuma priekšvakarā ar čempionāta izpilddirekcijas prezidentu KIROVU LIPMANU tikās ''Latvijas Avīzes'' žurnālisti Egils Līcītis un Jānis Matulis.
Lipmans naktīs guļ mierīgi (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
– Šonedēļ sākas ne tikai jaunais mācību gads. Sāksies arī 2006. gada pasaules hokeja čempionāta biļešu tirdzniecība. Kā sokas ar čempionāta organizēšanu?
Kirovs Lipmans: – Šodien vairs nav jēgas stāstīt, ka daudzi cilvēki Latvijā nav ticējuši, ka 2006. gada pasaules čempionāts notiks Rīgā. Ne bez preses palīdzības cilvēkiem ir skaidrs, ka pasaules čempionāts ir vajadzīgs mums visiem, ka tas ir liels un grandiozs pasākums. Arī valstij kopumā. Paldies dievam, ka pasaules čempionāta lietas organizatoriski risinām kompleksi. Ļoti aktīvi strādājam paši, valdība zina, kas notiek, un arī Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) visu laiku tur roku uz pulsa. Nule Rīgā bija liela IIHF delegācija, arī IIHF prezidents Renē Fāzels un ģenerālsekretārs Jans Oke Edvinsons. IIHF ir apmierināti ar abām hallēm – ''''Skonto'''' un ''''Merks'''' būvēto, un nevienam nav šaubu, ka lielā halle tiks uzcelta savlaikus. Protams, darba ir daudz, bet tāpēc šobrīd čempionāta izpilddirekcijā jau strādā 20 cilvēki. Vajadzēs vēl. Ļoti ceram uz brīvprātīgajiem. Bet kopumā nebūtu par ko sūdzēties.
– Kādam jābūt šim brīvprātīgajam, kas gribētu palīdzēt?
– Ir daudzas sfēras, kuras mums jānodrošina ar brīvprātīgajiem. Ir, kur nevajag zināt svešvalodas un pietiek arī ar latviešu valodu. Bet tiem brīvprātīgajiem, kuri divas nedēļas būs kopā ar citvalstu komandām, protams, ir jāzina svešvalodas. Ļoti daudz palīgu vajadzēs abās hallēs, lai starplaikā starp divām spēlēm uzkoptu tribīnes. Brīvprātīgos palīgus vajadzēs arī transportā. Mēs plānojam īstermiņa kursus, lai viņiem iemācītu visu nepieciešamo.
– Cik daudz šo palīgu būs nepieciešams?
– Kādi četri simti. Ļoti ceram uz studentiem, kuriem šo palīdzēšanu varam noformēt kā praksi. Policijas akadēmijas, svešvalodu un medicīnu studējošajiem čempionāts var būt ļoti laba prakse. Darbu atradīsim arī vidusskolas vecāko klašu skolēniem.
– Un ko jūs varat piedāvāt šiem palīgiem? Pēc halles uzpošanas palikt vērot otro spēli?
– Neko daudz solīt nevaram. Protams, nodrošināsim, lai viņi visi tiktu apģērbti vienādās formās, un būs arī pusdienas.
– Vai čempionātā dramaturģiskajā noformējumā ir paredzēts kas jauns?
– Ir ļoti daudz sadarbības piedāvājumu, arī no citām valstīm. Droši vien zināt dziedātāju Soso Kakiašvili, arī viņš gribēja ar mums sadarboties, bet mēs to nedarīsim. Jāizmanto pašmāju cilvēki. Mums palīdzēt grib Raimonds Pauls. Pirms čempionāta atklāšanas hallē rīkosim vienu lielu koncertu. Bet atklāšanas ceremonijā IIHF neparedz rīkot lielu šovu – tur viss ir diezgan stingri reglamentēts. Bet šo koncertu tautai gribam mēs paši.
– Kas nodrošinās televīzijas translācijas?
– Mums nepieder translācijas tiesības. Līdz 2011. gadam tās no IIHF ir nopirkusi zviedru kompānija TV3, kurai Latvijā ir meitas uzņēmums.
– Esmu dzirdējis, ka Latvija ir par mazu, lai mēs varētu piesaistīt savus sponsorus. Kāda summa ir nepieciešama, lai kāds no pašmāju uzņēmumiem sauktos par čempionāta sponsoru?
– Tie ir 150 000 latu, un šo summu diktē ''''Insport''''. No Latvijas nav iespējams būt par ģenerālsponsoru, tas vairākus gadus ir ''''Škoda''''. Ir arī otrā grupa sponsoru, kā, piemēram, ''''Nike'''', kas piedāvā komandām spēļu formas, un arī tur Latvijas uzņēmumi nevar tikt. Mums atliek trešais līmenis, kurā no Latvijas var būt desmit sponsoru.
– Vai ir jau pieteicies kāds Latvijas sponsors?
– Jā, firma ''''Dati'''', kas ļoti cieši saistīta ar kādu amerikāņu uzņēmumu, – viņi mums piegādās 250 datorus, tas ir ļoti nopietni. IIHF pat necerēja, ka mēs paši ar to tiksim galā. ''''Dati'''' par to mums samazinās instalāciju un programmu nodrošinājuma izmaksas.
Ir pārrunas ar vairākām firmām, bet desmit droši vien nebūs. Latvijas Hokeja federācijai ir savs līgums ar Hansabanku, taču ar IIHF bankai šāda līguma vēl nav. Runājam arī ar ''''Aldari''''.
– Tauta ir neapmierināta, ka jauno halli saukšot kāda lielsponsora vārdā…
– Tas nav jautājums mums, bet halles īpašniekiem ''''Merks''''. Skaidrs, ka viņi grib pārdot šo halles nosaukumu! Tā ir komerclieta, un ''''Merks'''' noteikti domās par savu kabatu.
– Varbūt jūs varētu konkretizēt, kādas čempionāta rīkotajiem ir attiecības ar abām hallēm?
– Neviena no hallēm nav federācijas vai izpilddirekcijas īpašums, mēs tikai uz pasaules čempionāta laiku šīs halles no to īpašniekiem ''''Merka'''' un ''''Skonto'''' īrējam.
– Vai viņi nodrošina visu to, kas hallēs nepieciešams pasaules čempionātam, vai arī to dara izpilddirekcija? Austrijā viņu hokeja federācijas prezidents bija pārsteigts, ka Vīnes halles saimnieki čempionāta laikā nespēja nodrošināt pienācīgu aukstumu.
– Ļoti daudz ir jāuzņemas mums pašiem. Piemēram, VIP zāle jānodrošina mums pašiem, lai arī viņi piedāvā arī savu variantu. Cīnāmies, lai hallēs būtu visas telpas, kas nepieciešamas spēlētājiem, treneriem, tiesnešiem. ''''Merks'''' gribēja komandām piedāvāt 49 kvadrātmetrus lielu ģērbtuvi, bet vajag vismaz 58 vai 60. Ja kāda komanda ieraudzītu šīs mazās telpas, mums norautu galvu. Iesākumā gan bija grūti – haļļu saimnieki negribēja ar mums runāt, jo tie visi ir naudas ieguldījumi, bet tagad viņi ir mierīgi, jo laikam taču saprot, ka savulaik ar Rīgas domi parakstījuši līgumu, ka halle ir paredzēta pasaules čempionātam. Un tas nozīmē, ka viņiem hallē jānodrošina viss pasaules čempionātam nepieciešamais. Ja tā nebūtu, varētu jautāt, kāpēc hallē vajag astoņas ģērbtuves, ja itin labi var iztikt arī ar četrām.
– Lasot avīzes, rodas iespaids, ka ''''Merks'''' ir kā no Mēness nokrituši, nezina, ka būs vajadzīgas ledus tīrāmās mašīnas, hokeja laukuma apmales un videokubs laukuma centrā.
– Ne jau par velti pieminēju, ka viņi ir parakstījuši līgumu par halli hokeja čempionāta vajadzībām. Ar to arī visi jautājumi atkrīt. Tagad viss ir normāli.
– Bet ko nozīmē, ka ''''Merks'''' no valsts prasa papildu 103 000 latu mediju centra izveidei? Vai viņi tiešām domāja, ka hallē nenotiks lieli sporta un izklaides pasākumi, kuriem nepieciešamas telpas presei?
– Skaidrs, ka tas ir nepieciešams, tādēļ tiek celta piebūve. Bet projektā tā nebija...
– Un par ledus tīrāmajām mašīnām arī viņi nezināja?
– Es domāju, ka zināja, bet man to grūti komentēt.
– Bet tautai rodas iespaids, ka hokeja čempionāts ir ieķīlāts ''''Merkā''''! No malas izskatās, ka jau no paša sākuma ''''Merks'''' nodarbojas ar izspiešanu no valsts un Rīgas pašvaldības.
– Man to grūti komentēt, jo neesmu šajos projektos iekšā un neviens man izmaksas nav rādījis. Man galvenais, lai šī lielā halle vispār būtu. Ar visu, kas pasaules čempionātam nepieciešams.
– Iesākumā bija paredzēts, ka lielajā hallē būšot 12 000 vietu, bet pamazām tā saruka...
– Jā, bija plānoti 12 000, bet bija ļoti daudz strīdu. Vispirms bija somu projekts ar 12 000, tad cēlāji nosprieda, ka šis projekts nav izdevīgs, ka ir lētāks piedāvājums no kanādiešiem. Kanādieši uzreiz apsolīja, ka būs 11 000 skatītāju vietas, tad tirgojās, piedāvājot tikai 9000, bet mēs uztaisījām skandālu, ka tik maza halle neder. Maksimums, ko mēs varējām izspiest, – 10 300 sēdvietas un it kā vēl 600 – 700 stāvvietas.
– Skatītājus interesē biļetes. Kad un vai tās varēs nopirkt Latvijas hokeja fani?
– Uz Latvijas un finālspēlēm pieteikumu ir vairāk nekā biļešu. No šīm 10 300 vietām gandrīz 1500 mums ir jādod par brīvu IIHF, presei, komandām. Lielajā hallē varam pārdot tikai 6100 biļetes, bet uz Latvijas un Čehijas spēli ir apmēram 28 000 pieteikumu, uz Latvijas un Somijas spēli – apmēram 24 000, bet Latvijas – Slovēnijas – vairāk par 20 000. Tajā pašā laikā ir ļoti daudz brīvu biļešu uz Itālijas, Baltkrievijas, Norvēģijas spēlēm. Plānojam, ka čempionāta izdevumi būs apmēram 7 miljoni latu. Ja mēs nepārdosim vismaz 75 līdz 80% biļešu, mums būs bankrots... Gribu piebilst, ka no valsts kopš šā gada neņemam ne santīma. Pērn valsts iedeva 75 000, aizpērn – 100 000 latu, bet tikmēr divreiz atsūtīja KNAB un vienreiz finanšu inspekciju. Ja būtu iedoti 175 miljoni, tad šādām pārbaudēm būtu kāda jēga, bet lai mani kratītu par tik sīku summu! Pieņēmu lēmumu, ka labāk strādāsim ar naudu, ko paši sameklēsim. Ceru, ka mums izdosies biļetes pārdot, bet, ja kāds domā, ka var būt ļoti liela peļņa, tas nu gan nav nopietni. Jā, uz Latvijas spēlēm un finālu mums izdosies pārdot biļetes, bet čempionātā pavisam taču ir 56 spēles!
– Un ko lai dara nerīdzinieks?
– Visā Latvijā ir izveidotas apmēram 250 vietas, kur biļetes varēs nopirkt. Cilvēks, kurš tās vēlēsies iegādāties, uzreiz shēmā redzēs, cik biļešu ir šim tirdzniecības punktam, un viņam vēlamo biļeti tūlīt nodrukās, līdzīgi kā pērkot lidmašīnas biļetes.
– Un kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ?
– Ne gluži. Atstāsim arī rezervi, jo ir arī tāda nelaime, ka čehi pieprasa 6000 biļešu! IIHF mums neko nediktē, bet jādod biļetes arī citiem.
– Tātad biļetes būs gan kolektīviem, gan individuāli?
– Pieteikumus mēs vētīsim, taču neviens nevar izbēgt no melnā tirgus. Regulēsim, lai vienās rokās nenonāktu vairāk par 10 biļetēm, bet, ja cilvēks pēc kāda laika atkal pērk šīs 10 biļetes...
– Fani saka tā: cenas ir astronomiskas, bet uz savām spēlēm mēs biļetes nopirksim!
– Nu nav šīs cenas astronomiskas! Vairumtirdzniecībā biļetes pārdodam paketēs. Kāda ārzemju firma uz visām 56 spēlēm no mums pērk 1000 paketes un paši kārtos, kā tālāk izdevīgāk.
– Vai pakete nozīmē, ka būs viena biļete uz divām spēlēm?
– Nē, biļetes būs divas, bet kopā vienā paketē!
– Futbolā uz Krievijas spēli, piemēram, biļetes bija iespējams nopirkt Saeimas "darba kolektīvam", bet vai Raunas vidusskolas kolektīvam arī kaut ko piešķirs?
– Hmm. Rīgas dome saviem strādājošajiem ir pieteikusi veselu paku, tāpat Hansabanka un Unibanka, gandrīz visas bankas. Ja Saeimā ir 100 deputāti, strādājošo tikpat. Ko darīt? Nedot viņiem? Valmieras un Liepājas dome arī grib... Varbūt sadalīt proporcionāli uz katru spēli?
– Kāda ir ārzemnieku interese?
– Pagaidām neliela. Viņi gaida, kad sāksies tirdzniecība, bet mēs ļoti jūtam to, ka čempionātā nebūs Vācijas. Daudzi vācieši gatavojās braukt uz Rīgu, bet, ja nav Vācijas izlases...
– Vai no Krievijas nav kolektīvo pieteikumu?
– Palēnām sāk nākt. Bija viens ar 400, tagad otrs 1000 cilvēkiem. Krievi ļoti cer, ka Rīgā viņi kļūs par pasaules čempioniem.
– Droši vien kāda daļa biļešu netiks pārdota. Vai paredzat pazemināt cenu vai laidīsiet jaunos pašmāju hokejistus un skolēnus par velti iekšā, ja skatītāju nebūs Dānijas vai Itālijas spēlēs?
– Mēs par to domājam.
– Valsts, Rīga un katrs Latvijas uzņēmējs ar hokeju grib arī kaut ko nopelnīt. Esmu dzirdējis, ka skandināvi taisoties Daugavā vest savus prāmjus nakšņošanas vajadzībām, tādējādi liedzot nopelnīt Latvijas firmām.
– Mēs pasūtījām prāmi ar 2000 naktsvietām. Pavisam jauns. Jā, skandināvi arī grib, taču pārsvarā uz vienu spēli – iebrauks prāmis, cilvēki noskatīsies hokeju un atpakaļ.
Krievi arī grib prāmi, bet Rīgas ostā nav vairāk vietas kā trim kuģiem. Vienīgais, uz ko ārzemnieki var cerēt, ka padziļinās gultni, tad osta varēs uzņemt vēl trīs kuģus.
– Fanus vienmēr ir interesējis, kāds alus tiks piedāvāts hallē.
– Alus būs pašmāju, bet ir viens bet. Latvijas Hokeja federācijas sponsors ir ''''Aldaris'''', bet ''''Merks'''' grib sadarboties ar "Cēsu alu". Iznāk pretruna... Cēsu alu hallē varēs pārdot, bet bez reklamēšanās iespējām. Skaidrs, ka ''''Aldaris'''' nav apmierināts, bet mēs pie halles celsim lielu telti visiem hokeja faniem, kur pārdosim ''''Aldara'''' alu.
– Vai noteikumi paredz, cik tālu no halles es drīkstu tirgot savu, piemēram, Piebalgas alu?
– Nē, paredzēts ir tikai tas, kādu alu drīkst tirgot hallē.
– Tagad mēs varam rakstīt, ka satikām Lipmana kungu optimisma pilnu!
– Jā. Tagad naktīs guļu mierīgi, bet bija laiks, kad ilgāk par stundu divām negulēju, dienā staigāju apkārt kā piedzēries.
– Kad runājāmies iepriekšējo reizi, teicāt, ka Latvija varēšot pretendēt uz 2011. gada pasaules čempionātu?
– Jā, tādas domas ir, bet tad mums šis čempionāts jāsarīko uz tip top. Tad jautājumu nebūs. Zviedri un somi visu laiku cīnās, lai spēlētu pie viņiem, jo pasaules čempionāts taču ienes naudu.
– Jūs vienmēr esat bijis optimists, bet vai tagad skaidri zināt, ka 2006. gadā pasaules čempionāts Rīgā būs?
– Tad es ar jums tik ilgi nerunātu! Tagad neviens nešaubās, ka būs. IIHF spice mūs pat paslavēja, jo Rīgā lielās halles darbos esot vairāk padarīts nekā Turīnā, kur olimpiādei jābūt jau februārī. Daudz sliktāk bija, kad neviens neticēja šim čempionātam. Bija pat lieli vīri, kas deva tikai piecus procentus, ka čempionāts Latvijā būs.