Helsinki – pasaules atlētu pilsēta (1)

X pasaules meistarsacīkstes, ko somi apzīmēja vienkārši ar MM. ir jau vēsturē.

Medaļu lauvas tiesu savāca amerikāņi. Par to nav jābrīnās – katrā no tūkstošiem augstākāko mācību iestāžu sports un fiziskā kultūra ir augstā cieņā un daudzi bezmaksas studijas augstā līmenī izkārto, aizstāvot savu mācību iestāžu krāsas regulārajās studentu meistarsacīkstēs, kuru kalendārs ir tikpat dzelžains kā astronomiskais kalendārs.

Nemaz nevar iedomāties augstas klases sportu ārpus mācību iestādēm. Galu galā pie medaļām tika 38 valstu pārstāvji. Šajā sarakstā Igaunija ir 13. vietā un Lietuva dala sešpadsmito. Ventspilnieka Daiņa Kūlas izcīnītā bronzas medaļa šķēpmešanā pirmajās pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos 1983. gadā joprojām ir vienīgā Latvijā.

Helsinkos ne vētra, ne lietusgāzes neko nepadarīja somu milzīgajam entuziasmam, un skatītāju tūkstoši bija stadionā pat kvalifikācijas sacensību laikā. Jau pašā sākumā uzvarētājus, kas cīnījās, startējot invalīdu ratos, apbalvoja Somijas valsts prezidente Tarja Halonena. Vēlāk apbalvošanas ceremonijās piedalījās arī valsts ministru prezidents Mati Vanhanens.

Skatītāji tā iepazina gandrīz visus Somijas ministrus, izcilas personības, arī tos, kas vada tādus ražošanas milžus kā "Sonera" un "Nokia". No visas pasaules somi bija aicinājuši ciemos bijušo dienu savus un pasaules sporta varoņus. Mēs redzējām leģendāros atlētus Lasi Virenu, Sebastianu Ko, Irenu Ševinsku, Alberto Huantorēnu, Helenu Fibingerovu, Sergeju Bubku, Tīnu Tillaku, Arti Brigari un citus, kuru vārdi ierakstīti vēsturē.

Galu galā par "Eurosport" tālrādes komentētāju darbojās Heike Drekslere, kas uzvarēja ne tikai 1983. gadā Helsinkos, bet arī olimpiskajās spēlēs. Visbeidzot Heikei Drekslerei, kurai piešķirts IAAF vēstnieces nosaukums, un leģendārajam namībietim Frenkam Frederikam svinīgi pasniedza Tīrās spēles apbalvojumu. To viņi saņēma no Tīrās spēles komitejas prezidenta Jēno Kamuti un no Lamina Daika rokām. Deviņas dienas Helsinku Olimpiskajā stadionā ritēja izcilu personību parāde. Par tām mēs vēl daudz dzirdēsim.

Svētdien kā pērkons no skaidrām debesīm nogranda pasaules rekords šķēpmešanā sievietēm. Vērojot kubietes Osleidisas Menedezas metienu, prātā iešāvās Monreālas olimpiskajās spēlēs redzētais Mikloša Nemeta pasaules rekords. Abas reizes metiens trāpīja šķēpā tik precīzi, ka tas rotēdams, bez mazākām šķērseniskām vibrācijām, lidoja un lidoja. Vēlāk gan Valentins Mazzālītis man teiks, ka kubiete pilnībā neizmantoja kāju kustību, kas līdzīgi katapultai metienam piešķirtu vēl lielāku spēku.

Tūdaļ kubietes pasaules rekordam, kas tagad ir 71,70, pievienojās vācietes Kristīnas Obergfēlas Eiropas rekords – 70,03 un vēlāk arī Kristīnes Šverinas Dānijas rekords – 63,43. Vāciete Štefija Nerusa tika pie bronzas – 65,96. Augstlēkšanā septiņi atlēti veica it kā pieticīgo 2,29 augstumu. Tikai Jurijam Krimarenko no Ukrainas trešajā mēģinājumā izdevās tikt pāri 2,32 un viņš sev un visiem par pārsteigumu kļuva par uzvarētāju.

Liels paldies Latvijas tālrādei un "Eurosportam", kuri visas šīs sporta svētku dienas ļāva tuvplānā redzēt varonību, dramatiskus notikumus un gribasspēka izpausmes. Redzējām arī, kā viens otrs atlēts šajā pasaules forumā apjuka un nebija sagatavots. Pasakainas sasprindzinātas cīņas ainas, sekojošu neviltotu draudzību un solidaritāti demonstrēja daudzcīņnieki.

Patīkami, ka milzīgo sarīkojumu tik ārkārtīgi precīzi un neuzkrītoši apkalpoja brīvprātīgo tūkstoši. Latviešiem daudz kas jāmācās no somiem. Arī kā mīlēt un cienīt visdabīgāko sporta veidu, kas sastāv no skriešanas, lēkšanas un mešanas.