Ģēnijs uz riteņiem: Ārmstronga ēras gals (4)

Vino palielina cenu

Pēdējais "Tour de France" posms pēdējos gados parasti iesākas ar šampanieti plastmasas glāzē Ārmstronga rokās un noslēdzas ar sprinteru iztrakošanos finišā. Kopvērtējuma "lielie vaļi" tad jau parasti savas lietas ir nokārtojuši un mierīgi aizripina līdz finišam.

Tomēr šis gads bija izņēmums, jo pēdējo vārdu vēl nebija teicis "T-Mobile" Kazahstānas riteņbraucējs Aleksandrs Vinokurovs. Pēc trešās vietas braucienā ar atsevišķu startu, viņš kopvērtējumā bija pakāpies uz sesto pozīciju un acīmredzami bija nolēmis iet līdz galam.

Pusotru kilometru pirms finiša Vinokurovs veica izšķirošo izrāvienu no peletona, un viņa "lidojumam" spēja sekot vienīgi austrālietis Breds Makgī (France de Jeux).

Finiša spurtā Vinokurovs bez problēmam tika galā ar Makgī un izcīnīja savu otro uzvaru šīgada "Tour de France" posmos, bet pateicoties finišā izcīnītajām bonifikācijas sekundēm, kopvērtējumā pakāpās uz piekto vietu - par 20 sekundēm apsteidzot amerikāni Levi Leiphaimeru (Gerolsteiner).

Vēl dažus posmus pirms tūres noslēguma Vino paziņoja, ka nākamgad vairs nestartēs "T-Mobile" komandā, jo tur viss komandas darbs tiek pakārtots tās kapteinim Janam Ulriham. Arī Vinokurovs sapnis ir pacīnīties par uzvaru "Tour de France" kopvērtējumā, tomēr pēc šīsdienas "zīmēšanās" finišā viņa ambīcijas gribas apšaubīt - īstie čempioni Elizejas laukos parasti iebrauc klusi un nemanāmi...

Septiņi gadi Francijā

Septiņi gadi valdīšanas - no spožām uzvarām smagos kalnu etapos līdz pārliecinošam snieguma braucienos ar atsevišķu startu. Spēcīga personība, izcils taktiķis, kam apkārt visus šos gadus ir bijusi monolīta un spēcīga komanda.

Dzelzs cilvēks, cilvēks-robots, "cilvēkēdājs" utt. Kādus tik apzīmējumus, iesaukas un epitetus ar savām pārcilvēciskajām spējām vienā no pasaules grūtākajiem cilvēka izturības pārbaudījumiem, par kādu tiek uzskatīts "Tour de France", karjeras laikā nav izpelnījies Ārmstrongs (Motorola, USA Postal Service, Discovery Channel).

Tomēr no svētdienas pievakares tā jau ir pagātne - leģenda, kas savu varenības ēnu pārliekusi pat tādām tūres pamatvērtībām kā tās pieckārtējie uzvarētāji - Migels Indurains, Bernārs Ino, Edijs Merkss un Žaks Anketils.

Vieta uz zirga atkal ir brīva. Ārmstrongs aiziet kā solījis un visticamāk savu lēmumu par karjeras beigšanu nemainīs. Visu, ko vien cilvēks ir spējīgs pierādīt, startējot augstākā līmeņa sacensībās, viņš jau ir pierādījis. Vēl vairāk - ar savu piemēru, atgriežoties sportā pēc grūtas cīņas ar audzēju, Ārmstrongs ir veicinājis gan riteņbraukšanas, gan kopumā sporta popularitātes pieaugumu.

Būs daudz tādu, kas gribēs viņam līdzināties, un, ja pat tuvākajā laikā pie riteņbraukšanas debesīm iemirdzēsies jaunas zvaigznes, būs jāpaiet ilgam laikam, lai tās pietuvotos amerikāņa iekarotajiem "himalajiem". Un pat, ja kādam izdosies atkārtot uzvaru skaitu, atkārtot pašu Ārmstrongs nebūs lemts nevienam.

Daudziem, it īpaši Francijā, viņš bija kā kauls rīklē, un it īpaši tad, kad uzvaru skaita ziņā bija nostājies līdzās pieckārtējiem tūres uzvarētājiem, tajā skaitā francūžiem Ino un Anketilam. Visiem veidiem, dažādiem ceļiem un metodēm, Ārmstronga pretinieki un nelabvēļi centās atrast kaut niecīgāko plaisu viņa perfektajā bruņu sistēmā.

Galu galā tas neizdevās ne sacensību trasē, ne ar dopinga apkarotāju viltīgi izliktajiem slazdiem.

Tikmēr Ārmstrongs savu uzticamo kalpu (komandas) uzraudzīts, nesatricināmi soļoja pretim mērķim un kļuva par visu laiku uzvarām bagātāko "Tour de France" uzvarētāju. Tagad vēl viens triumfs uz atvadām...

Ulrihs: ar uzvaru pensijā?

Apbalvošanas ceremonijā Ārmstrongs paskatījās uz līdzās stāvošo Janu Ulrihu un Ivano Baso, un atzina, ka tie ir viņa galvenie mantinieki uz vietu "Tour de France" karaļa tronī.

Varenā teksasieša pārsvars šogad bija nemazāk pārliecinošs kā pirms gada - par četrām minūtēm un 40 sekundēm viņš apsteidza Ivanu Baso (CSC) un vairāk nekā par sešām minūtēm - savu ilggadējo, un, kā viņš atzina - visīpašāko no visiem pretiniekiem - Janu Ulrihu (T-Mobile).

Ulriham - vājš mierinājums, jo pārspēt Ārmstrongu viņam tā arī nebūs lemts. Savu pirmo uzvaru viņš izcīnīja 1997. gadā, kad Ārmstrongs cīnījās ar vēzi. Runā, ka līdzīgi kā amerikānis, arī Ulrihs pēc gada punktu savai karjerai grasās pielikt ar uzvaru "Tour de France".

Viegli viņam nebūs, jo pēc Ārmstronga došanās "pensijā", netrūkst dzeltenā krekliņa tīkotāju, un bez Baso (att.) kā reālākos Ulriha konkurentus var minēt veselu rindu - spāņus Fransisko Mansebo, Oskaru Pereiro un Aleksandro Valverdi, amerikāņus Levi Leiphaimeru un Floidu Lendisu, kā arī Ārmstronga komandas biedru ukraini Jaroslavu Popoviču.

Dānis, spānis un citi prinči

Ilgu laiku turējies otrajā un trešajā vietā kopvērtējumā, pēc brauciena ar atsevišķu startu no pjedestāla tika nostumts dānis Mikaels Rasmusens (Rabobank), tomēr savu galveno uzdevumu viņš izpildīja un kļuva par tūres kalnu karali par 30 punktiem apsteidzot spāni Pereiro (Phonak).

Pēdējais kā kompensāciju ieguva sacensību agresīvākā (aktīvākā) braucēja titulu.

Labākais sprinteris - šogad norvēģis Tors Hushovds (Credit Agricole - att.), kurš par 12 punktiem apsteidza austrālieti Stjuartu O''Greidiju (Cofidis), bet nez kā viss beigtos, ja savainojuma dēļ priekšlaicīgi no sacensībām nebūtu izstājies beļģis Toms Būnens (Quick Step).

Labākā jaunā braucēja (līdz 25 gadu vecumam) balvu ieguva Popovičs (Discovery Channel), kurš par deviņām minūtēm apsteidza jauno Kazahstānas talantu Andreju Kasečkinu (Credit Agricole).

Visbeidzot par labāko "Tour de France" komandu beigu beigās tomēr kļuva "T-Mobile", kas par 14 minūtēm un 57 sekundēm apsteidza "Discovery Channel".

Ar to arī Lensa Ārmstronga ēra "Tour de France" velobraucienā ir beigusies. Paldies, varenais!