Fāzels nešaubās par 2006. gadu (10)

Kad pagājušajā nedēļā Rīgā notika 2006. gada pasaules čempionāta hokejā izloze, viens no tās uzraugiem bija Starptautiskās hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels. Izmantojot izdevību, Neatkarīgā satikās ar augsto viesi un intervijā ar viņu vēlējās kliedēt pēdējās šaubas par to, vai nākamgad Rīgā tik tiešām notiks šis nu jau piecus gadus auklētais čempionāts. Fāzels ir vairāk nekā pārliecināts, ka Rīgā čempionāts tikšot sarīkots visaugstākajā līmenī.

– Kādu vērtējumu IIHF var sniegt par 2005. gada pasaules čempionātu?

– Uzskatu, ka no sportiskā viedokļa šis bija viens no interesantākajiem čempionātiem beidzamo gadu laikā, varbūt pat visu laiku labākais. Organizatoriskajā ziņā bija savas problēmas, taču no tām centāmies gūt kādu labumu. Pieļautās kļūdas Austrijā ļāva saskatīt trūkumus mūsu pašu organizācijas sistēmā, kas nespēja prognozēt šādu notikumu norisi. Pārliecinājāmies, ka ir nepieciešams stingrāk kontrolēt čempionāta rīkošanas procesu, lai vēlāk nebūtu jāpārdzīvo par nepilnībām. Kad stājos IIHF prezidenta amatā 1994. gadā, mūsu darbinieku resursi bija krietni mazāki, tāpēc bija ievērojami grūtāk kontrolēt čempionātu rīkošanas procesu. Tagad šajā jomā nodarbināti gandrīz divdesmit cilvēku, un varu priecāties par ikvienu no viņiem, kurš nolēmis iesaistīties IIHF. Bez viņu palīdzības nekas nenotiktu. Vīnē un Insbrukā problēmas radīja sagatavošanās procesā pieļautās kļūdas, un to fiksēšana dod mums iespēju tās novērst nākotnē, veicot dažas izmaiņas pašu struktūrvienībās un to darbībā. Protams, nevaru solīt, ka nekas tāds neatkārtosies, taču darīsim visu iespējamo, lai šāda tipa kļūdas vairs netiktu atkārtotas. Turklāt nevar teikt, ka viss bija slikti, jo austrieši tomēr savu darbu paveica. Drošība, kas mūsdienu pasaulē ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, bija ļoti augstā līmenī. Taču tajā pašā laikā cilvēki, kas par to atbildēja – policisti, aģenti, drošības dienestu darbinieki –, netraucēja čempionāta vispārējai norisei.

– Vai jau pret nākamā čempionāta organizatori – Latviju – tiks vērstas lielākas kontroles akcijas?

– Jau tagad iesaistīti vairāki cilvēki, kuri regulāri brauc uz Rīgu, lai vērotu, kā rit organizatoriskie darbi. Lielākoties tie ir zviedri, kuriem ir plaša pieredze pasaules čempionātu rīkošanā, piemēram, Bo Tovlands. Viņš bijis viens no galvenajiem rīkotājiem četrās meistarsacīkstēs Zviedrijā. Varētu teikt, ka tieši organizatoriskajā jomā viņš ir viens no zinošākajiem cilvēkiem pasaulē. Īsts profesionālis, kurš zina, ko un kā darīt. Turklāt arī Jans Oke Edvinsons regulāri brauc uz Rīgu. Tie būs cilvēki, kuri varēs klātienē kontrolēt. Taču esmu pārliecināts, ka Rīgā būs mazāk problēmu. Latvijā ir daudz tādu, kuri ir patiesi hokeja entuziasti. Ikviens no viņiem apzinās, ka čempionāta uzņemšana savās mājās ļauj uz divām nedēļām kļūt par pasaules hokeja centru. Ja tagad jautāsiet, kur ir Latvija, diezin vai daudzi varēs atbildēt. Taču, atbraucot uz meistarsacīkstēm, būs citādi. Tieši čempionāts ļaus parādīt citiem – hei, mēs esam šeit, te ir Latvija, te ir Rīga, Baltijas jūras krastā.

– Vai Latvijā būs labāk organizēts čempionāts nekā šogad Austrijā?

– Tas nebūs grūti... [Smejas.] Austrijā tika pieļautas vairākas rupjas kļūdas, tomēr nebūtu īsti pareizi tikai kritizēt austriešus. Viņi centās, dažubrīd, iespējams, pārāk daudz, tajā pašā laikā sagādājot sev problēmas ar pašu disciplīnu. Taču ir kāda ļoti liela atšķirība starp jums un Austriju – Latvijā čempionāts notiks pirmoreiz. Tas būs vēsturisks, valstiski svarīgs notikums, ņemot vērā, ka hokejs jūsu valstī tiek ļoti augstu vērtēts. Tie būs Latvijas svētki.

– Zināms, ka NHL komisārs Garijs Betmens bija ieradies Vīnē, lai pārrunātu nākotnes plānus.

– Viņš bija Vīnē, un mums bija pārrunas. Taču pagaidām IIHF var tikai sēdēt un no malas vērot, kas notiek NHL ar sadarbības līgumu. Mēs nevaram šos procesus ne ietekmēt, ne kontrolēt, bet gan tikai būt novērotāji. Kad tiks panākta vienošanās ar spēlētājiem, mēs varēsim sākt sarunas par turpmāko nākotni. Protams, mums galvenais ir panākt, lai Turīnas olimpiskajās spēlēs profesionāļi varētu piedalīties, un tas būs galvenais, ko risināsim pēc līguma parakstīšanas. Protams, esam ieinteresēti, lai NHL spēlētāji varētu dabūt šo divu nedēļu pauzi un doties uz Turīnas olimpiskajām spēlēm. Tajā pašā laikā esmu pārliecināts, ka olimpiskais turnīrs būs izdevies arī tad, ja labākie būs aizņemti savos klubos NHL. Krievija, Zviedrija, Čehija – šīs valstis tiek uzskatītas par favorītiem, taču spēki izlīdzinātos, jo viņiem nebūtu daudzu labāko spēlētāju. Kas zina – varbūt tāda situācija nāktu par labu Latvijai, kas Turīnā varētu pacīnīties par medaļām.

– Kāpēc joprojām pastāv uzskats, ka vislabāk čempionātus māk sarīkot zviedri un somi, bet citi ir klasi zemāki turnīri?

– Tās ir hokeja lielvalstis, un tas ir jūtams jau kopš brīža, kad ierodies. Zviedrijai un Somijai vēl varētu pieskaitīt Krieviju, jo arī tā labi sarīkoja čempionātu. Vienkārši viņi zina, kas jādara un kas nepieciešams hokejistiem un čempionātam. Viņiem nav jāskaidro, kas hokejistiem jāēd, cik ātrāk pirms spēles jāierodas, kādos apstākļos jādzīvo un tā tālāk. Viņi to tāpat lieliski zina. Citādi ir valstīs, kurās hokejs nav nemaz tik populārs. Tur rodas problēmas, jo viss jāsāk no nulles. Latvijā hokejs ir viens no populārākajiem sporta veidiem, tāpēc jūs esat tuvāk Zviedrijai, Somijai un Krievijai, nevis tai pašai Austrijai. Esmu pārliecināts, ka šeit cilvēki strādās kaut vai 24 stundas diennaktī, lai tikai visu paveiktu godam.

– Kas Latvijai jāizdara, lai 2006. gads būtu pirmais, bet ne pēdējais, kad šeit notiks pasaules čempionāts?

– Jānoorganizē tāds turnīrs, lai pēc tam varētu teikt, ka tas bija visu laiku labākais. Vai ar to pietiks? Protams. Galvenais jau tas, ka visi ir apmierināti – gan spēlētāji, gan līdzjutēji, gan viesi un ikviens, kurš jebkādā veidā būs saistīts ar šo pasākumu. Taču jārēķinās, ka pasaules čempionāta organizēšanu uzticam daudzām valstīm, tāpēc nākamais nebūs ne pēc gada, ne diviem. Tiek ievērots noteikts apļa princips, piešķirot rīkotāju tiesības. Tomēr uzskatu, ka Latvijai nevajadzētu būt problēmām tikt pie šāda goda vēlreiz. Un īstenībā es vēlētos vēlreiz uzsvērt Kirova Lipmana nopelnus šā čempionāta iegūšanā un organizēšanā. Var jau būt, ka kādam viņš nepatīk, taču man ir vislabākais iespaids un viedoklis par šo cilvēku. Lipmans bija tas, kurš pirmoreiz skaļi un – galvenais – uzstājīgi pateica: "Es vēlos, lai pasaules čempionāts tiktu sarīkots manā valstī – Latvijā." Lipmans bija tas, kurš vēlāk devās uz IIHF kongresu, lai šo ideju aizstāvētu, un viņam tas lieliski izdevās. Viņš pārliecināja, ka tas ir iespējams, un es viņam ticu.

– Kad viņš pārliecināja, ka mūsu valsts var to paveikt?

– Pirmoreiz par to runājām, manuprāt, 1999. gada čempionāta laikā Norvēģijā. Tikpat liela nozīme bija arī līdzjutējiem, kuri bija sevi apliecinājuši. Mums nebūtu vērts rīkot turnīru valstī, kurā būtu jāspēlē tukšām tribīnēm, jo turienes cilvēkus vienkārši neinteresē hokejs. Latvijā ir citādi, jo varam būt droši, ka šejienes cilvēki novērtēs un ies skatīties. Taču Kirovs bija tas, kurš pārliecināja, ka fani un Latvija pelnījuši, lai čempionāts notiktu viņu valstī. Protams, tas bija tikai sākums, un turpinājums bija krietni grūtāks, jo bija reāli jāķeras pie darba, lai visu realizētu. Esmu dzirdējis, ka Latvijā regulāri izskan šaubas, ka viss būs kārtībā, ka halles tiks pabeigtas. Taču esmu optimists, tāpēc arī ticu, ka viss būs kārtībā. Arī latviešiem vajadzētu tā izturēties.

– Visbeidzot – Latvijas fanus joprojām interesē, vai un kā tiks sodīts galvenais tiesnesis Šindlers, kurš mačā pret ASV neieskaitīja divus vārtus un interesantā veidā dalīja noraidījumus. Kāds ir IIHF galīgais lēmums?

– Vai mēs sodām spēlētāju, kurš neiemet tukšos vārtos? Vai sodām vārtsargu, kurš ielaiž ripu? Kā kuro reizi, nezinu. Cilvēki ir tikai cilvēki, un viņi ik pa laikam kļūdās, bet mēs taču par to nevienu nenogalinām! Protams, nepieciešams pieņemt kādus mērus, taču ikvienam var gadīties sliktas dienas, un tiesnesim Šindleram tāda bija, kad Latvija spēlēja pret ASV. Šādas situācijas izanalizējam un lemjam, vai nepieciešams sodīt, un tas arī tika izdarīts. Šindlers ir augstas klases tiesnesis, tāpēc tika pieņemts lēmums, ka viņš nepiedalīsies Latvijas spēlēs, nevis visā turnīrā kopumā. Jā, Latvija varēja uzvarēt, ja tiktu ieskaitīti šie vārti. Taču tiesneša lēmumi ir jāņem vērā, un viss, ko komanda var darīt, ir censties gūt vēl vārtus, lai vienalga uzvarētu. Vai viņš nākamgad varētu būt pasaules čempionātā? Šindlers ir viens no labākajiem tiesnešiem Eiropā, tāpēc viņš varētu nākamgad būt Rīgā. Protams, Latvijas spēles viņš, visticamāk, netiesās.