Kas notiks ar NHL? (21)

Pagājušopiektdien vajadzēja vēlreiz tikties NHL un Spēlētāju asociācijas vadībai, taču jau vairākas dienas pirms tikšanās kļuva zināms, ka tā nenotiks. Kāpēc? Abu pušu pārstāvji apzinājās, ka tiem nav, ko teikt vienam otram, ka viņu rīcībā nav tādu priekšlikumu, lai sarunām būtu jēga. Piekāpties otrai pusei? Līdz tam NHL un Spēlētāju asociācijas vadība laikam nemaz neaizdomājās vai arī nemaz negribēja par to domāt. Nav pirmais lokauts, bet var būt — pēdējais NHL veterāni uzskata, ka pārāk lielā nauda ir vainoja NHL iespējamajā sabrukumā. Neapstrīdēsim, jo vismaz daļa patiesības šajā apgalvojumā ir. Šis lokauts nav pirmais NHL vēsturē, taču noteikti tas ir jau visilgākais, un var izrādīties liktenīgs NHL nākotnei. Hokejs ASV un Kanādā tāpēc jau nepazudīs, taču kādā veidojumā tas izskatīties — to neviens nezina. Tiesa, kamēr nav (kamēr tapa šis žurnāla numurs — varbūt jau ir, tāda iespēja bija visai reāla) oficiāli paziņots par NHL sezonas atcelšanu (runā, ka tāda oficiāla paziņoja var nemaz nebūs — jo tuvāk nāks pavasaris, jo sezona atcelsies pati no sevis, nebūs taču vairs laika spēlēt), tikmēr varbūt nevajadzētu "apbēdīt" pasaules spēcīgāko hokeja līgu. 1976. gadā tika izveidota NHL Spēlētāju asociācija, kas cīnās par hokejistu tiesībām ar klubu saimniekiem un līgas vadību. Pašreizējais NHL SA vadītājs Bobijs Gudenavs savā pašreizējā krēslā iesēdās 1992. gadā, un tieši tā gada pavasarī notika pirmais spēlētāju streiks. Tiesa, tas ilga tikai desmit dienas un beidzās ar NHL komisāra atkāpšanos no amata. Tad par NHL komisāru kļuva Gerijs Betmens, un kopš tā laika viņi ar Gudenavu arī "karo". Viņi var nepiespiestā gaisotnē tērzēt, būt kopā vakariņās un apmainīties ar jautrībām, taču pie sarunu galda abi pārvēršas par nesamierināmiem pretiniekiem. Minētajā 1992. gadā tika parakstīts kopīgais līgums starp NHL vadību un NHL SA. Pēc diviem notika otrais streiks jeb lokauts, kas ilga jau 103 dienas. Toreiz abām pusēm izdevās vienoties (pēc 11 stundu ilgas sarunas pēdējā tikšanās reizē!) par grozījumiem spēlētāju nodokļu sistēmā, algu apmēriem un brīvo aģentu privilēģijām. Gandrīz tieši pirms desmit gadiem — 1995. gada 11. janvārī, kad daudzi jau vairs neticēja, ka NHL čempionāts sāksies, Betmens un Gudenavs tomēr vienojās. Šogad nekas tamlīdzīgs nenotika, un vairs tikai lielākie optimisti cer, ka var notikt. Kad Gudenavs paziņoja, ka spēlētāji gatavi samazināt algas par 24 procentiem (tiesa, jau nākamajā dienā daudzas NHL zvaigznes izteica neizpratni par šādu lēmumu, jo neviens viņām nebija prasījis par tik krasu algu samazināšanu, un tas jau liecina, ka nav vienprātības starp Spēlētāju asociāciju un pašiem hokejistiem), daudzi to uztvēra kā platu soli pretī sezonas sākšanai. Daudzi pat bija pārliecināti, ka tagad nu gan NHL čempionāts ir glābts. Naivie… Cerības nomira tajā brīdī, kad Kanādas televīzijai kaut kādā veidā bija izdevies dabūt Betmena vietnieka Bila Deilija vēstuli jeb rakstisku vērtējumu Gudenava priekšlikumiem — proti, Deilijs tos bija burtiski iznīcinājis! Vēl vairāk — Deilijs pat savā vēstulē izteica iespēju, ka tas ir tikai reklāmas triks, lai saliedētu spēlētājus un pārvilinātu viņu pusē sabiedrisko domu (hokeja sabiedrība ASV un Kanādā ir sadalījusies divās daļās — vieni visā vaino klubu īpašniekus un NHL vadību, citi savukārt uzskata, ka hokejisti vairs nejūt mēru, prasīdami arvien lielākas algas), nevis lai patiešām atrisinātu problēmu. Skaidrs, ka pēc šādas vēstules nokļūšanas atklātībā izredzes uz veiksmīgām sarunām samazinājās līdz nullei. Tā arī notika — Betmens noraidīja NHL SA priekšlikumu. Var saprast Betmenu, jo pašreiz trīs ceturtdaļas no ienākumiem nonāk spēlētāju kabatās, un diezin vai, piemēram, kādas firmas vai korporācija spētu izdzīvot, ja tik liela daļa no peļņas nonāktu darbinieku rīcībā. Tieši šā iemesla dēļ vairāki NHL klubi nonāca bankrota priekšā, pat slavenākais un populārākais Montreal Canadiens nokļuva parādu bedres malā. Taču var saprast arī spēlētājus — kāpēc spēlētājiem vajadzētu atbildēt par NHL vadības kļūdām? Varētu pasmieties, ja vien tas nebūtu tik skumji — Betmens un Gudenavs cīnās būtībā par diviem procentiem… Betmena piedāvātie algu griesti samazinātu ienākumu procentu, kas nonāk hokejistiem, līdz 54, bet Gudenava priekšlikums — līdz 56 procentiem. Neviens netic, ka šie divi procenti ir strīda ābols. Tā ir principa lieta, kurā neviena puse negrib piekāpties. Kas būs tālāk? NHL izzušana nav izdevīga nevienam ne ASV, ne Kanādā — ne pašiem spēlētājiem, ne arodbiedrībām (kādi ienākumi!), ne klubu īpašniekiem (ja vairs nebūs NHL, tad vairāki klubi pilnīgi droši pazudīs), ne līdzjutējiem, kas uz zemāku līgu spēlēm nāk ar plakātiem "Bring back our game!" ("Atdodiet mūsu spēli!"). Izdevīga tā varbūt ir Eiropai, jo jau pašreiz šeit — īpaši Krievijas hokeja superlīgā — spēlē daudzas NHL zvaigznes vai vienkārši labi hokejisti (pavisam Eiropā pašreiz spēlē aptuveni 300 hokejistu no NHL, turklāt daudziem ir līgumi ar klubiem līdz sezonas beigām un neatkarīgi no tā, kad beigsies NHL lokauts). Viens no tiem spēlē arī Latvijā — "dzelzs vīrs" (spēlētājs, kurš no pašreizējiem NHL hokejistiem ir aizvadījis visvairāk spēļu pēc kārtas) Kārlis Skrastiņš HK "Rīga "2000" rindās. Kaut gan diezin vai Eiropā ilgi gribēs maksāt hokejistiem tik lielas summas, kuras tiem maksā tagad, izmantojot situāciju NHL. Daudzi beigs karjeru, daudzi talantīgi spēlētāji nekad tā arī nenokļūs NHL un nevarēs sevi tik augstā līmenī apliecināt, daudzi dosies uz zemākajām līgām (pirmām kārtām — uz AHL, kuras līmenis tādā gadījumā krietni celsies) vai uz Eiropu. Ja NHL pazudīs, tad agri vai vēlu taps jauna līga (jau bija runas par WHA atdzimšanu, tika sperti pat pirmie soļi, lai tā notiktu, taču šāds variants neliekas nopietns), taču — kāda tā būs, — nezina neviens. Katrā ziņā — Ziemeļamerikas hokejs pašreiz atrodas lielu un vēl nebijušu pārmaiņu priekšā. Tās skars arī Latvijas hokeju. Ko darīs Kārlis Skrastiņš un Sandis Ozoliņš? Ja šī sezona nenotiks, tad, visticamāk, spēlētāja karjera beigsies Artūram Irbem (vismaz tik augstā līmenī), bet mūsu jaunie talantīgie hokejisti, kas bija iekļuvuši NHL draftā un kuriem bija izredzes jau tuvākajās sezonās tikt pie spēlēšanas NHL, būs spiesti meklēt citus karjeras turpināšanas ceļus vai arī palikt zemākajās Ziemeļamerikas hokeja līgās. Dzīve varbūt nekļūs sliktāka, taču tā noteikti kļūs savādāka… Visbiežāk tiek minēti divi iespējamie notikumu attīstības varianti. Pirmais: notiks vēl vairākas Betmena un Gudenava tikšanās, un pat ja šo sezonu neizdosies glābt (izredžu ir maz), tad nākamsezon Ziemeļamerikā atkal būs lielais hokejs. Otrais: nekādas sarunas vairs nenotiks, klubi sāks vākt spēlētājus, kas nav NHL SA biedri, tas savukārt radīs jaunu hokejistu aizplūšanas vilni no Eiropas klubiem (īpaši jau no tām valstīm, kuru hokejā neapgrozās liela nauda). Kā būs patiesībā — to nezina neviens. Un var gadīties, ka kopš pagājušās nedēļas beigām NHL vēsturē jau ir noticis kāds svarīgs pavērsies.