Valdība atbalsta mazās hokeja halles izveidošanu "Skonto" kompleksā

No Valsts īpašuma privatizācijas fonda hokeja čempionāta organizēšanai iecerēts atvēlēt 1,21 miljonu latu, bet vēl 2,5 miljonus latu no privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem valsts pārskaitīšot Rīgas pašvaldībai, lai arī tā varētu piedalīties mazās hokeja halles projekta īstenošanā. SIA "Stadions" pārstāvis Guntars Indriksons žurnālistiem sacīja, ka pagaidām uzņēmums vēl vērtēs, kā mazās halles projektu īstenot, ņemot vērā, ka valdība tam nolēmusi novirzīt mazāku summu nekā iepriekš prasītos 4,4 miljonus latu. Aģentūrai LETA Indriksons sacīja, ka par valsts piešķirto finansējumu pie "Skonto" halles gar Melngaiļa ielu tiks izbūvēti trīs stāvi, kuros atradīsies gan stāvvietas, gan darba telpas žurnālistiem, kafejnīcas, statistikas telpas. Zem "Skonto" stadiona gar Hanzas ielu tiks izveidotas paplašinātas ģērbtuves hokejistiem, kā arī uzlabotas esošās ģērbtuves. Savukārt gar Strēlnieku ielu iecerēts izbūvēt papildu ēku tualetēm, kā arī tiks paplašināts stadiona pirmais stāvs, lai nodrošinātu telpas dopinga kontrolei un tiesnešiem. Par valsts atvēlētajiem līdzekļiem tiks iegādāts arī nepieciešamais aprīkojums. Savukārt ledus arēna spēlēm tiks iznomāta, tā būs mobila un to uzstādīs "Skonto" hallē čempionāta norises laikā. Šodien valdības sēdē, diskutējot par to, vai mazo hokeja halli būvēt Rīgā vai Liepājā, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (LPP) uzsvēra, ka valdībai vairs nav laika plašām diskusijām, jo Latvijas Hokeja federācijai (LHF) jau rīt, 25.augustā, Cīrihē ir jātiekas ar Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) pārstāvjiem, lai informētu par Latvijas pozīciju. Šlesers aicināja nesaistīt čempionātam nepieciešamās mazās halles jautājumu ar reģionālo attīstību. Šlesers uzsvēra, ka, runājot par mazās halles būvniecības izvēli, svarīgi ir divi jautājumi - cik projekts izmaksās un kā to vērtē IIHF. Vēl vakar premjera biedrs esot guvis apstiprinājumu, ka IIHF atbalsta mazās halles būvniecību Rīgā. Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP), tiekoties ar Ministru prezidentu Induli Emsi (ZZS), esot apliecinājis, ka Rīga ir gatava darīt visu iespējamo, lai projektu realizētu, tomēr pilsētas līdzekļi esot ierobežoti. Šlesers gan norādīja, ka Rīgā būs nepieciešams ieguldīt vēl papildu investīcijas, lai izveidotu nepieciešamo infrastruktūru, tai skaitā attīstītas viesnīcas. Hokeja čempionāta rīkošanas izpilddirekcijas vadītājs Guntis Ulmanis norādīja, ka šobrīd jautājums ir nonācis līdz konkrētai robežai, kad ir tikai divi varianti - būt vai nebūt. Pēc Ulmaņa teiktā, šobrīd valdībai ir lieliska izdevība pielikt lietai punktu un pieņemt izšķirīgu lēmumu, pēc kura visas šaubas par čempionāta norisi Rīgā tiek atstātas aiz durvīm. Ulmanis uzskata, ka tādu pasākumu kā pasaules hokeja čempionāts nebūtu jāuztic "kādai no reģionu pilsētiņām". Jau rīt LHF vadītājs Kirovs Lipmans un čempionāta izpilddirekcijas vadītājs plāno doties uz Cīrihi, lai par valdības pieņemto lēmumu paziņotu IIHF. Tāpat ir paredzētas tikšanās ar vairākām starptautiskām kompānijām, kurām IIHF ir pārdevusi mārketinga tiesības uz čempionātu. Savukārt pēc desmit dienām Rīgā ieradīsies televīzijas kompānija, kura savukārt ir iegādājusies visas čempionāta Rīgā pārraidīšanas tiesības. Liepājas mērs Uldis Sesks, aicinot valdību atbalstīt mazās halles būvniecību Liepājā, sacīja, ka valstij vajadzētu domāt par stabilu atbalstu sportam, pretējā gadījumā Latvija nevarēs sasniegt augsta mēroga rezultātus futbolā, hokejā un basketbolā, jo sportistiem reģionos nav iespēju trenēties. Sesks žurnālistiem atzina, ka uz valdības sēdi ir nācis ar cerībām, ka tiks atbalstīts reģionāls projekts. Arī pēc valdības lēmuma Liepājas mērs cer uz Izglītības un zinātnes ministriju, ka tā izstrādās priekšlikumus multifunkcionālu haļļu attīstībai Latvijas reģionos. Par Liepājas pilsētas iesniegto projektu iestājās arī reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Andrejs Radzevičs, norādot, ka tādiem pasākumiem kā pasaules hokeja čempionātam nebūtu jānotiek tikai Rīgā, bet arī reģionos, jo tādējādi tiktu veicināta to attīstība, kā arī sporta un kultūras dzīve ārpus galvaspilsētas. Jau ziņots, ka valdības darba grupa čempionāta organizēšanai Ministru kabinetā bija iesniegusi gan Liepājas, gan "Skonto" halles prezentētos mazās halles būvniecības projektus. "Skonto" halles transformēšanas plusi, pēc darba grupas domām, ir IIHF atbalsts Rīgai, atbilstoša infrastruktūra un mazāki organizatoriskie izdevumi. Kā galvenie "Skonto" mīnusi norādīti lielāki valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izdevumi, neskaidrības ar nekustamā īpašuma statusu - tas ieķīlāts AS "Parex banka", kā arī neskaidrības par finanšu ieguldījumu statusu pēc hokeja čempionāta. Savukārt kā Liepājas reģionālās multifunkcionālās halles projekta pluss minēts tas, ka tiek nodrošināta Latvijas reģionu attīstība un ka nepieciešams mazāks valsts atbalsts. Kā projekta mīnusi tiek minēti nepietiekami attīstīta infrastruktūra un lielāki organizatoriskie izdevumi. Halles atrašanos citā pilsētā, izņemot Rīgu, neatbalstot arī IIHF. LETA jau ziņoja, ka Liepājas pilsēta iecerējusi uzbūvēt multifunkcionālu kompleksu, kas būtu izmantojams ne tikai hokeja čempionāta rīkošanai, bet arī citiem sporta un kultūras pasākumiem - basketbolam, tenisam un koncertiem. Halles aptuvenās izmaksas tiek lēstas 6,5 miljonu latu apmērā atkarībā no skatītāju vietu daudzuma. 2,8 miljoni varētu būt nepieciešami no valsts, 1,6 miljonus piešķirtu pašvaldība, 1,1 miljonu latu garantē uzņēmums "Līvu alus", kas līdz šim aktīvi atbalstījis sporta attīstību Liepājā, bet pārējais finansējums tiktu iegūts no halles nosaukuma pārdošanas un reklāmas. IIHF jūlija sākumā paziņoja, ka čempionātam nepieciešamā otrā halle atradīsies Rīgā, kur jau esošajā "Skonto" kompleksā tiks izveidota hokeja arēna ar 6000 skatītāju vietām.