Hokeja halles projekta īstenotājas "Multihalles" akcionāru atrastie potenciālie investori no Turcijas Rīgā ieradīsies jau trešdien, tomēr "Multihalles" akcionārs un "Skonto" grupas vadītājs Guntis Indriksons aģentūrai BNS pagaidām nevēlējās sniegt sīkāku informāciju par šiem iespējamajiem investoriem.
Pēc Indriksona domām, lai varētu uzbūvēt daudzfunkcionālo halli un 2006.gada pasaules hokeja čempionāts Latvijā notiktu "bez ambīcijām, draudzīgi un saskaņoti", jāsadarbojas "Multihallei", Rīgas domei, valdībai, kā arī piecām būvfirmām, kas Rīgas domei otrdien iesniedza savu priekšlikumu halles būvniecībai, un investoriem. Otrdien Rīgas domei halles būvniecības priekšlikumu iesniedza "Kalnozols celtniecība", LEC, "Re&Re", "RBS Skals" un "Skonto būve", solot investēt projekta realizācijā savus un aizņemtos līdzekļus. "Es domāju, ka arī viņiem būs vieglāk, ja būs kāds cits spēcīgs investors klāt. Viena lieta ir uzbūvēt halli, otra lieta - atgūt šos līdzekļus," sacīja Indriksons, piebilstot, ka nav svarīgi, vai šie investori ir "vācieši, franči vai turki". Viņš teica, ka ir svarīgi, lai "Multihalle" no savas puses gatavotu halles projektu un strādātu ar celtniecības kompānijām un investoriem. Savukārt pilsētai nepieciešams tikt skaidrībā par finansējuma piešķiršanu hallei nepieciešamo inženierkomunikāciju izveidei, kā arī jāapstiprina detālplānojums iznomātajai teritorijai, lai būtu lielāka skaidrība sarunās ar investoru par iespējamajiem apkārtējās zemes izmantošanas variantiem. Indriksons klāstīja - ekspertu veiktās aplēses liecina, ka, ņemot vērā Latvijas mērogu, sporta un kultūras pasākumu rīkošanas intensitāti un iedzīvotāju maksātspēju, investīcijas šāda veida hallē varētu radīt 10 līdz 12 miljonus ASV dolāru lielus zaudējumus. Tāpēc investoriem ir jāredz iespēja, kā viņi šīs investīcijas varētu atgūt, apbūvējot apkārtējo teritoriju, stāstīja uzņēmējs. "Multihalles" akcionārs arī pavēstīja, ka runas par to, ka halles celtniecības termiņi ir nokavēti, nav pamatotas. Viņš uzsvēra, ka patlaban halles celtniecība nav nokavējusi iepriekš noteiktos termiņus, piebilstot - "ir iespējams bez panikas uzcelt halli 18 mēnešos. Tā ka ir jāstrādā un nav ko celt paniku." Viņš uzskata, ka šāda daudzfunkcionāla halle Rīgai nepieciešama, lai ne tikai sarīkotu pasaules hokeja čempionātu 2006.gadā, bet ieietu pasaules kultūras un sporta apritē. "Ir vajadzīga halle, kur šodien ir ledus, rīt zirgu sacensības, parīt atkal ledus, nevis šķūnis kā Lucavsalā. Ja gribam tikai hokeja čempionātu, tad taisiet vien tādu šķūni, bet tad mēs šeit neredzēsim kaut vai, piemēram, Britniju Spīrsu." Indriksons pauda pārliecību, ka 26 miljoni eiro, kas sākumā tika minēti kā halles projekta realizācijai nepieciešamās investīcijas, nebūs pietiekama summa. Viņš pamatoja, ka ir cēlušās būvmateriālu, tostarp metāla cenas un "vairs nevar iekļauties šajos skaitļos". Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas dome sola jau nākamnedēļ sākt slēgt līgumus ar būvfirmu "Merks" par pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās halles būvniecību, ja pašlaik projekta īstenošanai izraudzītā "Multihalle" šonedēļ neuzrādīs konkrētu līdzekļu avotu halles būvniecības finansēšanai. "Multihalle" līdz šim nav spējusi atrast investoru, kas maksātu par halles būvniecību. Savukārt "Merks", kuru pirms tam "Multihalle" mēģināja piesaistīt kā investoru, no sadarbības atteicies, jo to neapmierina "Multihalles" sagatavotie projekti. Tomēr "Merks" paziņojis, ka projektu varētu īstenot patstāvīgi. "Merks", kas šobrīd tiek uzskatīts par reālāko investoru, jau ir vienojies hokeja halles projektu iegādāties no Somijas projektēšanas biroja "Evata", un tas ir tās pašas halles projekts, ko bija iecerējusi celt "Multihalle", taču tā par šo projektu somiem vēl nebija samaksājusi. Šo projektu varētu realizēt arī Lucavsalā, kur dome ir iznomājusi zemi "Merks" cita projekta realizācijai. Kā potenciālie halles investori tiek minēti arī jau minētās piecas Latvijas būvfirmas, vācu "Walter Bau", franču "Bouygues" un pārstāvji no Turcijas. "Multihallē" 31% akciju pieder uzņēmējam un Latvijas Basketbola savienības prezidentam Ojāram Kehrim, 29% - Latvijas Hokeja federācijas prezidentam Lipmanam, bet pa 20% - Latvijas Futbola federācijas prezidentam un "Skonto" grupas vadītājam Guntim Indriksonam un "Multihalles" vadītājam Ivaram Kalvišķim.
