Rīgas mērs apšauba Vācijas "Walter Bau" piedāvājumu (6)

Bojārs žurnālistiem ceturtdien norādīja, ka šajā gadījumā plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības fondus, kas halles pabeigšanu laikā padara pavisam neticamu, jo procedūra ES naudas saņemšanai ir ļoti ilga. "Labs piedāvājums, bet diemžēl par vēlu," sacīja Bojārs. Iepriekš ar šo piedāvājumu, kuru aizstāv Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, ticis iepazīstināts arī Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, kas arī to noraidījis kā pārāk novēlotu. Rīgas mērs uzsvēra, ka vienīgais, kā Rīgas dome var piedalīties halles būvniecībā, ir zemesgabala piedāvāšana, kur varētu celt hokeja halli. Vēl būtu iespējams arī kāds atbalsts no valdības puses, taču ne valdība, ne Rīgas dome netaisās sniegt garantijas halles būvniecībai. Arī premjers Indulis Emsis žurnālistiem ceturtdien apliecināja, ka valdība nekādā veidā neiesaistīsies hokeja halles celtniecībā. "Valdība nevar nekādi iesaistīties, jo nav ne būvfirmas, ne investora, ne čempionāta rīkotāja," sacīja Emsis. Viņš uzskata, ka vienīgā palīdzība no valdības puses būtu ātra būvniecības saskaņošana. Bojārs teica, ka pašlaik ir divi iespējamie varianti, kā atrisināt izveidojušos situāciju. Pirmais, viņaprāt, ir "visutopiskākais" - "Multihalle" pārdod kādam investoram, piemēram, "Merks", halles būvniecības projektu par saprātīgu cenu, un tad investors varētu sākt darbu. Savukārt otrs variants paredz pavisam jauna investora piesaisti, kas gan nozīmē, ka ir nepieciešams pirkt kādas jau esošas halles būvniecības projektu, pēc kura tad arī uzceltu halli Rīgā. Viņš pauda viedokli, ja atrastos tiešām reāls investors, tad Starptautisko hokeja federāciju varētu pārliecināt pārcelt halles pabeigšanas termiņu no 2005.gada septembra uz vēlāku laiku. Bojārs kā piemēru minēja hokeja halli Prāgā, kas tika atklāta tikai pagājušajā nedēļā, taču jau nākammēnes tajā notiks pasaules hokeja čempionāts. Vācu kompānija "Walter Bau" pasaules hokeja čempionātam paredzētās hokeja halles celtniecības projekta realizācijai piedāvā izveidot holdinga kompāniju, kurā akcijas piederētu Rīgas pilsētai vai Latvijas valstij, kā arī "Walter Bau" grupā ietilpstošajai operatorkompānijai WPF un, iespējams, citām ieinteresētām kompānijām vai personām. Konsultantkompānijas "Sieg Estate & Development", kuras klients ir "Walter Bau", ģenerāldirektors Manfreds Zīgs (Manfred Sieg) iepriekš aģentūrai BNS stāstīja, ka "Walter Bau" izstrādātais priekšlikums paredz, ka WPF halles būvniecībai dibinātajā kompānijā piederētu 30 līdz 26% akciju, bet valstij vai pilsētai - 70 līdz 74% akciju. Taču Zīgs sacīja, ka iespējams kompānijas dibināšanā arī piesaistīt citus uzņēmumus vai personas, paredzot mazāku valsts vai pilsētas līdzdalību, kas tomēr būtu vēlama, lai halles finansēšanai varētu piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondus vai kādu citu starptautisku organizāciju finansējumu. "Watler Bau" iecere arī paredz halles būvniecības finansēšanā iesaistīt bankas, kas varētu sniegt apmēram pusi no nepieciešamā finansējuma. Zīgs norādīja, ka halles būvniecībai nepieciešamas aptuveni 70 līdz 80 miljonus eiro lielas investīcijas, savukārt priekšlikums uzbūvēt starptautiskiem standartiem atbilstošu halli par 26 miljoniem eiro uzskatāms par nenopietnu. Viņš teica, ka šo holdinga kompāniju varētu izveidot, par pamatu izmantojot "Multihalli", kam dome jau iznomājusi zemi Skanstes ielā halles būvniecībai. Jauno holdinga kompāniju varētu izveidot, piesaistot jaunus akcionārus un mainot "Multihalles" akcionāru struktūru, kurā gan noteikti paliktu Kirovs Lipmans. "Walter Bau" piedāvātā shēma paredz, ka halles operators būtu kompānija, kurā 60 līdz 65% piederētu WPF, 20% Rīgas pilsētai vai valstij, bet 10 līdz 15% kādai citai kompānijai. Šis halles operators savukārt pārskaitītu ieņēmumus no halles izīrēšanas dažādiem pasākumiem holdinga kompānijai, kas šos līdzekļus novirzītu kredītsaistību segšanai. Zīgs norādīja: lai halle darbotos ar peļņu, tai jābūt iznomātai vismaz aptuveni 100 dienas gadā, tāpēc kā būtisku faktoru izcēla to, ka WPF jau ir pieredze haļļu apsaimniekošanā, kā arī nodibināta sadarbība ar starptautiskām dažādu pasākumu rīkotājkompānijām. Līgumus par halles iznomāšanu varētu noslēgt arī ar vietējiem sporta, izklaides un kultūras rīkotājiem un citām kompānijām. Savukārt "Walter Bau" būtu halles celtniecības ģenerāluzņēmējs. Zīgs pauda uzskatu, ka laikus - jau vasaras sakumā - sākot halles celtniecību, to iespējams pabeigt laikā. Saskaņā ar Zīga pausto "Walter Bau" piedāvā uzbūvēt multihunkcionālu, visiem starptautiskajiem standartiem atbilstošu halli, ko varētu izmantot dažādiem sporta un izklaides pasākumiem, kā arī konferencēm, koncertiem u.c. Halle būtu paredzēta vismaz 10,5 tūkstošiem apmeklētāju. Jau vēstīts, ka potenciālais halles investors "Merks" otrdien paziņoja, ka neparakstīs četrpusējo līgumu ar "Multihalli", Latvijas Hokeja federāciju un valdību, kas paredzētu garantijas halles uzcelšanai laikā, jo to neapmierināja no "Multihalles" saņemtie projekta dokumenti. Pēc šā paziņojuma valdība tomēr vienojās, ka neatteiksies no pasaules hokeja čempionāta rīkošanas Rīgā 2006.gadā. Tādēļ valdība konsultēsies ar Rīgas domi par iespējām uzbūvēt halli, taču šajās sarunās nebūs iesaistīta ne "Multihalle", ne arī šā uzņēmuma līdzīpašnieks Latvijas Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans. Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja līguma laušanas procedūras sākšanu ar "Multihalli" par zemes nomas līgumu, jo ir pārkāpti noslēgtā līguma par zemes nomu nosacījumi - "Multihalle" nav veikusi projektēšanas darbus līgumā noteiktajos termiņos, kā arī Latvijas Hokeja federācija ar "Multihalli" nav vienojusies par hokeja čempionāta rīkošanu un halles būvniecību. Zemes nomas līgumu lauzīs ne tikai par hokeja hallei domāto zemi, bet arī par zemi, kas bija rezervēta dažādām celtnēm - viesnīcām, dzīvokļu mājām, darījumu centriem u.c. - ap halli. Kā alternatīvs variants, kur būvēt halli, šobrīd ir minēta Lucavsala, kur Rīgas dome ir iznomājusi zemi būvfirmai "Merks". Pēc būvnieku domām, šobrīd tas ir iespējams tīri teorētiski, un tam steidzami būtu jāatrisina vairāki būtiski jautājumi - ārvalstīs jānopērk gatavs jau uzbūvētas un funkcionējošas hokeja halles projekts, kā arī jāpārprojektē halles pamati, ceļi, komunikācijas u.c. Pēc tam pārstrādātais projekts rekordātrumā ir jāsaskaņo Rīgas būvvaldē un būvniecība jāsāk ne vēlāk kā maijā. Strīdu dēļ halle, kuras celtniecību solīts pabeigt līdz 2005.gada septembrim, joprojām vēl nav sākta būvēt. Līdz šim pērn maijā ieguldīts halles pamatakmens, bet februārī iedzīti izmēģinājuma pāļi.