Premjers: valsts nevar uzņemties atbildību par hokeja halles celtniecību (5)

Sarunā ar aģentūru BNS premjers atzina, ka morāli atbalsta halles celtniecību, bet finansiāli noteikti ne. "Mēs [valdība] nevaram neko izdarīt, valsts savu iesaistīšanās iespēju jau palaidusi garām," Emsis sacīja. Viņš paskaidroja - ja valsts iesaistītos hokeja halles celtniecībā, būtu jārīko starptautiskie konkursi, kas prasītu daudz laika. "Tad jau būtu citi gadi, citi čempionāti," premjers rezumēja. Valdība "Multihallei", būvfirmai "Merks" un Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadībai devusi laiku līdz 23.martam, lai tā noslēgtu līgumu ar valdību, kurā garantētu laicigu hokeja halles uzcelšanu. Valdība pavēstījusi, ka atteiksies no jebkādas atbildības par čempionāta norisi, ja minētie nosacījumi netiks izpildīti, savukārt premjera biedrs Ainārs Šlesers sestdien Latvijas Olimpiskās komitejas asamblejā pauda pretējo. Viņš pieļāva, ka valsts varētu uzņemties atbildību par hokeja halles celtniecību, ja to nespēja LHF un "Multihalle". Viņš kritizēja LHF un "Multihalles" akcionāru līdzšinējo darbību saistībā ar 2006.gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās hokeja halles būvniecību Rīgā, paužot, ka "tieši šīm divām organizācijām jāuzņemas atbildība par radušos situāciju". "Nākamnedēļ Latvijas Hokeja federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam jāsniedz skaidra atbilde par iespēju uzbūvēt nepieciešamo halli un sarīkot pasaules čempionātu," sarunā ar aģentūru BNS teica Šlesers. Ja LHF to nevar, tad atbildība par halles būvniecību būs jāuzņemas valdībai, jo runa jau ir ne tikai par pasaules čempionāta sarīkošanu, bet arī par valsts prestižu kopumā, klāstīja Šlesers. Ja Lipmans nesniegs nekādu atbildi, tad visa atbildība par notikumu turpmāko attīstību būs jāuzņemas tieši viņam, piebilda Ministru prezidenta biedrs. Halli, kuras celtniecību solīts pabeigt līdz 2005.gada septembrim, joprojām vēl nav sākuši būvēt. Līdz šim pērn maijā ieguldīts halles pamatakmens, bet februārī iedzīti izmēģinājuma pāļi.