Olimpiskā pārprodukcija (8)

Olimpiskās normas ir Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) akceptēti rezultāti, kas sportistiem jāsasniedz no pērnās Jaungada dienas līdz šā gada 9. augustam. Visās vieglatlētikas disciplīnās noteiktas divējādas normas — augstākā A un zemākā B. Katra valsts ikvienā disciplīnā drīkst deleģēt līdz trim vieglatlētiem, kam pa spēkam bijusi A norma, bet ar B rezultātu — tikai vienu, turklāt ar noteikumu, ja tai pašai valstij nav neviena dalībnieka ar A normu. Šķēpa mešanā vīriešiem A norma ir 81,80 m, B — 77,80 m. Sākotnēji IAAF šīs normas noteica ievērojami augstākas (attiecīgi 83,50 m un 80,80 m). Taču pērn sezonas beigās izrādījās, ka ar A normu galā tikuši vien 14 šķēpmetēji un vēl 20 — ar B. Līdzīgi bija daudzās disciplīnās, tādēļ olimpiskais slieksnis tika pazemināts, lai daža valsts Atēnās nepaliktu bez sava pārstāvja vieglatlētikā. Patlaban ir tā: šķēpa mešanā A normu izpildījuši 27 vīri no 12 valstīm, tostarp četri mūsējie. Vairāk olimpisko kandidātu — seši — ir vienīgi Vācijai, trīs — Austrālijai, pa diviem — Čehijai, Krievijai, Lielbritānijai, Polijai un Somijai, pa vienam — ASV, Dienvidāfrikas Republikai, Igaunijai un Norvēģijai. Ja olimpiskās spēles sāktos jau nākamnedēļ un šķēpa metējiem rīkotu komandu sacensības, tad Latvijai medaļas būtu kā likts. Taču Atēnās viņi startēs katrs par sevi un līdz 9. augustam gan jau vēl kāda valsts savu kvotu piepildīs līdz maksimālajiem trim vīriem. Starp tiem 14, kuri A normu pieveikuši jau pirms tās pazemināšanas, ir Ēriks Rags (86,32 m) un Voldemārs Lūsis (84,19 m). Viņnedēļ Eiropas neoficiālajā ziemas čempionātā Maltā pāri jaunajai kvalifikācijas atzīmei šķēpu aizmeta Vadims Vasiļevskis (82,44 m) un Ainārs Kovals (82,13 m), izcīnot dubultuzvaru, bet viņu sāncenši palika bez normas. Spriežot pēc datiem IAAF oficiālajā mājas lapā iaaf.org, šogad šķēpmetēji sacentušies vēl tikai Austrālijā, kur V. Hamlins-Hariss spējis 85,60 m un O. Dzjubaks — 82,79 m, izvirzoties sezonas līderos. Vasiļevskis un Kovals ieņem trešo un ceturto vietu pasaulē, bet A normu izpildījušo vidū pagaidām atrodas 21. un 22. vietā. Par to varam tikai priecāties, taču ir kāds bet, proti: kuri trīs no četriem A normu izpildījušajiem vasaras beigās dosies uz Atēnām (šķēpmetēju kvalifikācijas sacensības ieplānotas 26. augustā, cīņa par medaļām — divas dienas vēlāk) un kuram nāksies palikt mājās pie televizora. Varbūt pat ne vienam vien, jo Latvijas vieglatlētu izlases galvenais treneris Gints Bitītis lēš, ka augstākā norma varētu pakļauties arī Andim Anškinam (pērn 77,93 m) un Jānim Liepam (77,20 m), lai gan tādu olimpisko pārprodukciju kā jau tagad mūsu vieglatlētika nav piedzīvojusi kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Kas, kad un kā noteiks laimīgo trijnieku? Kod, kurā pirkstā gribi, sāp visi pēc kārtas. Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valde plānojusi pulcēties marta beigās, lai izlemtu olimpisko šķēpmetēju atlases kritērijus. Gints Bitītis jau nākamajā dienā pēc mūsējo sekmēm Maltā man teica, ka, domājams, tikšot pētīti un vētīti visu četru (piecu? sešu?) sasniegtie rezultāti šajā sacīkšu sezonā un vērā ņemti trīs labākie sasniegumi, atlasi pabeidzot Baltijas valstu vieglatlētu komandu sacensībās 6. un 7. augustā Rīgā. Tātad tikai nepilnas trīs nedēļas pirms starta Atēnās. Uzreiz nodomāju: vai tik nebūs tā, ka šķēpraiži, visu vasaru centušies sakrāt iespējami iespaidīgu rezultātu sēriju, uz Atēnām aizbrauks fiziski iztukšoti un tur neko lielu vairs nejaudās. Līdzīgi jau notika pagājušajā gadā, kad gan Rags, gan Lūsis sezonas pirmajā pusē meta kā dievi, taču augusta beigās pasaules čempionātā Parīzē palika tikai 17. un 18. vietā ar daudz sliktākiem rezultātiem nekā vasaras sākumā (75,72 m un 75,15 m). Tur gan bija cita vaina: Ērikam jau pavasarī sāka sāpēt Ahilleja cīpsla un Voldemārs savainoja plecu, taču abi nevis ņēma pauzi, lai ārstētos, bet gan turpināja piedalīties IAAF Zelta līgas "Grand Prix" sacensībās, kur sevi sabeidza vēl pamatīgāk. Kā gan atsacīsies, ja tām tik augsts prestižs un maksā lielas prēmijas, bet nauda nepieciešama gan sadzīves, gan sporta vajadzībām! Lai gan šo motīvu vietā tagad ir olimpiskā pātaga un kliņģeris, lietas būtību tas, manuprāt, nemaina. Pasaulē zināmas arī citādas atlases sistēmas. Piemēram, ASV savu vieglatlētu komandu veidot sāk un beidz nacionālajā čempionātā ap Jāņiem: pirmie trīs katrā disciplīnā saņem olimpiskās ceļazīmes un bez bēdu var gatavoties visu vasaru. Citur nosaka vairākas atlases sacensības vai arī svītru pavelk sezonas vidū. Katrai sistēmai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Bet kāda visvairāk pa prātam būtu viņiem pašiem, mūsu šķēpa metējiem? Vakar to pajautāju Vadima Vasiļevska un Aināra Kovala trenerei Valentīnai Eidukai, un atbilde bija apmēram šāda: ja puišiem prasīšot tālus metienus Baltijas komandu mačā, tad pēc trim nedēļām Atēnās viņu sportiskā forma noteikti būs gājusi uz leju, to nevar saglabāt tik ilgi. Trenere domā, ka vētīšanu izdarīt vajadzētu divās trīs sacensībās un pabeigt jūlija vidū. Liku priekšā Latvijas čempionātu (11. un 12. jūnijā Rīgā), Latvijas olimpiādi (no 2. līdz 4. jūlijam Ventspilī) un Valsts prezidentes kausu izcīņu (9. un 10. jūlijā Valmierā). Varbūt patiešām tā, sacīja Eidukas kundze. Ērikam Ragam, kurš sestdien dosies uz šogad jau otro treniņu nometni DĀR, it kā nekas nebūtu pretī mest augusta sākumā, taču viņš kategoriski noliedz ASV variantu, jo vienas atlases sacensības nebūšot objektīvas. Viņaprāt, nepieciešamas divas trīs, turklāt visas Latvijā. Tam piekrīt arī Voldemārs Lūsis, tomēr nebūtu priecīgs startēt Baltijas mačā, kur ne vien lieki tērētu Atēnām krāto spēku, bet arī riskētu iedzīvoties savainojumā. Un vispār, sacīja Voldemārs, nav taisnīgi, ka mums ar Ēriku jāpiedalās šajā atlasē, jo normu abi izpildījām jau pērn un esam sākuši mērķtiecīgu gatavošanos olimpiskajām spēlēm, nevis citām sacensībām. *** Šķēpa metēju desmitnieks Visu laiku 86,47 Ēriks Rags (Ventspils) 2001 84,19 Voldemārs Lūsis (Rīga) 2003 82,44 Vadims Vasiļevskis (Rīga) 2004 82,13 Ainārs Kovals (Rīga) 2004 81,92 Normunds Pildavs (Limbaži) 1988 81,78 Mārcis Štrobinders (Talsi) 1993 81,72 Dainis Kūla (Ventspils) 1990 79,78 Jānis Liepa (Jelgavas r./MSĢ) 2001 79,54 Jurijs Smirnovs (Rīga) 1986 78,80 Arnis Šimkuss (Rīga) 1987 2003. gadā 86,32 Ēriks Rags (Ventspils) 84,19 Voldemārs Lūsis (Rīga) 80,75 Ainārs Kovals (Rīga) 77,93 Andis Anškins (Jelgavas r./LLU) 77,81 Vadims Vasiļevskis (Rīga) 77,20 Jānis Liepa (Jelgavas r./MSĢ) 73,65 Raimonds Kazakēvičs (Ventspils) 69,88 Edijs Kravalis (Balvi/RVS) 69,65 Armands Celitāns (Krāslava/MSĢ) 68,52 Kārlis Alainis (Ventspils/MSĢ) *** Pasaulē Visu laiku 98,98 Jans Železnijs (Čehija) 1996 93,09 Aki Parviainens (Somija) 1999 92,61 Segejs Makarovs (Krievija) 2002 92,60 Raimonds Hehts (Vācija) 1995 91,96 Kosts Gaciudis (Grieķija) 2000 91,46 Stīvs Beklijs (Lielbritānija) 1992 90,60 Sepo Reti (Somija) 1992 90,44 Boriss Henrijs (Vācija) 1997 89,16 Toms Petranofs (ASV) 1991 89,10 Patriks Bodens (Zviedrija) 1990 Pirmajā simtā: 36. v. Ēriks Rags (86,47, 2001), 66. v. Voldemārs Lūsis (84,19, 2003). 2003. gadā 90,11 Sergejs Makarovs (Krievija) 89,06 Jans Železnijs (Čehija) 88,90 Aleksandrs Ivanovs (Krievija) 88,10 Boriss Henrijs (Vācija) 87,83 Andruss Vērniks (Igaunija) 86,32 Ēriks Rags (Latvija) 86,22 Raimonds Hehts (Vācija) 85,72 Andress Torkildsens (Norvēģija) 85,69 Stīvs Beklijs (Lielbritānija) 84,54 Kristiāns Nikolaji (Vācija) Pirmajā simtā: 12. v. Voldemārs Lūsis (84,19), 64. v. Andis Anškins (77,93), 66. v. Vadims Vasiļevskis (77,81), 82. v. Jānis Liepa (77,20).