Vai Kirovs Lipmans strupceļā? (2)

Pēdējos gados uzņēmēja vārds arī tiek lielākoties locīts hokeja sakarībā, jo Lipmans, lai kādi vēji pūstu šā sporta veida kuluāros, joprojām ir Latvijas Hokeja federācijas prezidents. Tiesa, pēdējo mēnešu laikā šis tituls viņam, šķiet, sagādā vairāk raižu, nekā visi iepriekšējie federācijas vadoņa krēslā pavadītie gadi, jo Lipmana menedžera talanta apliecinājums un federācijas prezidenta krēsla stabilitātes garants – 2006.gada pasaules čempionāts, kuram jānotiek Rīgā, – šobrīd atrodas zem lielas jautājuma zīmes. Šī jautājuma zīme ir tāpēc, ka Lipmanam izdevies panākt, lai starptautiskā hokeja federācija būtu gatava uzticēt čempionāta rīkošanu Latvijai, taču pašā valsts galvaspilsētā joprojām nav skaidrības par hokejam nepieciešamo divu haļļu būvi. Bet to, kas īsti slēpjas zem šīs jautājuma zīmes, iespējams, zina tikai Lipmans pats. Naivi būtu cerēt, ka līdz šim ar veikto darījumu publicitāti ne tuvu nesirgstošais Lipmans tagad kā uz paplātes pastāstītu, ko viņš bija iecerējis veikt un kāpēc, taču jebkurā gadījumā redzams, ka, lai kādas būtu bijušas kombinācijas, tās ir brukušas kā kāršu namiņi, jo multihalles liktenis, tāpat kā pasaules čempionāta un līdz ar to Kirova Lipmana kā publiskas personas liktenis, strauji pietuvinājies strupceļam. Vai Lipmanam izdosies brīnums, par kādu vairums mūsu anonīmi aptaujāto žurnālistu un uzņēmēju šobrīd dēvē multihalles uzsliešanu un čempionāta norisi, mēs nezinām. Tāpat kā nezinām, kādas kombinācijas bija iecerējuši potenciālie halles būvētāji kādreiz un kādas tās ir tagad. Un pavisam grūti izzīlēt, kāda loma visā šajā projektā ir hokejam, ja vien tāda vispār bijusi, kas arī, starp citu, ir viena no versijām. Bet tieši tāpēc, ka rēbuss ir neatrisināms, mēs piedāvājam atsevišķu publisku viedokļu mozaīku, no kuras katrs lasītājs pats var izvēlēties sev tīkamāko krāsu. Jānis Domburs, žurnālists, LTV publisko debašu raidījuma "Kas notiek Latvijā?" autors: – Galvenā bēda ir tā, ka šāda halle nav rentabls pasākums Latvijas tirgū. Skaidrs, ka šādā hallē nebūs iespēja noorganizēt vairāk par diviem, trim mačiem gadā. Runa par peļņu var būt, tikai būvējot kompleksu, kurā ir sākotnēji ieguldīts samērā maz līdzekļu un saņemtas subsīdijas. Varam secināt, ka Lipmans kā prezidents, izsludinot konkursu, lai piesaistītu finansējumu, ir novēlis atbildību no saviem pleciem, bet daudzas lietas nav definējis līdz galam. Mēs, protams, nezinām LHF un "Multihalles" līguma nosacījumus, bet Lipmans ir absolūti līdzatbildīgs, jo viņš izstrādājis shēmu jau no paša sākuma. Turklāt Lipmanam ir dubultšaubīgs stāvoklis – viņš ir gan federācijas prezidents, gan "Multihalles" akcionārs. Visā šajā epopejā federācija ir aizmirsusi vēl vienu svarīgu faktoru. Kura būs otra halle, kas nepieciešama čempionāta organizēšanai? Es pats tagad esmu visai duālā situācijā. Analizēju visus faktus, bet, runājot ar daudziem funkcionāriem, dzirdu bezgalīgas baumas, kuras analizē neskaitāmas darbības shēmas. Tam visam apakšā līdzi iet teksts: afēru afēras. Šajā situācijā neviens nav bez vainas – ne federācija, ne Rīgas dome, ne "Multihalles" vadītāji. Šajā situācijā hokejs nav noteicošais faktors. Līdzīgi kā Eirovīzijā pamatā nebija mūzika, bet gan pilsētas un valsts tēls. Ir skaidrs, ka Latvijas hokeja izlase no šīs halles nekļūs ne stiprāka, ne vājāka, taču valsts prestižs gan var ciest. Armands Puče, "Sporta Avīzes" galvenais redaktors: – Tam, ka pasaules čempionāts varētu notikt Rīgā, es neesmu ticējis jau no paša sākuma. Viens ir fakts, ka tiek dota šāda iespēja, cits – kāds pamats ir tam, lai čempionāts notiktu. No sākuma tika norādīts, ka mums nav materiālās bāzes, bet tagad redzam, ka nav arī finansiālās bāzes. Nez vai federācija vēlreiz varēs pārliecināt starptautisko federāciju par to, ka halle tiks uzcelta laikā. Varbūt vienīgi viņi būtu jāpiedzirda un jāaizved uz blakus esošo teritoriju parādīt būvdarbus. Šajā projektā no paša sākuma jau ir bijis spēcīgs Lipmana faktors. Viņš ir stāvējis klāt pie visiem šūpuļiem. Pirmais šūpulis tika kārts federācijā, kad Lipmana šarms spēja pārliecināt, ka viss notiks. Otrs – instances, pa kurām tika izvadāta starptautiskā federācija, lai pārliecinātu, ka mēs varam noorganizēt čempionātu. Nākamais bija "Multihalles" šūpulis, no kura Lipmans paspēja izstāties it kā interešu konflikta dēļ un tika turpat atpakaļ. Visbeidzot pēdējā nedēļā Lipmans nepamatoti pārmet Rīgas domei un valstij, neskatoties uz to, ka dome ir atradusi zemi un valsts federācijas vietā ir samaksājusi miljonu, lai pavērtu iespēju Rīgā noorganizēt čempionātu. Tas viss ir atstājis subjektīvu fonu. Lipmans pats sev ir ievilcis mīnusa zīmi, un, lai arī ko viņš censtos darīt, cilvēki viņam vairs netic. Jau pašā sākumā Lipmans nevienam neprasīja, vai mums ir vajadzība rīkot čempionātu. Viņš vienkārši to nokārtoja, bet konkrēta plāna nebija. Aivars Sveilis, olimpiskā centra "Liepājas metalurgs" ledushalles direktors: –Tādai hallei ir jābūt jebkurā gadījumā, vienalga, vai čempionāts notiek vai ne. Taču šāda halle jāuzceļ valdībai un pēc tam to var nodot privātās rokās. Tā ir kauna lieta, ja valstī nav vienas vai divas šādas halles. Ja privātuzņēmējs var uzcelt elementāru halli, tad valstij jāuzceļ četrreiz lielāka. Tālāk lai darbojas Hokeja federācija, lai darbojas Lipmans, tas ir viņa kompetencē. Tālākā apsaimniekošana būtu mūsu visu kopēja sāpe, bet tas arī būtu mūsu visu kopējs prieks, un tas Latvijai ir nepieciešams. Tas tikai palielinātu iespējas gan sportā, gan kultūrā. Jauniešu hokejs pēdējos gados ir gājis uz priekšu. Mums aug ļoti liela jaunā hokeja maiņa. Pasaules čempionāts tikai vēl vairāk stimulētu hokeja izaugsmi Latvijā. Katrā vecuma grupā ir ļoti daudz spēlētāju, un es domāju, ka tā izlase, kas būs pēc septiņiem vai astoņiem gadiem, būs konkurētspējīga. Gundars Bojārs, Rīgas domes priekšsēdētājs: – Tā kā SIA "Multihalle" iesniegtais priekšlikums Rīgas domei nebija pieņemams, četru dienu laikā tika sagatavots domes priekšlikums ar pašvaldības izvirzītajiem nosacījumiem uzņēmuma "Rīgas arēna" dibināšanai. Rīgas domes priekšlikums paredz, ka pašvaldībai jaunajā akciju sabiedrībā, to dibinot, piederēs 75 procenti akciju, bet "Multihallei" – 25. Dibināšanas līguma pamatnosacījumi paredz, ka SIA "Multihalle" būtu jāatpērk pašvaldības akcijas līdz 2008.gada 1.janvārim. Nosacījumi ir pietiekami stingri, taču Rīgas dome nedomā piekāpties. Mēs esam iznomājuši krietni vairāk zemes, nekā nepieciešams hallei, zinot, ka halle ir subsidējams objekts, kura izdevumus jāsedz no komercobjektiem. Jebkurš nekustamā īpašuma eksperts atzīs, ka iznomātā zeme uz 98 gadiem ir pietiekams starta kapitāls veiksmīga biznesa īstenošanai. Vienīgais nosacījums "Mutihallei" ir prasība uzbūvēt halli, lai tiktu pie rezervētās zemes nomas tiesībām. Tādējādi galvenais nosacījums, lai halle taptu, ir šī zeme, kas "Multihallei" jau gadu ir pieejama. Vērtējot Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana aktivitātes, ir grūti saprast, kurā pusē viņš spēlē: vai viņam primārais ir uzcelt halli, lai pasaules čempionāts hokejā notiktu, vai arī K.Lipmans kā "Multihalles" akcionārs (29 procenti akciju) ir ieinteresēts ātrā, veiksmīgā un peļņu nesošā biznesa projektā. Šī "sēdēšana uz diviem krēsliem" arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ projekts ir tā sarežģījies. Lai gan Lipmans ir paziņojis par uzticības zaudēšanu Rīgas domei un par vienīgo partneri, ar kuru būtu vērts sadarboties, ir atzinis valdību, Rīgas dome sarunas ar "Multihalli" turpinās, jo, kā šonedēļ atzina "Multihalles" izpilddirektors Ivars Kalvišķis, Lipmans nebija pilnvarots par uzticības zaudēšanu runāt visas "Multihalles" vārdā. Laila Millere, sabiedrisko attiecību speciāliste, līdz šā gada februārim – Latvijas Hokeja federācijas preses sekretāre: – 2001.gadā, kad Latvija ieguva tiesības rīkot pasaules čempionātu, bija četras puses, kas parakstīja sadarbības līgumu: valsts, Rīgas pašvaldība, Latvijas Hokeja federācija un starptautiskā hokeja federācija. Visiem šiem četriem posmiem bija jāvienojas par savstarpēju kopīgu sadarbību, ne tikai uzliekot parakstu, ka garantē pasaules čempionāta norisi, bet arī sākot reāli strādāt. Reāli pirms pāris dienām mēs vēl varējām cerēt, ka valdībai ar savu iesaistīšanos darbībā būs iespēja virzīt procesu un pieņemt lēmumu par halles finansējumu, bet tagad sāksies krēslu dalīšana. Līdz valdības krišanai es vēl par 10 procentiem ticēju, ka čempionāts Latvijā varētu notikt, bet tagad es tam vairs neticu. Es uzskatu, ka buksēšana 2001.gadā sākās tāpēc, ka nebija pareizi ievirzīta pirmsorganizatorisko darbu veikšana. Neeksistēja reāls biznesa plāns. Jau tad bija jānosaka katras institūcijas atbildības pakāpe, ko regulētu sadarbības līgums. Tajā bija jābūt atrunātai ikvienai reālai rīcībai. Tas toreiz netika veikts, un tagad šie cilvēki spēlē futbolu cits pret citu, un izskatās, ka neviens nebūs uzvarētājs. Ja atbild visi – neatbild neviens. Čempionātu nevarēja noorganizēt tikai ar Lipmana fanātisko gribu.