Izstrādās "Multihalles" un Rīgas domes kopīgo sadarbības modeli

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien nolēma, ka pašvaldībai kopā ar SIA "Multihalle" pārstāvjiem pēc iespējas ātrāk jāizstrādā iespējamais sadarbības modelis, lai nodrošinātu iespēju Rīgā rīkot 2006.gada Pasaules čempionātu hokejā.

Komiteja šodienas sēdē pieņēma zināšanai "Multihalles" izteikto piedāvājumu pašvaldībai, kas paredz veidot kopīgu uzņēmumu SIA "Rīgas arēna" hokeja čempionāta rīkošanai piemērotas multifunkcionālas halles celtniecībai. Ņemot vērā deputātu iebildumus pret izteikto piedāvājumu, komiteja nolēma uzdot Pilsētas attīstības departamentam, Finanšu departamentam, īpašuma departamentam un Juridiskajai pārvaldei sagatavot pašvaldības priekšlikumus. Nolemts arī lūgt Ministru kabinetu izveidot darba grupu hokeja čempionāta organizēšanas nodrošināšanai. Kā skaidroja domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, valdības atbalsts ir nepieciešams, jo viņš negribot piedzīvot, ka "pašvaldībai iesaistoties šajā projektā, domē ar pārbaudēm ierodas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Satversmes aizsardzības birojs, prokuratūra un citas tiesībsargājošās institūcijas un projektu aptur". Rīgas mērs norāda, ka ar valdību nepieciešams vienoties par turpmāko projekta īstenošanas procedūru un nepieciešamības gadījumā arī par iespējamām atkāpēm, jo, pašvaldībai iesaistoties šādā procesā, likumi paredz daudz stingrākas prasības. Kā uzsvēra pašvaldības deputāti, šodienas lēmums pieņemts tādēļ, ka "domei ir jādara viss, lai hokeja čempionāts Rīgā notiktu". Diskusijā deputāti norādīja uz vairākiem trūkumiem, kādēļ nav iespējams atbalstīt "Multihalles" izteikto piedāvājumu - pašvaldībai nav pieejams biznesa plāns, līdz ar to nav zināms, vai dome iesaistoties necietīs zaudējumus. Domes rīcībā nav arī informācijas par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma avotiem, nav skaidrs, vai domei bez zemes netiks prasīts arī garantēt bankā ņemto kredītu. Kā deputātiem norādīja domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, iesaistoties "Rīgas arēna" veidošanā, pastāv liels risks pašvaldībai zaudēt savu īpašumu. Deputāts Jānis Freimanis (TP) kategoriski iebilda pret domes dalību "Rīgas arēna" dibināšanā, norādot, ka, viņaprāt, šis projekts ir negatavs, turklāt paši projekta īstenotāji atzīstot, ka tas ir nerentabls. "Investīciju plāna vietā ir tikai solījumi, turklāt nav ari īsti skaidri rīdzinieku ieguvumi," uzskata Freimanis. Savukārt vispozitīvāk par pašvaldības dalību izteicās SIA "Multihalle" izpilddirektora Ivara Kalvišķa pārstāvētās partijas "Latvijas ceļš" biedre, deputāte Aija Poča. Viņa uzsvēra, ka pašvaldība vēl nav izsmēlusi visas iespējas pasaules čempionāta organizēšanas veicināšanā. Vairāki deputāti uzsvēra, ka nepieciešams valsts atbalsts šajā projektā. Pēc Tautas partijas deputāta Edmunda Krastiņa domām, nepieciešama trīspusēja vienošanās, lai pretējā gadījumā, neraugoties uz pašvaldības atbalstu, nākamajā dienā pēc vienošanās netiktu paziņots, ka notiek valsts izzagšana. Krastiņš uzsvēra, ka galvenais iemesls, kādēļ vispār notiek sarunas, ir pasaules čempionāta rīkošana. Rīgas mērs Bojārs uzsvēra, ka, viņaprāt, dome ir izdarījusi visu, kas no tās tika prasīts, lai čempionāta rīkošana varētu notikt sekmīgi. Tomēr viņš, izvērtējot izteikto priekšlikumu, nevar piekrist, ka pašvaldībai paredzēts piedalīties tikai tajā projekta daļā, kas nes zaudējumus. Domei ir jābūt iespējai piedalīties arī projektā, kura realizēšanai ir rezervēti vairāk nekā 10 hektāri zemes biroja ēku, dažādu centru, spēļu zāļu celtniecībai, ar ko paredzēts segt halles būvniecībā veiktos ieguldījumus. Pēc komitejas sēdes Bojārs atzina, ka viņš ir saņēmis arī citus piedāvājumus par iespējamo halles celtniecību, taču pašlaik šie varianti netiek aktualizēti. Ja dome izvēlētos citu halles būvnieku, rastos sarežģījumi ar vietu, kur halli celt. Pašreizējā vietā Skanstes ielas rajonā tas nebūtu iespējams, jo zeme ir iznomāta SIA "Multihalle" un, laužot ar šo uzņēmumu zemes nomas līgumu, iesāktos tiesvedība, kas varētu ilgt divus gadus. Tas savukārt nozīmētu, ka iespēja hokeja čempionātu rīkot tiktu palaista garām. Tomēr Bojārs norādīja, ka pilsētai šāda liela halle ir vajadzīga, un, ja "Multihalle" to neuzcels, tad to, lai arī vēlāk, izdarīs kāds cits. Komitejas sēdē piedalījās arī Latvijas hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans, kurš paziņoja, ka LHF nenodarbojas ar halles celtniecību, bet tikai ar čempionāta rīkošanu. Viņš minēja piemēru, ka "Marija Naumova atveda uz Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursu un no viņas neprasīja ieguldīt nevienu latu". Lipmans, atzīstot, ka ir iedzīts strupceļā, pauda gatavību domei "kaut vai šodien" atdot visas savas kapitāla daļas SIA "Multihalle", lai tikai čempionāts notiktu. Savukārt 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas vadītājs Guntis Ulmanis atzina, ka "Multihalle" ir pieļāvusi ļoti daudz kļūdu, kuras Rīgas domes deputāti varētu iztirzāt vēl ilgi, taču, viņaprāt, ir jārod iespēja sākt halles būvniecību. Kā ziņots, saskaņā ar "Multihalles" piedāvājumu Rīgas dome, iesaistoties uzņēmuma dibināšanā, iegūtu 48% tā kapitāla daļu, bet "Multihallei" tiktu 52%. Piedāvājumā norādīts, ka abām "Rīgas arēnas" dibinātājām mēneša laikā uzņēmuma pamatkapitāls jāpalielina līdz vairāk nekā trim miljoniem latu. "Multihalle" apmaksātu jaunās daļas ar mantisko ieguldījumu un naudu, kā arī nodotu "Rīgas arēnai" izstrādāto projektu un visu dokumentāciju, kas ar to saistīta. Projekta vērtība tiek lēsta līdz 700 000 latu. Atlikušo daļu "Multihalle" sola ieguldīt naudā. Savukārt iespējamais Rīgas pašvaldības 13,5 hektāru zemes ieguldījums novērtēts par 1,5 miljoniem latu. "Rīgas arēnu" pārvaldītu sapulce un valde piecu cilvēku sastāvā. Trīs valdes locekļi būtu no "Multihalles", bet no Rīgas domes - divi. Valdes priekšsēdētājs tiktu iecelts no "Multihalles" izvirzītajiem valdes locekļiem. Savukārt viens no Rīgas domes valdes locekļiem tiktu iecelts par valdes priekšsēdētāja vietnieku. "Multihalle" norāda, ka projekta īstenošanā nepieciešamais finansējums ir aptuveni 26 miljoni eiro (17,55 miljoni latu). No tiem divus miljonus eiro (1,35 miljonus latu) nodrošinātu "Multihalle", 11 miljoni eiro (7,4 miljoni latu) būtu piesaistītie līdzekļi, bet 13 miljoni eiro (8,8 miljoni latu) būtu kredītlīdzekļi, taču precīza projekta finansēšanas shēma domei iesniegtajā dokumentā nav aprakstīta.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu