Pasaules hokeja čempionātam paredzētās daudzfunkcionālās halles projekta realizētāji noraida bažas, ka līdz 2006.gadam halle Rīgā nebūs uzcelta, un sola jau tuvākajā laikā ķerties pie pamatu būvniecības.
Sola jau drīzumā sākt halles pamatu būvi (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viens no halles projekta realizētājas SIA "Multihalle" īpašniekiem Ojārs Kehris žurnālistiem pirmdien pauda viedokli, ka nav pamata bažām par halles celtniecību, un vēlreiz apliecināja, ka jau tuvākajā laikā tiks sākta halles pamatu būvniecību. To viņš pavēstīja pēc sanāksmes, uz kuru premjera biedrs Ainārs Šlesers sasauca 2006.gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanā iesaistītos - "Multihalli", Latvijas Hokeja federāciju, Rīgas domes pārstāvjus, kā arī čempionāta rīcības komitejas vadītāju Gunti Ulmani. Kehris sacīja, ka janvārī jau izsludināts starptautisks konkurss būvfirmām par tiesībām būvēt halles pamatus un paredzams, ka jau februāra vidū būs zināms konkursa uzvarētājs. Šobrīd konkursā jau pieteikušās septiņas firmas. Pamatu izbūve plānota no marta līdz jūnijam. "Nav bažu, ka līdz jūnijam tiks saskaņots arī pilns halles tehniskais projekts," apliecināja Kehris, skaidrojot, ka tā kā halles celtniecība ir sadalīta vairākos posmos, tad pilns tehniskais projekts nav nepieciešams, lai varētu sākt pamatu būvniecību. Savukārt tehnisko projektu pamatu būvniecības sākšanai iecerēts saskaņot jau tuvākajā laikā, un tas patlaban domē esot saskaņošanas procesā. Kehris preses konferencē teica, ka nepieciešamība Rīgas domei iesaistīties daudzfunkcionālās halles projekta realizācijā radās pērn pēc tam, kad sākumā projektā iesaistītais uzņēmums "Metāla būvju sistēmas", pretēji iepriekš solītajam, tomēr nespēja piedāvāt nevienu reālu projekta finansēšanas variantu. Tāpēc "Multihalle" pati sāka sarunas par finansējuma piesaistīšanu, prezentējot savu biznesa plānu bankām, stāstīja Kehris un piebilda, ka šis laiks sakrita ar brīdi, kad lielas grūtības parādījās Igaunijas "Saku" hallei, kas savukārt radīja zināmu skepsi banku vidū, vai halles projektam ir pietiekami tikai ar noslēgto zemes nomas līgumu. Līdz ar to sākās pārrunas par domes iesaistīšanos projektā ar zemi. Kehris vēl joprojām neatklāja "Multihalles" priekšlikumus Rīgas domei, jo, viņaprāt, pareizāk būtu, ja žurnālisti par to uzzinātu trešdien, kad šo jautājumu skatīs Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Tāpat līdz līguma parakstīšanai Kehris atteicās nosaukt halles projekta potenciālo finansētāju. Savukārt uz žurnālistu jautājumu, kas notiks, ja dome neiesaistīsies halles būvniecībā un līdz ar to nebūs iespējams piesaistīt finansējumu, sanāksmes dalībnieki atbildēja, ka par šādu varbūtību ir pāragri runāt, taču teica, ka ir arī citas alternatīvas, kā šādā situācijā varētu realizēt halles projektu. Šlesers pieļāva, ka arī "valdība varētu investēt līdzekļus halles būvniecībā, bet pagaidām nav pamata par šo alternatīvu runāt". Premjera biedrs piebilda, ka tiekoties domes pārstāvji esot pauduši gatavību atbalstīt halles būvniecību. Savukārt Šlesers (LPP), kurš tobrīd vēl nezināja, ka premjers Einars Repše pieprasīs viņa demisiju, žurnālistiem sacīja, ka vadībai otrdien pēc premjera pieprasījuma ziņos par pasaules hokeja čempionātam paredzētās daudzfunkcionālās halles projekta norisi. "Ņemot vērā pēdējās nedēļās izskanējušās bažas par 2006.gada hokeja čempionāta norisi, biju ieinteresēts iegūt informāciju no visām pusēm, kas strādā pie tā, lai čempionāts Latvijā notiktu," sanāksmes par hokeja čempionāta realizāciju sasaukšanu skaidroja Šlesers, paužot pārliecību, ka "hokeja čempionāts 2006.gadā Latvijā būs". Tomēr viņš piebilda, ka čempionāta norise varētu būt apdraudēta, ja halles projekts tiks pārlieku iesaistīts politiskās cīņās. Šlesers klāstīja, ka bažas viņā nerada jautājums par to, vai hokeja čempionāts Latvijā notiks. Viņš teica, ka drīzāk bažas rada jautājums, kā šī halle darbosies pēc hokeja čempionāta, un piebilda, lai nodrošinātu sekmīgu turpmāku halles darbību, vienlaicīgi jārunā arī par valsts attīstību. Jau vēstīts, ka Rīgas pilsēta daudzfunkcionālās halles projekta realizētājam SIA "Multihalle" halles celtniecībai ir iznomājusi zemes gabalu, tomēr pašlaik tiek pieļauts, ka Rīgas dome varētu kļūt par "Multihalles" akcionāru, lai tai piederošo zemi varētu ieķīlāt un lai "Multihallei" būtu vieglāk saņemt finansējumu halles celtniecībai. Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs aģentūrai BNS iepriekš atzina, ka dome varētu ieķīlāt septiņus no 17 hektāriem, kas iznomāti SIA "Multihalle", un tādējādi savā īpašumā iegūt 26% uzņēmuma akciju. Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 28.janvārī paplašinātā sēdē vērtēs "Multihalles" iecerēto multifunkcionālās halles projektu, jo komisijas vadība par to ir nobažījusies. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Andris Ameriks deputātus pirms komitejas sēdes informēja, ka uz paplašināto sēdi plānots uzaicināt arī Rīgas mēru Gundaru Bojāru, domes frakciju vadītājus, pārstāvjus no bankām, kas varētu kreditēt vērienīgo projektu, u.c. Ameriks šonedēļ pauda bažas par "Multihalles", kurai uzticēts Rīgā uzcelt vērienīgu multifunkcionālu halli, lai 2006.gadā Rīgā notiktu pasaules hokeja čempionāts, projekta īstenošanu. Bažas Ameriks pamatoja ar to, ka līdz šim no "Multihalles" īpašniekiem nav saņemti nekādi iesniegumi par zemes nomas līguma izmaiņām. Topošās 2006.gada pasaules hokeja čempionātam paredzētās halles pamatakmeni ieguldīja pērn maijā, un projekta īstenotāji vairākkārt ir izteikušies, ka halles celtniecību varētu sākt februārī. Hokeja halli plānots atklāt 2005.gada 1.septembrī. Jaunā halle iecerēta kā viena no modernākajām šāda veida būvēm Eiropā, un tajā būs vairāk nekā 11 000 skatītāju sēdvietu. Jauno halli diennakts laikā varēs pārveidot dažādiem pasākumiem, ja nepieciešams, arī mazākam skatītāju skaitam. Kopumā halles būvniecībā plānots ieguldīt aptuveni 25 miljonus eiro. "Multihallē" 31% akciju pieder uzņēmējam un Latvijas Basketbola savienības prezidentam Ojāram Kehrim, 29% - Kirovam Lipmanam, bet 20% - Latvijas Futbola federācijas prezidentam un "Skonto" grupas vadītājam Guntim Indriksonam un Ivaram Kalvišķim katram.