Saeimas deputātiem neizdodas pārliecināt Šadurski vienoties par Saulesdārzu

Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē, kurā bija aicināti piedalīties Šadurskis, firmas "Ķeizarmežs" direktors Aivars Trops, Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons, kā arī vairākas citas amatpersonas, Tautas partijas deputāts Gundars Bērziņš aicināja ministru būt saprātīgam un, viņaprāt, savtīgu ambīciju dēļ neatņemt vairākiem simtiem zelta puišu iespēju trenēties futbolā. "Šo ministru laikam neinteresē sporta panākumi," pēc sēdes sacīja Bērziņš, piebilstot, ka valsts nostāja pret sporta prioritātēm "grauj sporta sistēmu kopumā". "Izglītības un zinātnes ministrija savu nevarēšanu un nekompetenci cenšas slēpt," sacīja Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka šāds ministrs nevar pienācīgi aizstāvēt valsts intereses. "Vai nu Sporta apakškomisija ir jānodod citas kompetentākas ministrijas pārziņā, vai arī ministrs jāmaina," paskaidroja Bērziņš. Savukārt Šadurskis apgalvoja, ka vistiešākajā mērā cenšas aizstāvēt valsts un tautas intereses, tāpēc arī nevēlas turpināt sadarbību ar "Ķeizarmežu". "Latvijā privatizācija par sviestmaizi ir beigusies," kategorisks bija Šadurskis. Viņš uzskata, ka Saulesdārza apsaimniekotāja plāni ir pakļauti biznesa veiksmei. "Nevēlos, lai pēc kāda laika man pārmestu, ka esmu slēdzis negodīgus un valstij neizdevīgus līgumus," sacīja ministrs, piebilstot - ja "Ķeizarmežs" bankrotēs, viņš nevēlas atbildēt par Saulesdārzā uzceltajiem futbola laukumiem. Indriksons arī bija nemierā ar ministra lēmumu. "Mums ir jādara viss iespējamais, lai visos sporta veidos mēs pasaulē neietu vienu soli nopakaļ," uzsvēra Indriksons. Viņš arī vairākkārt pauda, ka Saulesdārza teritorijā vēlas būvēt visu nacionālo izlašu sporta centru, kurā jaunieši dienā varētu mācīties, bet pēc tam nodarboties ar sportu. "Viss jaunais, ko mēs uzbūvējam un ceļam, paliek tikai un vienīgi mūsu īpašumā - tur nav vairāku variantu," kategorisks bija Indriksons, piebilstot, ka valsts īpašumā jaunuzceltās ēkas nepaliks. "Ja demagoģisku iemeslu dēļ nevēlaties, mēs varam neinvestēt un necīnīties par jaunu talantu izkopšanu," sacīja Indriksons. Jau vēstīts, ka ministrijai ar Saulesdārza apsaimniekotāju "Ķeizarmežs" bija jāvienojas un jauns nomas līgums jāparaksta līdz 1. decembrim, tomēr tas nenotika, jo abas puses nespēja vienoties. Ministrija uzskata, ka piekāpšanās "Ķeizarmeža" prasībām būtiski apdraudētu iespējas nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu. Ministrijas pārstāvji nesaprot "Ķeizarmeža" nevēlēšanos līgumā iekļaut sankcijas par, piemēram, nesaskaņotu būvdarbu veikšanu - ja uzņēmums gatavojas ievērot nomas līgumā paredzēto un visus būvdarbus un investīcijas saskaņot, tad nav pamata iebilst pret šā punkta iekļaušanu nomas līgumā. Ministrija ar uzņēmumu vairākkārt nav varējusi vienoties par nomas līguma parakstīšanu, un pēdējais termiņš bija 1.decembris. "Ķeizarmežs" vēlējās mainīt, viņuprāt, neizdevīgā nomas līguma nosacījumus, kas IZM nepieļauj Saulesdārza teritorijas privatizāciju. Firma Saulesdārzā investējusi 605 207 latus. Līdz šim izglītības ministri vairākkārt mainījuši lēmumus par Saulesdārza apsaimniekošanu. 2001.gada nogalē ar valdības lēmumu aptuveni puse Saulesdārza teritorijas nodota privatizācijai, taču pēc sabiedrības un amatpersonu protestiem valdība pērnā gada aprīlī svītroja Saulesdārzu no privatizējamo objektu saraksta. Savukārt iepriekšējās valdības pēdējā darba dienā - 6.novembrī - noslēdza valstij neizdevīgu vienošanos par divu nomas līgumu laušanu ar uzņēmumu "Ķeizarmežs". IZM vienošanos neapstiprināja, un "Ķeizarmežs" joprojām ir Saulesdārza nomnieks. Par šo vienošanos valdība no darba atbrīvoja IZM valsts sekretāru Andri Sarnoviču. Saulesdārza kompleksā ir izveidots futbola laukums, sporta skola, kurā trenējas 500 līdz 600 bērnu, un labiekārtota apkārtējā teritorija. "Ķeizarmežs" kompleksā ir ieguldījis nedaudz vairāk par 605 tūkstošiem latu.