Hokejists Sandis Ozoliņš, kura izveidotais golfa klubs aizņem krietnu zemesgabalu Mežaparkā un norobežojis Ķīšezera krastu, vēlas panākt kluba iekļaušanu nacionālo sporta bāžu sarakstā. Tas ļautu saņemt līdz pat 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi biznesa projektam, kas arī līdz šim baudījis atvieglotus noteikumus.
Golfu virza nacionālā sporta statusā (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ozo Golf Club» direktors Armands Puče RB pauž, ka nacionālās bāzes statuss klubam nepieciešams, lai garantētu, ka golfa laukums, kurā ieguldītas miljoniem lielas investīcijas, paliek savā vietā uz mūžu. Lai neviens nesadomā šajā vietā uzbūvēt, piemēram, privātmāju rajonu. «Sandis Ozoliņš grib aizsargāt savu īpašumu no tā, ka kāds to varētu nacionalizēt,» stāsta Puče. Viņš salīdzināja situāciju ar Rīgas Sporta pili, kur nacionālajā sporta bāzē ierīkots tirdziņš, taču ledus tur ir un paliek, un to neviens likvidēt nevar. Puče saka, ka golfs jau krietnu laiku nav uzskatāms tikai par elitāru sporta veidu – to spēlējot gan studenti, gan deputāti, gan bērni. Turklāt nesen nodibināta golfa skola, kurā bērniem ir iespēja apgūt spēli par brīvu. Klubā RB noskaidroja, ka, ņemot vērā vidējo darba samaksu Latvijā, plašām tautas masām šī izklaide diez vai ir pieejama. Lai sāktu spēlēt patstāvīgi, vispirms jāiziet apmācība un jāiegūst «zaļā karte», kas kopā ar eksāmena nokārtošanu izmaksā aptuveni 200 latu. Kad tas izdarīts, ikreizējās spēles izmaksas ir ap 20 latiem, bet kādu laiku var vēl nākties maksāt par trenera pakalpojumiem. Vaiderei golfs nav pa kabatai Saeimas Sporta apakškomisijas deputāte Inese Vaidere uzskata, ka golfa klubam nacionālās sporta bāzes statuss nepienākas. Tāds būtu piešķirams tikai divos gadījumos: ja bāze tiek izmantota nacionālās izlases treniņiem, kas var gūt vērā ņemamus panākumus starptautiskās sacensībās, vai ja tā kalpo kā bāze jaunatnes sporta veicināšanai. Golfa laukums neatbilst nevienam no šiem gadījumiem. «Latvijas nacionālā izlase nezin vai jebkad gūs lielus panākumus šajā elitārajā un ārkārtīgi dārgajā sporta veidā. Es domāju, ka tas paliks tāds Latvijas bagātāko cilvēku un vēstnieku laika pavadīšanas veids,» saka deputāte. Vaidere skeptiski vērtē Pučes teikto, ka golfa laukums nav elitāra lieta un pieejams teju vai katram spēlēt gribētājam. «Es nevaru sūdzēties, ka es būtu cilvēks ar minimāliem ienākumiem, bet šādu luksusu sev nevaru atļauties vai varētu ar lielu piespiešanos. Es saviem bērniem izvēlētos citu sporta veidu ar lielāku fizisko slodzi. Šis jau ir tāds pensionāru sporta veids,» atzīst Vaidere. Arī Rīgas domnieks Jānis Misa arī ir pārliecināts, ka golfa klubam nepienākas nekādas atlaides. Viņaprāt, klubs šo statusu vēlas tikai tādēļ, lai nebūtu jāmaksā īpašuma nodoklis, un visi citi pamatojumi ir «pilnīgas un totālas muļķības». Funkcionāri atbalsta Pretējās domās ir Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš. Viņš uzsver, ka «Ozo Golf Club» ir ļoti prestižs Rīgai un visai valstij, turklāt dod lielu ieguldījumu jaunatnes sporta attīstībā. «Laukums pats par sevi sportiskā ziņā ir nerentabls. No tā, ko samaksā spēlētāji vien, nepietiek tā uzturēšanai. Privāts sportists ir sakārtojis vietu, kur agrāk bija smirdīga izgāztuve, un tā tiešām nav biznesa programma. Tāpēc sabiedrības pienākums arī būtu nākt pretim,» uzskata Baltiņš. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta padomes vadītājs Einars Fogelis RB skaidro, ka nacionālās sporta bāzes statuss pašlaik atbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļiem pilnībā, bet no jaunā gada būs iespēja iegūt nodokļa atlaides līdz 90%. Tādējādi valsts rada labvēlīgākus apstākļus, lai bāze varētu sevi uzturēt ar sportu, nepelnot naudu citādi. Nekādus citus labumus objekts no statusa gūt nevar. Arī Fogelis uzskata, ka Ozoliņa laukumam tas pienāktos. »Golfa laukums ir viena no lietām, kas apliecina valsts attīstības pakāpi. Turklāt šis ir Latvijā pirmais pilnais laukums, kas atbilst visiem standartiem, tajā var rīkot starptautiska mēroga mačus. Un Ozoliņš devis ieguldījumu ne tikai sporta, bet visas infrastruktūras attīstībā. stāsta Fogelis. Ārstiem patīk patrenkāt bumbiņu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš RB informē, ka jautājums komisijā vēl nav izskatīts, taču viņš uzskata, ka šai idejai varētu būt savs pamats. Golfs pasaulē kļūst arvien populārāks un arī Latvijā varētu izvērsties kā nacionālais sporta veids. «Mani kolēģi Vācijā ir burtiski sasirguši ar to, bet Īrijā ar laukumiem visi pakalni ir pilni. Ārsts psihoterapeits pēc smaga darba pa taisno dodas uz golfa laukumu,» teic tautas priekšstāvis. Strazdiņš apšauba, vai Ozoliņš sakārojis savu klubu padarīt par nacionālo tikai tādēļ, lai iegūtu nodokļu atvieglojumus. «Es domāju, ka tam kungam tas nav tik būtiski, viņš joprojām labi pelna un aktīvi spēlē,» saka Strazdiņš. Fakti Sandim Ozoliņam piederošā firma «Golfs un Karti» īrē no Rīgas domes apmēram 60 hektārus zemes Ķīšezera krastā Aplokciemā un Mežaparkā līdz 2049. gadam. Atbilstoši noslēgtajam līgumam celtniecības laikā Ozoliņš pilsētai maksāja 590 latu gadā, no 2003. gada maksā 7363 latus; bet no 2005. gada – 14 726 latus. Ik pēc četriem gadiem nomas maksa tiek pārskatīta. Noma tiek maksāta tikai par teritoriju, kur atrodas golfam nepieciešamās būves – celiņi, bāzes ēka. Par golfa laukuma apmežoto teritoriju nomas maksa netiek prasīta.