Edgars Piksons gatavs iekarot virsotnes (1)

Pēc atgriešanās no Itālijas "Druva" aicināja uz sarunu E. Piksonu un viņa treneri Ilgoni Poguli, lai pārrunātu sportista sasniegumus un biatlona vispārējās tendences. No pēdējā līdz pirmajam Edgars sportiskās gaitas sācis kā BMX braucējs. Pēc nelielas rokas traumas, kas lika pārtraukt BMX aktivitātes, viņš sāka nodarboties ar skriešanu, bet ziemā pamēģināja savus spēkus slēpošanā. Fizisko rūdījumu bija devis BMX, taču trūka pieredzes šajā sporta veidā, tāpēc sākumā uz panākumiem nācies gaidīt. "Savā pirmajā Latvijas čempionātā grupā pārliecinoši ierindojos pēdējā vietā. Pie tam ar krietnu atrāvienu," smejot atzīst E. Piksons. Pēc tam rezultāti arvien uzlabojušies, un tagad Edgars ir viens no vadošajiem junioriem biatlonā, kur, kā zināms, arī slēpošanai ir liela nozīme. Biatlonā jaunais sportists iegāja samērā strauji, jo viņam labi padevās šaušana. Tādējādi sākumā ar precīzu šaušanu varēja kompensēt ne pārāk ātro soli. Taču pēc trim, četriem gadiem arī kājas sāka klausīt, un Edgars uzrādīja stabilus un augstus rezultātus. To pierāda arī šīs vasaras čempionāts, kurā visās distancēs Edgars ierindojies pirmajā desmitniekā. "Vasaras biatlonu pakārtojam treniņu procesam. Ja visu darbu veltītu tikai tam, rezultāti būtu augstāki. Jāņem vērā, ka čempionātā nebijām optimālajā formā. Pirms tam 18 dienas nodzīvojām nometnē kalnos 1700 m augstumā un uzreiz devāmies uz sacensībām, kas arī notika kilometru virs jūras līmeņa. Pēc nometnes nebija iespējas atpūsties, tāpēc jaunieši tīri psiholoģiski jutās noguruši. Ja starp nometni un sacensībām būtu varējuši atbraukt mājās un atpūsties, būtu savādāk. Taču finansiālie resursi lika apvienot nometni un sacensības. Tāpēc prieks par sasniegto jo īpašs," stāsta treneris. “Es tik lādē…” Godalgotās vietas pasaules čempionātā Edgars izcīnīja stafetē un masu startā. Vai tas nozīmē, ka distances ar kopējo startu ir iecienītākas? Edgars atzīst, ka viņam labāk patīkot individuālās sacensības. "Tur mazāks stress, jo vispirms ir cīņa ar sekundēm. Masu startos gribot negribot redzi, kā veicas sāncenšiem. Arī tagad masu startā pēdējā šautuvē ieskrējām četri pretendenti uz trešo vietu, un bija svarīgi, kuram nenotrīcēs roka. Man palaimējās. Protams, ir svarīga psiholoģiskā noturība, lai šaušanu neietekmētu konkurentu veikums. Tiesa, dažkārt der arī izbliezt ātri, lai sanervozētu citus," saka E. Piksons. Biatlonā arvien lielāku popularitāti gūst īsās, dinamiskās distances - sprints, masu starts. To veicina arī televīzijas kanāls "Eurosport", kas nodrošina pasaules kausa posmu translēšanu, jo biatlona dinamiskums un neprognozētība piesaista lielu skatītāju auditoriju. Bet, jo īsākas un dinamiskākas sacīkstes, jo lielāka nozīme ikvienam solim, ikvienam šāvienam. Cik bieži nav redzēts, ka viena kļūda atsviež sportistu pat par vairākiem desmitiem vietu. "Tehniski šaut māk visi, bet klāt nāk nervu spriedze, paātrināts pulss, laika apstākļi un citi sīkumi. To visu jāprot savienot. Treneris tur nevar palīdzēt, cik sportists spēj sevi šajā brīdī nokontrolēt, tik arī ir. šajos mačos Ukrainas sportists labāko Baltkrievijas biatlonistu apspēlējis par 55 sekundēm tikai uz šaušanas ātrumu četrās šautuvēs. šādu pārsvaru nav iespējams atgūt ar kājām," saka I. Pogulis. Treneris atzīst, ka šaušanā jābūt arī devai talanta. Līdz zināmam līmenim varot uztrenēt ikvienu, bet esot cilvēki, kuri spēj precīzi izšaut pat ar slotas kātu. Var augstu līmeni panākt ar pamatīgu treniņu, taču bieži vien šaušana iet kā pa viļņiem. Ir labie posmi, kad krīt, un ir tukšie. Ievērots, ka biatlonisti nedaudz garāku pauzīti ietur pirms pēdējā šāviena. Bet cik svarīgs ir pirmais? "Pirmais ir vistrakākais. Ja netrāpi, tas ietekmē turpmāko šaušanu, jo saproti, ka arī otrs var nenokrist. Jāmācās pierast pie domas, ka visi šāvieni ir vienādi, un turpināt šaušanu ierastajā ritmā. Varbūt ne vienmēr tas izdodas, tāpēc treniņos pirmais šāviens tiek īpaši atstrādāts," stāsta E. Piksons. Visu uz vienas kārts Ieejot pasaules apritē, arī junioru grupā katrās sacensībās jāiet uz visu banku. Jo augstāks līmenis, jo rezultāti blīvāki. Ziemā uzvarēt var 30 - 40 sportisti. Sprinta protokoli rāda, ka minūtē finišē 30, un tur katra sekunde ir no svara. Intars Spalviņš veicis pagājušās sezonas analīzi, kas rāda, ka pirmajā desmitniekā finišējuši 80 sportisti! Arī starp junioriem konkurence ir liela. "Var vilkt paralēles ar pieaugušajiem. Pasaules čempionātā junioriem startē apmēram 90 sportisti. Arī nacionālais sastāvs kā pieaugušo konkurencē - vācieši, slovāki, krievi, čehi, baltkrievi, ukraiņi. Katrā komandā ir sportisti, kuri var reāli pretendēt uz medaļām. Tāpēc iekļūt starp vadošajiem nav viegli," atzīst E. Piksons. I. Pogulis saka, ka līdz šim junioriem pasaulē nācies saskarties ar kādu problēmu. "Viņiem junioru vecums beidzās, bet iekļūt pieaugušo komandās bija ļoti grūti. Tā daudzi spēcīgi jaunie sportisti pazuda no biatlona. Tagad pieņemts lēmums, ka, sākot ar nākamo sezonu, tiks izveidota U-23 grupa, lai varētu pagarināt junioru vecumu," saka I. Pogulis. Tuvojoties ziemas sezonai, atkal aktualizējas jautājums par Latvijas biatlona izlasi. Šķiet, pagaidām vēl nav īsti zināms, vai uz strīpas būs vecais kvartets, vai rindas būs tukšākas. E. Piksons, iespējams, būs viens no tiem, kuri atkal centīsies Latvijas biatlona karogu nest jo augstu. Laiks izvēlēties, vai visu likt uz vienas - biatlona kārts. Pērn pēc skolas beigšanas gan iestājies Latvijas universitātē, bet sapratis, ka treniņus un sacensības nevar savienot ar mācībām. Tagad viss ir pakārtots sportam. Nauda un medicīna Biatlons ir dārgs sporta veids, kam ar valsts doto atbalstu vien nepietiek. Valsts finansējums atkarīgs no izpildītajiem normatīviem pasaules un Eiropas čempionātos ziemas biatlonā. Vasaras biatlons pagaidām netiek ņemts vērā, jo tas nav olimpiskais sporta veids. Tiesa, pasaulē jau sākušās sarunas par tā iekļaušanu vasaras olimpiskajās spēlēs, bet tas vēl tālā nākotnē. Nevar iztikt arī bez personīgajiem sponsoriem. Te liels paldies pienākas Maigonim Ostrovskim no zemnieku saimniecības "Drēbnieki". Vēl ir vairāki atbalstītāji, tostarp finansējumu piešķīris Cēsu olimpiskais centrs, arī Priekuļu pagasta padome. Daudz un dažādi runāts par medicīnas nozīmi profesionālajā sportā. Šīs runas īpaši aktualizējas, kad kāds no Latvijas sportistiem tiek pieķerts dopinga testos. Taču jau sen ir atzīts, ka nevar sasniegt augstus rezultātus, ēdot tikai augļus, dārzeņus un lietojot aptiekās nopērkamos vitamīnus. "Medicīnas nozīme ir ļoti liela. Jāteic, cilvēkiem nav īstas sapratnes par to, kas ir dopings. Tas ir aizliegtās vielas, kas stimulē attiecīgus procesus organismā. Bet sportā svarīgākais ir atjaunošanās process, lai pēc sacensībām otrā rītā atkal varētu skriet. Viss, kas ir atļauts un gatavots no dabīgām vielām, ir ļoti dārgs. Lētie - tā ir ķīmija un, protams, kaitīga organismam. Taču ar to, ka vajadzīgie preparāti ir pieejami, nekas nav līdzēts. Ļoti liela nozīme ir sporta ārstam, kurš spēj precīzi noteikt, kad un kas jālieto. Jo, kas der vienam, neder citam. Tiesa, tas vairāk vai mazāk atstāj savu iespaidu, bet tā nu tas pasaulē ir iekārtots. Sportu varētu sadalīt trijās kategorijās. Ir fizkultūristu līmenis, tautas līmenis un profesionālais sports ar visām no tā izrietošajām sekām. Nevar, trenējoties divas reizes nedēļā, aizbraukt uz pasaules čempionātu un uzrādīt labus rezultātus. Uzvarēt var tikai tie, kuri dara visu un vēl vairāk jau pāri savu spēju robežām," atzīst sportista treneris. Tuvākā nākotne Edgaram un viņa trenerim jau skaidra. Oktobrī sāksies nometņu laiks, tad klāt ziema, sacensības, un biatlona karuselis ritēs savu gaitu. Nozīmīgākie starti šajā ziemā ir pasaules un Eiropas čempionātā, un dažos Eiropas kausa izcīņas posmos.