Aprit septiņi gadi kopš "Lokomotiv" traģēdijas un Skrastiņa bojāejas

Pirms septiņiem gadiem 7. septembrī ap plkst. 15.00 pēc Jaroslavļas vietējā laika «Lokomotiv» komandas lidmašīna «Jak-42» pacēlās, lai izlidotu uz Minsku, kur bija plānots aizvadīt KHL regulārā čempionāta jaunās sezonas pirmo spēli. Dažas minūtes pēc starta lidaparāts pazuda no radariem. «Lokomotiv» komandas lidmašīna nespēja uzņemt nepieciešamo augstumu, kā rezultātā sadūrās ar radiolokācijas torni un nokrita.

Bojā gāja visa Jaroslavļas hokeja komanda, tostarp arī leģendārais latviešu aizsargs Kārlis Skrastiņš. Izdzīvoja vienīgi borta inženieris Aleksandrs Sizovs un Krievijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Gaļimovs, kurš pēc piecu dienu ilgas cīņas par dzīvību slimnīcā nomira.

2015. gada jūlijā avārijas vietā pie Tunošonkas upes pietekas divi makšķernieki atrada divas Skrastiņa nūjas. To atradēji solīja atdot tās tuviniekiem. Neilgi pēc notikušā Kārļa dzīvesbiedre Zane Skrastiņa sociālajā tīklā «Facebook» rakstīja, ka dosies uz Jaroslavļu pēc nūjām.

Latvijas hokeja dzelzs vīrs

Skrastiņš bija viens no izcilākajiem pašmāju hokejistiem, ilggadējs valstsvienības spēlētājs un kapteinis. Pateicoties pašaizliedzīgajai spēlei aizsardzībā, cīņassparam un Nacionālās hokeja līgas (NHL) rekordam pēc kārtas aizvadīto spēļu ziņā, hokeja cienītāju aprindās sportists pelnīti iesaukts par dzelzs vīru.

«Katru spēli viņš bloķēja 30 metienus, un mēs zinājām, ka tas sāp. Kad viņš nāca nost no laukuma, mēs prasījām - kur šoreiz trāpīja? Vai sāpēja? Viņš teica: «Nē, man viss kārtībā»,» atmiņās par latvieti dalījās kādreizējais viņa komandas biedrs Dalasas «Stars» vienībā Adams Burišs. «Brīnījāmies, kas nav labi ar viņu. Viņš vienkārši bija robots.»

Savu profesionālo karjeru Skrastiņš sāka 90. gadu sākumā Rīgas kluba «Pārdaugava» sastāvā, bet pēc tam trīs sezonās pārstāvēja Somijas augstākās līgas komandu «TPS Turku». Demonstrējot stabilu sniegumu kluba rindās un valstsvienībā, latvieti 1998.gadā NHL draftā ar kopējo 230. numuru aizrunāja vienība Nešvilas «Predators», kurā viņš pavadīja piecas sezonas, kļūstot par stabilu līgas spēlētāju.

2003. gadā hokejists tika aizmainīts uz Kolorādo «Avalanche». Tieši šajā vienībā viņš aizvadīja savas karjeras spilgtākos mirkļus. Viens no tādiem piedzīvots 2007. gada 21. februārī, kad latviešu hokejists laboja NHL rekordu pēc kārtas aizvadīto spēļu ziņā - 487 mači bez atelpas. Tajā pašā gadā Skrastiņš tika nominēts prestižajai Bila Mastertona balvai, ko piešķir līgas sportiskākajam hokejistam.

Pēc divarpus sezonām «lavīnu» rindās Skrastiņu aizmainīja uz Floridas «Panthers». Šajā vienībā aizsargs nospēlēja savu 600. spēli NHL laukumos un guva 100. rezultativitātes punktu. 2009. gada starpsezonā latvietis noslēdza līgumu ar Dalasas vienību «Stars», nospēlējot līdz 2011. gada sezonas beigām. Tā gada 28. jūnijā viņš parakstīja vienošanos ar KHL vienību Jaroslavļas «Lokomotiv».

«Runājot par došanos tieši uz «Lokomotiv» komandu, tā bija mana primārā izvēle gadījumā, ja jāspēlē Krievijā. Taču spēlēšana Latvijā, protams, ir cits stāsts. Katrs sportists vēlas spēlēt savā dzimtenē. Paskatīsimies, kādas būs iespējas nākotnē,» teica viens no visu laiku labākajiem Latvijas aizsargiem Skrastiņš.

Savas valsts patriots

Kārlis pēc sezonas beigām, neskatoties uz savainojumiem un veselības likstām, vienmēr steidzās palīgā Latvijas nacionālajai komandai. Viņš bija īsts patriots un paraugs visiem jaunajiem hokejistiem.

«Manas mājas ir Latvijā, Rīgā. Tiklīdz ASV man beidzas sezona, es vienmēr skaitu dienas, kad atgriezīšos Latvijā,» savā pēdējā intervijā teica Skrastiņš.

Latvijas izlases rindās Skrastiņš piedalījies 8 pasaules čempionāta augstākās divīzijas turnīros, 1993. gada pasaules čempionātā junioriem, kā arī 2002., 2006. un 2010. gada olimpiskajās spēlēs.

2000. gada PČ mačā pret Baltkrieviju hokejists guva trīs vārtus, tādējādi kļūstot par pirmo aizsargu, kas pasaules meistarsacīkstēs vienā spēlē spējis sasniegt «hat-trick».

Dusi mierā, Kārli. Tu vienmēr būsi mūsu sirdīs!