Kārlis Bardelis: Veselu dienu man sekoja haizivs (2)

Kārlis Bardelis Foto: no personiskā arhīva
Gatis Kreceris
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pagājušā gadsimta četrdesmito gadu otrajā pusē norvēģu ceļotājs Tūrs Heijerdāls ar pašbūvētu plostu Klusajā okeānā noburāja aptuveni 8000 kilometru no Peru līdz Tuamotu arhipelāgam. Ņemot vērā drošības riskus un saziņas iespējas, tolaik tas šķita prātam neaptverami. Tomēr viņam ir sekotāji, un viens no tādiem ir latviešu pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis, kurš šobrīd atrodas Klusajā okeānā un vienatnē ar airu laivu ir ceļā no Limas (Peru) uz Kērnsu Austrālijā. Priekšā vēl tāls, tāls ceļš. 

Kārļa ceļošanas pieredzes bagāžā ir daudz dažāda veida ceļojumu. Viņš slēpojis pa polāro loku, ar skrituļslidām no Nordkapa Norvēģijā šķērsojis Eiropu līdz Gibraltāram, ar velosipēdu stindzinošā salā devies no Rīgas uz Soču olimpiskajām spēlēm un ar šo pašu airu laivu kopā ar domubiedru Gintu Barkovski no Ludericas (Namībija) devās pāri Atlantijas okeānam uz Riodežaneiro Olimpiādes spēlēm

Turpinot virzību apkārt pasaulei tikai paša spēkiem, viņš šā gada pavasarī kopā ar savu draudzeni Lindu Zuzi 101 dienas laikā ar tandēma divriteni šķērsoja Dienvidameriku no Atlantijas okeāna (Rio das Ostras, Brazīlijā) līdz Klusajam okeānam (Lima, Peru). Kopā tie bija 5430 kilometri horizontāli un 40 vertikāli. 

Foto: facebook.com/Bored-of-Borders

14. jūlijā Peru galvaspilsētā Kārlis kāpa savā laivā "Linda" un sāka airēt pretī Austrālijai. Kopš tās dienas viņš okeānā veicis nedaudz vairāk par 4500 kilometriem, kas gan nav taisnā līnijā, bet gan zigu zagu. Tuvumā viņam vienīgās dzīvās dvēseles ir tikai radības no ūdens pasaules. Pirms kāda laikā viņš tālumā saskatīja kuģi, bet tas atradās vairāku desmitu kilometru attālumā un līdz komunikācijai netika. 

Ar Latviju Kārlim šobrīd ir vienpadsmit stundu starpība. Kad sazvanu viņu vēlā pēcpusdienā, Kārlis grasās brokastot, viņa ēdienkartē ir žāvēti āboli ar auzu pārslu putru. Uzņēmis barības vielas, viņš ķersies pie airiem un turpinās kustību.  

"Kopš starta būs pagājuši jau trīs mēneši, bet, ja man jāpasaka, kura diena šobrīd ir, es precīzi nezinu," sarunā ar TVNET sacīja Kārlis Bardelis. "Pēc kalendāra gan es vados. Ik pa 24 stundām pierakstu, cik esmu noairējis. Līdz ar to saprotu, kāds šodien ir datums. Dienas saskaitīšu, kad nokļūšu līdz pirmajai salai."

Kārlis plāno izkāpt sauszemē uz Franču Polinēzijas salas Hiva Oa. Ja trāpīs... Līdz tai viņam taisnā līnijā ir ap 2310 kilometru. Cer tur atjaunot svaigās pārtikas krājumus, bet ilgu uzkavēšanos neplāno. Hiva Oa pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados aptuveni divus gadus alā dzīvoja Heijerdāls. Šobrīd šo 316 kvadrātkilometru lielo platību apdzīvo ap 2000 iedzīvotāju.

Pirmās divas nedēļas okeānā pūta spēcīgs vējš. Tā ātrums sasniedzis pat 60 km/h, kas arī burāšanai ir diezgan ievērojami. Tā kā Kārlis nesen bija sācis savu ceļojumu, viņa laiva bija smagāka un tas palīdzējis izbalansēt to viļņos. Vējš gan, par laimi, toreiz pūta pareizajā virzienā. 

"Bet ir bijis, kad pamostos un paskatos savā GPS navigācijas iekārtā, redzu tur zigzagus. Kaut kādas straumes un vējš savērpis virpuļus. Mani vairāk pūta nevis Austrālijas, bet Amerikas virzienā," piedzīvojumā dalās Kārlis Bardelis.  

Airējot uz 2016. gada Rio olimpiskajām spēlēm, Kārlis ar Gintu Barkovski okeānā pavadīja gandrīz piecus mēnešus. Toreiz abus ceļotājus piemeklēja visai nopietnas veselības likstas. Kārlis cīnījās ar augoņiem, Gintam bija lauztas ribas. Šoreiz Kārlim ar veselību viss ir kārtībā. Viņam ir pareizāks ūdens filtrs un pārtika. 

"Līdzi man ir nātru pulveris, kaņepju eļļa, linsēklu eļļa. No Latvijas līdzi ir ābolu-cidoniju biezenīši. Patiesībā man ir daudz produktu no Latvijas - kaņepju sēklas, cidonijas... Gandrīz visi produkti ir bez cukura, jo tas man uzreiz sit pa imunitāti. Tā ka veselības stāvoklis ir labāks, es pats jūtos riktīgi forši," smejoties stāsta Kārlis. 

Lai ātrāk tiktu uz priekšu, viņam ik pa laikam ir jānotīra lavas apakša, pie kuras pieķeras gliemji un aļģes. Līdz ar to ir smagāk airēt un samazinās kustības ātrums. 

"Visu laiku man apkārt ir lielākas vai vidēja izmēra zivis. Redzēju āmurgalvas haizivi, vēl viena haizivs man laivai sekoja kādu dienu. Lai ielīstu ūdenī un notīrītu laivas apakšu, man vajadzēja saņemties drosmi. Beigās jau viss kārtībā. Kaut kur tās haizivis aizpeldēja, un notīrīju. Tas ir tāds darbiņš kādai pusstundai, četrdesmit minūtēm, kad esmu ūdenī. Visā iepriekšējā nedēļā bija pavisam cits ātrums, protams, arī straumes palīdz. Šobrīd esmu uz viļņa," teica Kārlis. 

Delfīnus viņš redzējis vairākkārt, vismaz dienu sekojis milzīgs valis, kurš ik pa laikam appeldējis apkārt laivai un izpūtis gaisu. Taču apdraudējumu Kārlis nav izjutis. 

"Pie manis bija arī ģimenes picas izmēra vai pat lielāki bruņurupuči. Viņus interesē, kas tas par objektu. Ik pa laikam piepeld pie laivas un klauvē. Laiva ir no koka, tāpēc kabīnē ļoti labi var dzirdēt, kad klauvē ar savu čaumalu. Viņi ir draudzīgi. Neesmu skaitījis, bet kādus piecus vai sešus esmu saticis. Zivis gan šeit ir pilnīgi psihopātiskas," saka Kārlis. "Piemēram, metru gara zivs, es nepārspīlēju, virs ūdens virsmas lec ārā kādus divus ar pusi metrus vismaz. Un tā nav lidojošā zivs! Makšķerniekiem te būtu paradīze, jo zivis visu laiku ir ap laivu."

Gandrīz trīs mēnešus Kārlim nav sanācis komunicēt ar cilvēku klātienē. Tā ar viņu noticis pirmo reizi dzīvē. Ik pa laikam, izmantojot satelīttelefonu, Kārlis sazinās ar ģimeni, draugiem, kuri tur viņu lietas kursā par aktualitātēm uz sauszemes. Tiesa, pagājušās nedēļas Saeimas vēlēšanas viņam paslīdējušas garām. Kad nodevu informāciju par vēlēšanu rezultātiem, viņš šķita nedaudz pārsteigts un kādu laiku klausulē ieturēja dziļdomīgu klusuma pauzi.   

Airēšanas slodzi Kārlis kāpināja pamazām. Sākotnēji viņš airēja deviņas stundas, līdz nonāca līdz 11-12 stundu airēšanai diennaktī. 

"Sagatavošanās posms krastā, kārtojot visas formalitātes, bija diezgan nogurdinošs. Īstenībā gaidīju to brīdi, kad iebraukšu okeānā tik dziļi, ka man vairs netraucēs kuģi un varēšu izgulēties. Tas izklausās smieklīgi... Jau kādu laiku, kopš esmu pārgājis uz vienpadsmit divpadsmit stundu airēšanu, vakaros tiešām jūtos saguris. Goda vārds (smejas). Bet nakts ir diezgan pietiekoša, lai varētu atpūsties. Pa dienu atpūtas pauzes, izņemot, kad paēdu, es netaisu. Tās ir kādas 40 minūtes. Ik pa divām stundām apēdu kādu batoniņu vai ābolu biezeni. Tās ir manas atpūtas pauzes. Ja ir kāda galīgi nesaprotama straume vai virpulis un vispār neiet uz priekšu, airēšana ir diezgan bezjēdzīga, tad es tīru laivu, lai darītu kaut ko lietderīgu. Mazgāju arī drēbes. Jā, interesanti! Man ir līdzi tādas šķidrās ziepes, kas puto arī sālsūdenī. Līdz ar to viegli var izmazgāt drēbes un matus (smejas). Pagājušajā reizē mums līdzi bija parastās ziepes, kuras uztaisa dredus," lietu kārtību ieskicēja Kārlis. 

Uz laivas jābūt īpaši uzmanīgam, jo kuru katru brīdi var nākt vilnis, kas spēcīgi sašūpo laivu. Viņam ir nobrāzumi, sasitumi, zilumi, arī nelieli saules apdegumi. Pamatīgās slodzes dēļ Kārlis ievērojami zaudējis svaru. 

Kārlis šo ceļojumu velta labdarības mērķim - atbalsta programmai "Plecs". Vienalga kādu summu var noziedot šim labajam mērķim un pievienoties ceļotājam airējienā pāri okeānam! Noziedot iespējams šeit

Sazināsimies ar Kārli arī turpmāk. Tātad - turpinājums sekos...   

Komentāri (2)CopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu