Ekspertu viedokļi: kāpēc Sevastova apsteigusi Ostapenko? (1)

Tikmēr Ostapenko šosezon lielākais panākums ir "Grand Slam" sērijas turnīra pusfināla sasniegšana Vimbldonas čempionātā, kā arī viņa iekļuva Maiami turnīra finālā. 2018. gadā Ostapenko uzvaru un zaudējumu bilance vienspēļu turnīros ir 23 pret 21.

Kā vērtējams Sevastovas un Ostapenko sniegums šosezon?

Andis Juška (bijušais tenisists, Ostapenko sparinga partneris un Latvijas dāmu tenisa izlases kapteinis)

"Aļona mazliet nokritusi [zemāk pasaules rangā], tāpēc ka iepriekšējais gads bija ļoti veiksmīgs. Man liekas, ka viņa pat īsti neaptvēra, ka viņa ir tik labi nospēlējusi. Viņai iztrūka attīstības posms no Top 50 līdz Top 10. Pēc uzvaras pērn "Roland Garros" ("French Open") un Seulas turnīrā bija baigais lēciens pasaules rangā. Visas pretinieces tagad jau ir adaptējušās, jo iepriekš viņas nezināja, kā spēlē Aļona. Viņa kā jaunā uzlecošā zvaigzne gāja pāri visām pretiniecēm - neviens nezināja, kā viņu apturēt.

Protams, ka gada laikā gan treneri, gan pretinieces izanalizēja kā spēlēt pret Aļonu. Tas arī ir galvenais iemesls, jo viņa tam vēl nebija gatava. Tāpēc viņai bija neliels pārsteigums, kā visas sāka pretoties. Tāpat arī ir loģiski, ka pretinieces ļoti vēlas uzvarēt Top 10 tenisisti - pretiniecēm uzreiz ir lielāka motivācija, tāpēc tās uzvaras Aļonai vairs nenāca tik viegli. Tagad pretiniecēm ir pavisam cita uzmanība un koncentrēšanās."

Ostapenko mamma un trenere Jeļena Jakovļeva februārī intervijā TVNET atklāja, ka gatavošanās šai sezonai nenoritēja pēc plāna. "Starpsezonas treniņi bija labi saplānoti, taču realitātē iznāca slikta sagatavošanās. Vienu nedēļu bija jādodas uz Vāciju aizvadīt fotosesiju, tad tālāk uz Šveici... Piecu treniņu nedēļu plānā izdevās patrenēties tikai 10 dienas. Turpmāk būs jāsaprot, kā pareizāk visu saplānot. Varbūt nedēļu ātrāk brauksim uz sacensībām, saīsināsim atvaļinājumu... taču starpsezonā vairs neziedosim tik daudz laika [sponsoriem, partneriem]."

Kā atklāja Juška, tad šajā starpsezonā jau laicīgāk tiks uzsākta gatavošanās nākamajai sezonai.

"Tā bija kļūda - mēs Latvijā pārāk ilgi uzkavējāmies. Kad izbrauc ārpus Latvijas, tad visi faktori, kas nav saistīti ar tenisu, vairs netraucē gatavoties sezonai. Ārzemēs tad var 100% koncentrēties tenisam nevis fotosesijai vai kam citam. Šogad tas tiks mainīts. Plānā ir dažas nedēļas fizisko sagatavotību trenēt Latvijā un nedaudz uzsākt darbu pie tenisa, bet tad braukt uz Dubaiju (Apvienotie Arābu Emirāti) - gatavoties ārā, pierast pie apstākļiem un sagatavoties Austrālijai (janvārī "Grand Slam" turnīram - "Australian Open"). Tur laika apstākļi plus/mīnus ir līdzīgi un arī laukuma segums."

Sezonas beigu daļā Ostapenko nevarēja parādīt pilnvērtīgu sniegumu rokas savainojuma dēļ. Šī trauma traucējusi pēdējos trijos turnīros.

"Pēdējos trijos turnīros brīžiem sāpēja roka, brīžiem nē. Pēc nospēlēta pirmā seta parādījās sāpes. Būtībā viņa varēja spēlēt tikai uz 50%, varbūt pat tikai 30%. Tajā līmenī nevar neko daudz izdarīt ar vienu roku. Pretinieku treneri arī redz, ka tā roka sāp un izmanto to. O, skat - viņai sāp roka, spēlē vairāk caur kreiso pusi! Un tad viss ir cauri, jo to jau nevar noslēpt," pastāstīja Juška.

Tomēr ir cerība, ka rokas trauma nav nopietna, jo Ostapenko treniņu procesu pilnā sparā plānots atsākt novembra padsmitajos datumos, bet līdz tam pamatā darbs notiks pie fiziskās sagatavotības noturēšanas.

Nākamā gada 9. un 10. februārī Federāciju kausā ("Fed Cup") pasaules otrās grupas pirmās kārtas duelī Latvijas dāmu tenisa valstsvienība "Arēnā Rīga" spēkosies ar Slovākijas izlasi. Juška ir Latvijas komandas kapteinis, tāpēc iespēju robežās viņa pienākums ir sekot līdzi citām mūsu valsts tenisistēm, tostarp arī Sevastovai.

"Indianvelsā un Maiami sanāca viņu redzēt klātienē. Gandrīz visos turnīros, kur bijām kopā, sanāca vismaz vienu maču redzēt. Tomēr treniņu un spēļu grafiks neļāva biežāk redzēt Anastasiju. Viņa ir baigais malacis - viņa rok zemi, ļoti neatlaidīgi cīnās par katru bumbu. Es jau gaidīju, kad viņa "izšaus". Kad mēs kopā trenējāmies, novēroju, cik viņa ļoti nopietni gatavojās, iesildās, darbojas trenažieru zālē. Viņa ir ļoti apzinīga. Viņai nevajag nevienu blakus, kas mudinātu strādāt. Viņa pati visu redz, zina un dara. Tas arī atspēlējās rezultātos.

Anastasijai spēle ir ļoti plaša - daudzpusēja. Viņa var visu izdarīt uz laukuma. Pēc "US Open" ("Grand Slam" pusfināls, kurā atzīts S.Viljamsas pārākums) viņa ieguva pārliecību un maisam gals bija vaļā. Tagad tikai jārauj tālāk. Domāju, ka Džuhai ("WTA Elite Trophy") viņa arī labi nospēlēs. Turēsim īkšķus!"

Kārlis Lejnieks (bijušais tenisists, šobrīd Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs)

"Sevastovai kopumā ir bijusi labāka sezona, redzot viņas vietu pasaules reitingā un arī ņemot vērā to, ka viņa bija rezerviste Singapūrā ("WTA Finals") un nākamnedēļ spēlēs Džuhai turnīrā. Anastasijai šī ir labākā sezona karjerā, tomēr viņām abām šī sezona ir ļoti cienījama. Salīdzinot ar pagājušo sezonu, Aļonai šī nav bijusi tik skaļa. Šoreiz nav vēl viens "Grand Slam" tituls, tomēr Vimbldonā sasniegts pusfināls un Maiami fināls - es neteiktu, ka tā būtu slikta sezona.

Man vienā intervijā mēģināja uzspiest viedokli, ka Aļonai ir baigais kritums. Uzvarēt "French Open", Singapūrā teju izkļūt no grupas un sezonu pabeigt pasaules ranga 7. vietā - to visu salīdzinot ar šā brīža 21. pozīciju, var teikt, ka ir neliels kritums. Bet nu tādas sezonas mēdz būt. Šogad pēc Vimbldonas likās, ka viņa atkal būs zirgā. Tomēr arī Amerikas tūre nebija veiksmīga un sezonas beigas nebija ideālas. Ir arī problēmas ar roku. Tagad ar jauniem spēkiem jāgatavojas nākamajai sezonai, ar jaunu motivāciju, lai atgrieztos tur, kur viņa bija iepriekš. Jo tur (Top 5) noteikti ir foršāk nekā 21. vietā."

Ostapenko pērn sadarbojās ar Spānijas treneri Anavelu Medinu-Garrigesu, savukārt šogad ar Latvijas tenisisti strādāja divi ārzemju speciālisti - vispirms Deivids Teilors no Austrālija, bet pēc tam Glens Shāps no Nīderlandes.  

"Spāņu speciālistes klātbūtne Ostpenko pērn izcīnītajos panākumos ļoti iespējams bija tikai sakritība. Nav tā, ka viņa būtu trīs gadus strādājusi, pacēlusi Aļonu no nulles līdz "French Open" titulam. Viņa bija pareizajā vietā un laikā. Tur varēja būt arī Andis, Krišjānis, Miķelis, Kārlis vai tikpat labi tu - un viņa vienalga uzvarētu "French Open". Tas ir subjektīvi. Laikam jau var teikt, ka viņa ir kaut kādos meklējumos," sacīja Lejnieks. 

"Tikmēr Anastasijai kopā ar Roniju (Ronaldu) Šmitu (dzīvesbiedru un treneri) laba ķīmija izveidojusies, tāpēc ka viņa ir ieguvusi pārliecību par sevi, jo viņa tiešām labi spēlē. Reizēm laukumā arī viņiem ir strīdi, taču tas ir emociju iespaidā. Pateicoties labiem rezultātiem, viņa paliek pozitīvāka un mierīgāka. Grūtajos brīžos viņa tiek labāk ar sevi galā. No tā arī šogad veidojas labais rezultāts."

"Emocionāli Anastasijai mēdza būt šaubas. Izlases mačos bija tā, ka viņa zaudēja spēli pret Krievijas izlasi un to pārdzīvoja, taču spēja saņemties un apzināties, ka viņa tiešām labi spēlē. Laba spēle un emocionālā noturība bija visas sezonas garumā, kas arī ir devis rezultātu. Anastasijai ir visas iespējas "WTA Elite Trophy" vai nākamā gada sākumā iekļūt labāko desmitniekā. Domāju, ka viņai arī tiešām izdosies sasniegt Top 10. Tas ir maģiskais skaitlis, no kura viņa ir tikai pusotras uzvaras attālumā."

Niks Gaigalietis (tenisa komentētājs "Best4sport TV" kanālā)

"Pirmkārt, pirms paužu viedokli par abām tenisistēm, vēlos vērst latviešu uzmanību, ka šobrīd tenisā piedzīvojam fenomenālus laikus - Latvijai ir divas tenisistes pasaules ranga Top 25. Tādas privilēģijas ir vēl tikai pāris valstīm (ASV 3, Vācijai, Čehijai, Spānijai un Rumānijai katrai 2 spēlētājas). Mums ir jālepojas.

Salīdzinot abu tenisistu sniegumu šajā sezonā, jāsāk ar to, ka ir ļoti atšķirīgs sniegums un iemeslu ir daudz. Pirmkārt, Aļonas sezonas otro pusi negribas pilnvērtīgi analizēt, jo noslēgumā viņa spēlēja ar nelielu savainojumu, kas noteikti ietekmēja rezultātus. Bet, manuprāt, pats galvenais iemesls, kāpēc Aļonai sezonai bija kā pa "amerikāņu kalniņiem", ir tas, ka sezonu viņa tomēr nospēlēja bez trenera. Sadarbojoties ar dažādiem speciālistiem, acīmredzot īsti neizdevās atrast īsto. Ja mēs paskatāmies uz citām jaunajām un talantīgajām elites tenisistēm, katrai no tām blakus ir treneris, kas ir autoritāte. Piemēram, Arina Sabaļenka (Baltkrievija) un Dmitrijs Tursunovs (Krievija), Darja Kasatkina (Krievija) un Filips Dehaes (Beļģija). Manuprāt, gados jaunajām tenisistēm ir ļoti svarīgi, lai blakus ir spēcīgs treneris.

Noteikti vēl viens no iemesliem ir arī tas, cik liela uzmanība tika veltīta Aļonai, ar ko bija jātiek galā, jo 2017. gadā Ostapenko visai negaidīti kļuva par "Roland Garros" čempioni un pārsteidza tenisa pasauli. Šosezon viņu principā katrā turnīrā pieteica kā "Roland Garros" čempioni un veltīja milzīgu uzmanību, nav viegli tikt ar tādu galā.

Kas attiecas uz Anastasiju, viņai šī sezona bija stabilāka un līdz ar to arī labāka. Pirmkārt, viņa spēlē tenisu, ar kuru rādīt stabilu sniegumu, ir daudzkārt vienkāršāk, jo Aļona spēlē uzbrukumiem bagātu tenisu un, ja šie uzbrukumi izdodas, tad var uzvarēt ikvienu, ja neizdodas - var zaudēt ikvienai. Tikmēr Anastasija daudz spēlē no aizsardzības un uzbrūkot retāk, līdz ar to arī mazāk riskējot, un ar šādu tenisu ir vieglāk uzrādīt stabilus rezultātus.

Protams, manuprāt, galvenais, kas palīdz uzrādīt labus rezultātus ir arī ilggadējā stabilā sadarbība ar savu treneri un dzīvesbiedru Ronaldu Šmitu. Kā zināms, lai sportā gūtu panākumus, ļoti svarīga ir arī sakārtota dzīve ārpus sporta. Šajā gadījumā, lai tenisa laikā nav jādomā par kādam citām lietām. Vērojot no malas, rodas sajūta, ka Anastasija ar Ronaldu Šmitu ir kā cimds ar roku. Strādā ļoti vienoti un pārdomāti, un līdz ar to veidojas rezultāts."