Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Taisnība - dažreiz pie Kirova bijis arī trakāk...

Pārlasu pēdējo publiskoto Latvijas (?!) izlases (?) kandidātu sarakstu un ar lielām grūtībām tur ieraugu divus spēlētājus, kas bija izlasē pēdējā pasaules čempionātā Dānijā, – aizsargu Ralfu Freibergu un uzbrucēju Frenku Razgalu. Razgals gan Herningā spēlēja stipri epizodiski. Jā, līdz pat pēdējam brīdim kā rezervists Herningā tika turēts arī Oskars Batņa. Jaunais sasaukums, kura dēļ no Balašihas šurp tiek aicināts Bobs Hārtlijs un viņa palīgs Aldis Āboliņš, tikai ar diviem izlasei noderīgiem spēlētājiem? Vai nu pilnīgi jaunas vēsmas sākušas valdīt Jūrmalas gatvē 76, vai arī federācijai nav kur likt naudu. Apstākļos, kad tās budžetam trūkstot apmēram 500 000 eiro...

Skaidrs, ka lielu daļu izlases pamatvērtību nav vajadzības novembra pauzē pārbaudīt. Jo ij mēs, ij Hārtlijs labi zina, ko var un prot Elvis Merzļikins, Kaspars Daugaviņš, Miks Indrašis, Mārtiņš Karsums un Ronalds Ķēniņš. Šo sarakstu varētu arī turpināt, tam pieskaitot lielāko daļu Rīgas “Dinamo” pamatsastāva. Bet bez viņiem ir gana daudz t.s. otrā plāna aktieru.

Kāpēc gan uz Minsku neuzaicināt vienu no KHL vārtsargiem – Jāni Kalniņu vai Kristeru Gudļevski? Kalniņš Helsinku “Jokerit” kotējas ļoti labi, un varbūt viņa varējumu tagad ieraudzītu arī galvenais treneris. Vai Gudļevskis? Varbūt viņam tieši tagad būtu vajadzīgas kādas divas spēles izlasē. Lai atgūtu ticību sev. Man nekas nav pret Jāni Auziņu vai Rihardu Cimermani – abi pelnījuši, lai viņus apskatās. Bet lai neiznāk, ka Hārtlijs ar palīgiem skatās nevis Latvijas izlases tuvākās, bet dies to zina cik tālās rezerves. Bet, ja Koziolam tik ļoti gribas pārbaudīt, ko pret Baltkrievijas, Slovēnijas un Francijas izlasēm spēj Latvijas virslīgas klubu izlase, neviens viņam tādu prieku nevar liegt, taču man kaut kā nepieņemami, ka Latvijas izlasē aicinām spēlēt aizsargus Paulu Svaru un Robertu Kaļķi, kuri ar HK ”Rīga” Krievijas jaunatnes čempionātā nule piedzīvojuši desmit (!) zaudējumu sēriju. Tikpat dīvaini izskatās, ka spēlētājus, kas piektdien no “Dinamo” nosūtīti uz fārmklubu Liepājā, pirmdien iesaucam izlasē. Runa šoreiz par Razgalu un Robertu Lispbergu. Nu kaut kā šķībi tas viss izskatās! Ka “Dinamo” savus liekačus atdod... Latvijas izlasei.

Skaidrs, ka sen uzaicinājumu uz Latvijas izlasi bija pelnījis Edgars Homjakovs (ja vien ir vesels), taču vairāku citu virslīgas uzbrucēju iekļaušana valsts izlasē vai nu ir mazliet par agru (Adeļsons), vai arī mazliet par vēlu (Upītis, Kalns, Zabis). Reāli uz pasaules čempionātu Bratislavā no Minskas braucējiem var tikt Ralfs Freibergs, Mārtiņš Dzierkals, varbūt Frenks Razgals, Artūrs Salija, Oskars Batņa un Edgars Kulda.

Tā kā par maz, lai šo komandu sauktu par Latvijas izlasi. Bet varbūt suns aprakts pavisam citos ierakumos – pēc neoficiālas informācijas lielākā daļa Latvijas izlases hokejistu joprojām nav saņēmuši apsolītās prēmijas par 8. vietu pasaules čempionātā Dānijā. No 25 tikai kāda trešā daļa...

Es, protams, novēlu arī šim sastāvam Minskā tikai uzvaras un parādīt, cik stipras mums hokeja rezerves. Bet hokeja skatītāji jau šo nosaukuši par Latvijas trešo... vai pat septīto izlasi. Gan bilstot, ka kādreiz Lipmana laikos esot bijis arī trakāk: 2003. gada decembrī uz šāda paša tipa turnīru Kijevā aizbraucis pavisam šķidrs sastāvs. Vienalga, tur bija pieci (!) 2003. gada pasaules čempionāta dalībnieki – Vents Feldmanis, Aleksandrs Macijevskis, Jānis Sprukts, Vadims Romanovskis un Aleksejs Širokovs. Nekā personīga, Viestur!

P.S. Varu tikai paspiest roku Kasparam Saulietim, kurš licis federācijas vadībai saprast, ka viņa laiks Latvijas izlasē ir beidzies. Vīrišķīga rīcība!