Skaļākie dopinga pārkāpumi Latvijas sportā (2)

Andris Reinholds (akadēmiskā airēšana)

2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs Latvijas airētājs ieguva 8. vietu vieninienku sacensībās, taču vēlāk pozitīvas bija sportistam ņemtās dopinga analīzes. Viņš saņēma mūža diskvalifikāciju. Analīzēs atrasta aizliegtā viela - nandrolons.

Deniss Čerkovskis (modernā pieccīņa)

Čerkovskis četras reizes startējis olimpiskajās spēlēs - 2000. gadā Sidnejā (18.vieta), 2004. gadā Atēnās (4.vieta), 2008. gadā Pekinā (11.vieta) un 2012. gadā Londonā (19.vieta). Savukārt 2005. gadā Latvijas sportists ieguva sudrabu Eiropas čempionātā.

2001. gadā Čerkovskim analīzēs konstatēja anaboliskos steroīdus. Latvijas sportistam piesprieda 2 gadu diskvalifikāciju.

Andris Naudužs (šosejas riteņbraukšana)

2001. gadā uz 6 mēnešiem diskvalifikāciju saņēma Latvijas riteņbraucējs Andris Naudžs, kurš divas reizes startēja olimpiskajās spēlēs - 2000. gadā Sidnejā un 2004. gadā Atēnās.

Sandis Prūsis (bobslejs)

Kopš 2006. gada Prūsis ir Latvijas bobsleja izlases treneris. Sportista karjerā viņš bija bobsleja pilots, kļūstot par 2003. gada Eiropas čempionu četrinieku sacensībās, kā arī izcīnījis vairākas medaļas Pasaules kausā un vairākkārt piedalījies olimpiskajās spēlēs.

2001. gada nogalē Prūsim konstatēja pozitīvas dopinga analīzes. Cēlonis esot bijis nekvalitatīvas pārtikas piedevas, kā rezultātā sportistam piesprieda diskvalifikāciju uz trim mēnešiem.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) aizliedza Prūsim piedalīties 2002. gada Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs, kaut diskvalifikācija bija beigusies. Tomēr vēlāk Starptautiskā Arbitrāžas tiesa (SAT) nolēma, ka SOK ir rīkojusies nelikumīgi, atļaujot Latvijas bobslejistam startēt.

Staņislavs Olijars (vieglatlētika)

2001. gadā analīzēs aizliegto vielu (nandrolons) atklāja arī Latvijas 110 metru barjerskrējējam, taču viņu attaisnoja un diskvalifikācija netika piespriesta, jo veicot pārbaudes nebija ievērota formālā kārtība.

Olijars karjeras turpinājumā izcīnīja divas medaļas Eiropas čempionātā - 2002. gadā sudrabu un 2006. gadā zeltu. Kopš 2003. gada viņš ir Latvijas rekordists ar rezultātu 13,08 sekundes.

Viktors Ščerbatihs (svarcelšana)

2001. gadā pozitīvas dopinga analīzes konstatēja arī Ščerbatiham, kuram nācās izciest 2 gadu diskvalifikāciju. Pārbaudēs konstatēja aizliegtās vielas - anaboliskie steroīdi.

Ščerbatihs karjerā izcīnīja kaudzi ar medaļām. Lielākie panākumi - pieckārtējs Eiropas čempions (2001., 2005., 2006., 2007., 2008. gads), pasaules čempionātā zelts (2007. gads) un trīs bronzas (1997., 1998. un 2003. gads), kā arī divas godalgas olimpiskajās spēlēs - sudrabs 2004. gadā Atēnās un bronza 2008. gadā Pekinā.

Kaspars Kambala (basketbols)

2007. gadā Latvijas basketbolistam dopinga analīzēs atklāja kokaīnu. Par narkotiku lietošanu Kambala saņēma diskvalifikāciju uz 2 gadiem, kuru laikā viņš pievērsās profesionālam boksam, aizvadot 4 cīņas (3 uzvaras, 1 neizšķirts).

Vēlāk Kambala turpināja basketbolista karjeru. Tās laikā viņš vienu sezonu (2003.-2004.gads) pārstāvēja slaveno Spānijas klubu Madrides "Real", kura sastāvā Latvijas basketbolists guva 41 punktu Eirolīgas mačā, atkārtojot turnīra rekordu.

Artis Caics (volejbols)

Latvijas volejbolistam dopinga pārbaudēs aizliegtās vielas atklāja 2008. gadā. Par marihuānas lietošanu viņš saņēma diskvalifikāciju uz 6 mēnešiem. Caics šosezon pārstāv Igaunijas volejbola komandu "Saaremaa".

Lauris Daiders (motokross)

Motokrosa blakusvāģu kantētājs Lauris Daiders dopinga lietošanā tika pieķerts 2013. gadā. Latvijas sportista analīzēs tika konstatētas aizliegtās viela klenbuterols.

Vairākas sezonas Lauris Daiders izlaida dopinga pārkāpuma dēļ, bet 2016. gadā viņš atsāka startēt pasaules čempionātā.

Lauris Daiders pasaules čempionātos sāka piedalīties 2005. gadā, tolaik braucot ekipāžā ar savu brāli Jāni Daideru. Brāļi 2009. gadā ieguva trešo vietu kopvērtējumā, bet 2011. gadā viņi kļuva par pasaules vicečempioniem.

Šosezon pasaules čempionātā Lauris Daiders startēja ar Igaunijas motokrosa braucēju Kertu Variku, kopvērtējumā izcīnot 7. pozīciju.

Vitālijs Pavlovs un Ralfs Freibergs (hokejs)

Pozitīvas dopinga analīzes Pavlovam un Freibergam konstatēja 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs. Latvijas izlases hokejistiem piesprieda diskvalifikāciju attiecīgi uz 18 mēnešiem un 2 gadiem.

Diskvalifikācijas nebija spēkā Ziemeļamerikā, līdz ar to Pavlovs vienu sezonu spēlēja Austrumkrasta hokeja līgā (ECHL), kur viņš 71 regulārā čempionāta spēlē guva 17 vārtus un atdeva 17 rezultatīvas piespēles.

Arī Freibergs diskvalifikācijas periodā spēlēja Ziemeļamerikā, pārstāvot gan ECHL, gan Amerikas Hokeja līgas komandas. 2015./16. gada sezonā Latvijas aizsargs ECHL regulārajā čempionātā 61 spēlē guva 2 vārtus un izdarīja 27 rezultatīvas piespēles.

Pavlovs šosezon pārstāv Rīgas "Dinamo", bet Freibergs spēlē Čehijas čempionāta vienībā Zlīnas "PSG Berani".

Edgars Piksons (biatlons)

2014. gadā Piksonam konstatēja pozitīvas dopinga analīzes, kā rezultātā Latvijas biatlonistam piesprieda 2 gadu diskvalifikāciju. Uzzinot par dopinga pārkāpumiem, viņš paziņoja par karjeras beigām, lai gan apzinātu aizliegto vielu lietošanu noliedza. 

Piksons biatlonista karjeras laikā divas reizes piedalījās olimpiskajās spēlēs - 2006. gadā Turīnā un 2010. gadā Vankūverā.

Jānis Šaltāns (peldēšana)

2015. gadā pozitīvas dopinga analīzes atklāja viena no vadošajiem Latvijas peldētājiem Jānim Šaltānam, kurš piedalījies gan Eiropas, gan pasaules čempionātos. 

Par dopinga (klenbuterola) lietošanu Šaltānam no sākuma bija piešķirta 2 gadu diskvalifikācija, bet vēlāk termiņš tika pagarināts līdz maksimālajam - 4 gadiem. Piemērotā soda sankcija ir spēkā līdz 2019. gada 6. decembrim.

Ineta Radeviča (vieglatlētika)

Latvijas tāllēcējai pēc atkārtotām pārbaudēm 2018. gada novembrī konstatētas pozitīvas dopinga analīzes, kas veiktas 2012.gada Londonas olimpisko spēļu laikā.

Sportistes karjeru Radeviča noslēdza pēc 2012.gada Londonas olimpiskajām spēlēm, kur viņa ieguva 4. vietu, no bronzas godalgas atpaliekot tikai par centimetru, toreiz sasniedzot rezultātu 6,88 metri.

Radevičai pieder Latvijas rekords tāllēkšanā, jo 2010.gadā Barselonā viņa aizlēca 6,92 metrus tālu, izcīnot arī Eiropas čempiones titulu.

Pērnā Radeviča pēc konkurentes diskvalifikācijas par aizliegto vielu lietošanu kļuva par 2011. gada pasaules vicečempioni, lai gan sākotnēji viņa bija izcīnījusi bronzu. Viņas tobrīd izcīnītā medaļa kļuva par Latvijai pirmo godalgu neatkarīgas valsts vēsturē pasaules vieglatlētikas čempionātos.

Kopš 2017.gada marta Radeviča pildīja Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentes pienākumus, bet šonedēļ viņa no amata atkāpās.